Bargā laikapstākļu situācija Itālijas ziemeļos pamazām mazinās. Tomēr daudzas upes joprojām plūst pāri krastiem. Tur, kur ūdens aiztecējis, parādās atlūzu un dubļu kalni.
Pēdējās dienās zema spiediena sistēma “Hans” reģionā bija atnesusi spēcīgas lietusgāzes. Alpu dienvidu pusē nolija ūdens masas no Vidusjūras. Tālāk kalnos nokrišņi bija slapja un spēcīga sniega veidā un arī tur radīja lielu haosu.
Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā: četri gājuši bojā vētras un sniegputeņa dēļ
Vismaz četri cilvēki gājuši bojā Itālijā, Francijā un Šveicē spēcīga sniega un lietus dēļ Alpos. 27 gadus vecs brits, vadot savu automašīnu, iekļuva lavīnā Francijas Savojas reģionā un ceturtdien gāja bojā, savukārt Itālijas ziemeļos lietusgāžu dēļ gāja bojā trīs cilvēki.
Gada laikam neparastajā ziemas atnākšanā lielākos augstumos uzsniga vairāk nekā metrs sniega. Monblāna tunelis tika slēgts, un vairāk nekā 5000 mājsaimniecību Francijā uz laiku pazuda elektrība.
Nāvējošais negadījums Francijā notika Val Thorens slēpošanas kūrortā; brita automašīna tika aizslaucīta 15 metru attālumā. Viņš tika nogādāts slimnīcā Grenoblē, taču pēc tam, pēc atbildīgā prokurora teiktā, nomira.
Vēl divas lavīnas notika Les Menuires slēpošanas zonā netālu no Valtorensas. Lielajā piektdienā Savojā palika spēkā brīdinājums par lavīnu, un prefektūra aicināja būt īpaši modriem, ņemot vērā nestabilo sniega segu.
Itālijas ziemeļus skārušas “spēcīgas un bagātīgas” lietusgāzes, nokrišņiem sniegot virs 1800 metriem, ziņo Itālijas Gaisa spēku meteoroloģiskais dienests. Vējš sasniedza ātrumu līdz 110 kilometriem stundā (līdz 30 m/s).
Snigšana aprīlī Alpos nav nekas neparasts – tomēr lielais viena metra nokrišņu daudzums dažu stundu laikā pārsteidza varas iestādes un iedzīvotājus.
Spēcīgās vētrās Itālijas ziemeļos gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Netālu no Valdagno, starp Venēciju un Gardas ezeru, divi vīrieši savā automašīnā iekļuva plūdos. Glābēji nevarēja laikus iejaukties. Cietušie bija 64 gadus vecs tēvs un viņa 33 gadus vecais dēls, paziņoja varas iestādes. Abi vīrieši bija brīvprātīgi pieteikušies, lai palīdzētu glābšanas darbos plūdu skartajās teritorijās.
Jau ceturtdien Turīnas apkaimē tika atrasts miris 90 gadus vecs vīrietis pēc tam, kad viņa māja bija applūdusi.
Piektdien situācija nedaudz atslāba. Tomēr daudzas upes ir izgājušas no krastiem. Turklāt daudzās kopienās ielas bija zem ūdens. Glābējiem nācies drošībā nogādāt vairākus desmitus cilvēku. Daudzos apgabalos turpinājās strāvas padeves pārtraukumi. Īpaši smagi cietušais Pjemontas reģions ārkārtas palīdzību sniedza piecus miljonus eiro.
Kamēr Itālijas ziemeļi cenšas atgūties no vētrām, ziemas iestāšanās joprojām ietekmē Šveici. Augstākos rajonos sniga stiprs sniegs. Un tomēr mediji ziņo, ka situācija mazinās. Ziemas sporta kūrorts Cermata joprojām bija nepieejams.
Cermatā daudzās pilsētas vietās pazuda elektrība. Zermatt Tourism pārstāve sacīja, ka tikai aptuveni 30 no 200 naktsmītnēm ir elektrība. Šīs viesnīcas šobrīd kalpo kā kontaktpunkti tūristiem, kuri vēlas uzlādēt savus mobilos tālruņus.
Svarīgi transporta savienojumi, piemēram, Simplonas pāreja un Lielais Senbernāra tunelis, joprojām ir slēgti, informēja varas iestādes. Lavīnu risks visos augstumos un koku krišanas risks ir ļoti augsts. Ceturtdien reģionā uzsnidzis vairāk nekā pusmetrs svaiga sniega.
Itālijā spēcīgas vētras ir izraisījušas ārkārtas izsaukumu masveida pieaugumu. No ceturtdienas vakara līdz piektdienas rītam Turīnas apkaimē ugunsdzēsējiem reģistrēts 1521 izsaukums. Operācijas ietvēra plūdus, sabrukumus, zemes nogruvumus, ugunsgrēkus un citas ārkārtas situācijas. Saskaņā ar laikraksta “La Repubblica” ziņām, Turīnas provincē vien no bīstamām situācijām tika izglābti 80 cilvēki. Ugunsdzēsēju brigāde turpina darboties arvien aktīvāk visvairāk skartajos apgabalos, jo īpaši Chivassese un Val di Susa lejasdaļā.
Parmas un Pjačencas provincēs sarkanais brīdinājums par upju applūšanu joprojām ir spēkā līdz pusnaktij, lai gan situācija nedaudz atvieglosies. Reģionos Reggio Emilia, Modena, Boloņa, Ferrara un Ravenna ir dzeltenā trauksme.
Nokrišņi būtiski ietekmēja satiksmi. Kravas automobiļiem nebija atļauts izmantot Monblāna tuneli starp Franciju un Itāliju, kā rezultātā pie ieejām izveidojās ievērojami sastrēgumi. Satiksmes sastrēgumi, kas stiepās jūdžu garumā, veidojās arī Frējusa tuneļa priekšā, un kravas automašīnām nācās apstāties stāvvietās ieeju priekšā.
