Kijivas un Vašingtonas taktiski nepareizi aprēķini, ekipējuma trūkums un Ukrainas bruņoto spēku neizlēmība noveda operāciju strupceļā. Vācu medija BILD militārais analītiķis Julians Ropke, komentējot šo rakstu, nodēvēja notikušo par ”vienu no lielākajām ASV neveiksmēm pēdējās desmitgadēs”. Plašais raksts aizvadītajā dienā kļuvis gana skandalozs un izlasāms ASV medijā Washington Post
Trīs mēnešus Vašingtonā, Londonā, Briselē, Rīgā, Kijivā un netālu no frontes līnijas Ukrainā žurnālisti sarunājās ar desmitiem augstu amatpersonu no Ukrainas, ASV un Eiropas valstīm. Rezultāts bija ne tikai detalizēta pretuzbrukuma progresa vēsture, bet arī tās neveiksmes iemeslu analīze. Pārstāstīsim šī rakstaa galvenos punktus.
ASV militārpersonas aktīvi piedalījās operācijas plānošanā
Ukrainas, Amerikas un Lielbritānijas militārpersonas izspēlēja astoņas lielas galda kara spēles, lai izstrādātu pretuzbrukuma plānu.
Dalībnieki spēlēja Krievijas vai Ukrainas karaspēka labā. Krievijas spēku uzvedība un spējas tika modelētas, pamatojoties uz informāciju no Ukrainas un sabiedroto izlūkdienestiem. Ukrainas spēku uzvedība tika modelēta, ņemot vērā viņu reālos dzīvā spēka un munīcijas ierobežojumus.
Plānojot pretuzbrukumu, viņi izmantoja specializētu kara spēļu programmatūru, Excel izklājlapas un pat vienkārši pārvietoja elementus pa karti. Simulācijā tika iekļauti arī nelieli vingrinājumi, no kuriem katrs bija vērsts uz konkrētu kaujas elementu. Simulācijas rezultātā izdarītie secinājumi tika iekļauti faktiskajā kampaņas plānā.
Augstākās amatpersonas, tostarp bijušais ASV Apvienotā štāba priekšnieku grupas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milleijs un Ukrainas sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Aleksandrs Sirskis piedalījās vairākās simulācijās.
ASV un Ukraina nebija vienisprātis par to, kad sākt pretuzbrukumu
Pentagons vēlējās, lai ofensīva sāktos aprīļa vidū – tas neļautu Krievijai nostiprināt savas pozīcijas. Ukraiņi vilcinājās, apgalvojot, ka nav gatavi uzsākt pretuzbrukumu bez papildu ieročiem un apmācības.
Aprīļa beigās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Kijivā tikās ar Zelenski, lai pārrunātu gatavošanos pretuzbrukumam. Stoltenbergs vēlējās uzzināt, kā attīstās Ukrainas karaspēka ekipēšana un apmācība. Zelenskis sacīja, ka brigādes līdz aprīļa beigām būs nokomplektētas par 80-85%, taču ar to nepietiks, lai vienlaikus aizstāvētu valsts austrumus, virzoties uz dienvidiem.
Arī Ukrainai, pēc Zelenska domām, bija nepieciešams vairāk brigāžu un modernāki ieroči, tostarp lidmašīnas. Piemēram, novecojuši iznīcinātāji MiG-29 varēja atklāt mērķus 64 kilometru rādiusā un izšaut 32 kilometru attālumā. Tikmēr Krievijas Su-35 varēja atpazīt mērķus vairāk nekā 145 kilometru attālumā un notriekt tos līdz 120 kilometru attālumā. Ukrainas amatpersonas uzstāja, ka valstij ir nepieciešamas amerikāņu iznīcinātāju F-16 piegādes.
Savukārt ASV amatpersonas nolēma, ka labāk ir iegādāties transportlīdzekļus, pretgaisa aizsardzību vai munīciju, nevis piegādāt dažas lidmašīnas par 60 miljoniem dolāru. Pēc viņu domām, šīs lidmašīnas nespēja nodrošināt tādu gaisa pārākumu, kādu Ukraina bija gaidījusi.
