2024.gada otrajā ceturksnī vidējā alga Igaunijā bija 2007 eiro, algu mediāna bija 1641 eiro. Gada salīdzinājumā bruto darba samaksa pieauga par 7,2%, bet mediāna pieauga par 7,7%, pirmdien ziņoja Igaunijas Statistikas departaments.
Departamentā atzīmēja, ka, lai gan mēneša vidējā bruto darba samaksa otrajā ceturksnī bija lielāka nekā pirmajā, kad tā bija 1894 eiro, pēdējos četros ceturkšņos algu pieaugums ir konsekventi palēninājies.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa bija visaugstākā informācijas un sakaru nozarē (3468 eiro), finansēs un apdrošināšanā (3163 eiro), kā arī elektroenerģijas, gāzes, tvaika un gaisa kondicionēšanas nozarē (3138 eiro).
Zemākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā (1262 eiro), cita veida pakalpojumu sniegšanā (1314 eiro) un darījumos ar nekustamo īpašumu (1396 eiro). Visvairāk darba samaksa, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieauga veselības aprūpē un sociālajos pakalpojumos, kā arī citu pakalpojumu sniegšanā.
Vislielākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Tallinā, kur tā bija 2339 eiro, seko Harju apriņķis (ar Tallinu) – 2233 eiro, bet Tartu – 2039 eiro. Vismazākās algas bija Valgas (1509 eiro), Hīju (1525 eiro) un Sāras (1535 eiro) novados.
Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, visvairāk algas pieauga Austrumviru (9,4%), Hīju (8,6%) un Valgas (8,5%) novados.
Atalgojuma mediāna, t.i., algu rādītājs, zem un virs kura pelna vienāds skaits cilvēku, 2024.gada otrajā ceturksnī bija 1641 eiro. Vislielākā mediāna bijusi Tallinā – 1899 eiro, tai seko Harju apriņķis (ieskaitot Tallinu) – 1828 eiro, bet Tartu apriņķis – 1713 eiro. Vidējā alga bija viszemākā Valgas (1297 eiro), Sāres (1320 eiro) un Austrumviru (1322 eiro) novados.