Rezultātā Baidens piekāpās tikai maijā. Viņš deva Eiropas valstīm nepieciešamo atļauju nodrošināt Ukrainu ar amerikāņu F-16. Taču ekipējuma piegāde un pilotu apmācība prasīs vairāk nekā gadu – par vēlu pašreizējai pretuzbrukumam.
Bija arī taktiskās domstarpības
ASV militārpersonas bija pārliecinātas, ka masīvs frontālais uzbrukums vienā virzienā Ukrainas dienvidos novedīs pie izšķiroša izrāviena. Ukraina uzbruka uzreiz trīs virzienos, uzskatot, ka tas izstieps Krievijas spēkus.
ASV militārās amatpersonas aicināja apspiest ienaidnieku ar artilēriju, kamēr mehanizētie sauszemes spēki virzītos uz savu mērķi. Viņi apgalvoja, ka tas ir vienīgais veids, kā gūt panākumus mūsdienu karadarbībā. Tomēr Ukrainas amatpersonas sacīja, ka lielais bezpilota lidaparātu skaits abās frontes līnijas pusēs ir galvenais faktors, kas neļauj gan Ukrainas, gan Krievijas spēkiem dažu mēnešu laikā iegūt nozīmīgas pozīcijas. Bezpilota lidaparāti varētu viegli atrast un iznīcināt artilērijas baterijas, padarot tās ārkārtīgi bīstamas uzbrūkošam karaspēkam.
28. augustā ukraiņu 47. brigāde atbrīvoja Rabotino ciemu, taču nespēja tikt tālāk. Ciematā iekļuvušās 10. korpusa desanta triecienvienības arī neguva panākumus. Dienvidos, kur Ukrainas jūras kājnieki sāka uzbrukumu Berdjanskai, pēc Staromajorskas un Urožainojes ciemu atbrīvošanas arī nebija virzības. Rezultātā Ukrainas spēki palika tālu gan no Berdjanskas, gan no Melitopoles, kas arī bija daļa no atbrīvošanas plāniem.
Šīs vasaras nežēlīgākās kaujas notika netālu no Bahmutas. Ukrainas militārpersonas cerēja, ka kontroles atjaunošana pār Kleščijivkas ciematu pavērs piekļuvi uguns pārākumam pilsētas dienvidu nomalē. Bet galu galā tas neizraisīja būtiskas izmaiņas situācijā pie Bahmutas.
Kara spēļu simulācijas lika dalībniekiem secināt, ka Ukrainas spēki labākajā gadījumā varētu sasniegt Azovas jūru Ukrainas dienvidos un 60 līdz 90 dienu laikā izlauzties cauri Krievijas spēkiem. Bet galu galā Ukrainas karaspēks pavirzījās tikai 19 kilometrus. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Zalužnijs tagad atzīst, ka karš ir nonācis “stupceļā”.
Ukrainas bruņoto spēku kļūdaini aprēķini
Amerikāņu amatpersonas uzskatīja, ka Ukrainas karaspēkam vairāk spēku būtu jāpārvieto uz dienvidiem, kur norisinās smagas kaujas. Viņi baidījās, ka ienaidnieks mēģinās iznīcināt Ukrainas atmīnēšanas mašīnas, taču uzskatīja, ka tās varētu maskēties, piemēram, izmantojot dūmus.
Tomēr pārliecināt Ukrainas bruņotos spēkus mainīt taktiku Vašingtonai nebija viegli. Viens no virsniekiem, kas to izdarīja, bija ASV Eiropas pavēlniecības vadītājs ģenerālis Kristofers Kavoli. Viņš pārraudzīja lielu daļu Pentagona centienu apmācīt un aprīkot Ukrainas armiju.
Tajā pašā laikā Kavoli vairākus mēnešus nevarēja tieši sazināties ar Zalužniju, stāsta avoti amerikāņu armijā. Kāda augsta Ukrainas amatpersona atzīmēja, ka Zalužnijs militārās kampaņas laikā sazinājās ar amerikāņu ģenerāli Milleiju, kurš līdz augustam arī bija nedaudz vīlies pretuzbrukumā.
Amerikāņiem joprojām ir jautājumi par Ukrainas bruņoto spēku personālu. Tādējādi Ukrainas 47. brigāde tika izveidota kara sākumā, lai sagatavotos kaujas operācijām pavasarī un vasarā. 2023. gada janvārī karavīri tika nosūtīti mācībām uz Vāciju. Brigāde sastāvēja no jauniem karavīriem bez kaujas pieredzes, un tās vadība bija ļoti jauna. Komandieris bija tikai 28 gadus vecs, bet viņa otrais komandieris – 25. Viņu jaunība tika uzskatīta par priekšrocību, jo viņi varēja ātri apgūt NATO taktiku un viņus neietekmēja padomju karadarbības veidi (kas joprojām tiek izmantoti dažās pasaules daļās).
Amerikāņi atzīmēja arī kļūdainus aprēķinus mīnu tīrīšanas taktikā pirms kaujas. Zaporižjas apgabalā Krievijas karaspēks augstās vietās uzbūvēja galvenās aizsardzības struktūras, no kurienes varēja viegli uzbrukt ukraiņu kolonnām. Kolonnas priekšgalā vienmēr bija Ukrainas bruņoto spēku atmīnēšanas mašīnas, un tās arī bija pirmās, kurām uzbruka ar izlūku bezpilota lidaparātu palīdzību.
Pirmajās kauju dienās tika bojāti vai iznīcināti aptuveni 60% Ukrainas mīnu likvidēšanas tehnikas. Ukrainas amatpersonas atzina, ka taktika, kas balstīta uz tanku izrāvieniem, nav nostrādājusi. Viņi bija spiesti mainīt taktiku, koncentrējoties uz manuālu mīnu likvidēšanu tumsā un izmantojot artilēriju un lidmašīnas, lai apspiestu Krievijas pozīcijas.
Rezultāti
Oktobra sākumā 47. brigāde pēc neilgas atelpas kaujās atkal uzsāka pretuzbrukumu. Zelenskis solīja, ka Ukraina turpinās ofensīvu ziemā, kad laikapstākļi vēl vairāk kavēs jebkādu virzību uz priekšu.
Bet līdz oktobra beigām 47. brigādes karaspēks pēkšņi tika pārvietots uz austrumiem, lai aizsargātu Avdijivkas ziemeļu flangu. Tur tika aizvesti arī Rietumu ieroči – vācu tanki Leopard un amerikāņu kājnieku kaujas mašīnas Bradley. Pārcelšanās uz Avdijivku kļuva par signālu brigādei, ka operācija Zaporižjā ir iesaldēta.
Saskaņā ar satelīta attēliem Krievijas militārpersonas aizmugurē vasarā un rudenī turpināja būvēt aizsardzības nocietinājumus. Prettanku grāvji un trīs betona piramīdu rindas tika uzstādīti ap Romanovskas ciematu, uz dienvidaustrumiem no Rabotino, lai novērstu turpmākus ukraiņu mēģinājumus virzīties uz priekšu.
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Zalužnijs 1. novembrī atzina to, ko visi iepriekš baidījās publiski atzīt: karš ir nonācis strupceļā. “Visticamāk,” viņš teica, “dziļa un skaista izrāviena vairs nebūs.”
Rezultātā abas puses vainoja viena otru kļūdās un aprēķinos. ASV militārpersonas norādīja, ka Ukraina nepārvalda pamata militāro taktiku, tostarp sauszemes izlūkošanas izmantošanu, lai noteiktu mīnu lauku blīvumu. Ukrainas amatpersonas sacīja, ka amerikāņi, šķiet, nesaprot, kā uzbrukuma droni un citas tehnoloģijas ir mainījušas kaujas lauku.
Ukraina ir atguvusi tikai aptuveni 500 kvadrātkilometrus teritorijas – par tūkstošiem bojāgājušo un ievainoto cenu, kā arī miljardiem dolāru Rietumu militārās palīdzības 2023. gadā vien.
