Dž.D. Vensa izcilā replika par Volodimira Zelenska apģērbu parādīja, ka ASV viceprezidents nebaidās ieņemt galveno lomu kā uzbrukuma suns, nevis kalpot kā daži viņa priekšgājēji par pašsaprotamu politisko apakšnieku.
Tieši Venss vadīja uzbrukumu Zelenskim, pirms Donalds Tramps pievienojās cīņai Baltajā namā sanāksmē, kas bija sirsnīga, līdz viceprezidents uzrunāja prezidentu par to, ka viņš meklējis diplomātisku risinājumu Ukrainas un Krievijas karam.
“Par kādu diplomātiju, JD, jūs runājat?” sacīja Zelenskis, kurš kritiski izteicies pret Vašingtonas un Maskavas tiešajām sarunām. – Ko jūs ar to domājat?
“Es runāju par tādu diplomātiju, kas izbeigs jūsu valsts iznīcināšanu,” atbildēja Venss, noskumdinot apdullināto Ukrainas līderi.
“Prezidenta kungs, ar cieņu, es domāju, ka tā ir necieņa, ka jūs nākat Ovālajā kabinetā, lai mēģinātu tiesāties Amerikas mediju priekšā.”
Viņš arī apsūdzēja Zelenski par aģitāciju demokrātu vārdā 2024. gada prezidenta vēlēšanu laikā. Ukrainas līderis pagājušā gada septembrī apmeklēja munīcijas rūpnīcu kritiskajā Pensilvānijas štatā un Baltajā namā tikās ar Trampa sāncensi Kamalu Herisu.
Vensa pārmetumi Zelenskim izpelnījās plašu republikāņu atbalstu.
“Es biju ļoti lepns par JD Vensu, kurš iestājās par mūsu valsti,” sacīja Dienvidkarolīnas senators Lindsijs Grehems, ilggadējs Ukrainas aizstāvis un ārpolitikas vanags. Viņš ierosināja Zelenskim atkāpties.
Alabamas senators Tomijs Tubervils Zelenski dēvēja par “tā Ukrainas zebiekste”.
Kongresmenis Maiks Levaijers no Ņujorkas bija nosvērtāks, sakot, ka tikšanās bija “palaista garām iespēja gan ASV, gan Ukrainai”.
Vensa ievērojamais uzbrukums viesos esošam valsts vadītājam nav raksturīgs ASV viceprezidentam.
Viņu darbs bieži – bet ne vienmēr – ir palīdzēt ievēlēt prezidentu un pēc tam mierīgi sēdēt sava priekšnieka pusē. Būt lojālam leitnantam, kas pārstāv prezidentu ārzemju braucienos – stāvot, kā saka, vienā sirdspukstā no prezidentūras.
Kontrasts ar Trampa pirmo VP, daudz maigāko Maiku Pensu, nevarētu būt lielāks.
Taču Venss, kurš tiek plaši uzskatīts par Trampa ārpolitikas instinktu loģisko pamatojumu, jau sen ir bijis izteikti skeptisks pret ASV palīdzību Ukrainai.
Kad viņš 2022. gadā kandidēja uz Ohaio Senātu, Venss aplādei sacīja: “Man ir jābūt godīgam pret jums. Man ir vienalga, kas notiek ar Ukrainu vienā vai otrā veidā.”
Viceprezidents pirms astoņiem gadiem izsmēja Trampu kā idiotu, pirms notika politiskā evolūcija, kas vainagojās ar to, ka viņš kļuva par prezidenta kustības Make America Great Again mantinieku.
Neraugoties uz Vensa popularitāti konservatīvo vēlētāju vidū, Tramps nesen intervijā telekanālam Fox News sacīja, ka ir “pāragri” spriest, vai viceprezidents būs nākamais rindā, lai kandidētu uz prezidenta amatu 2028.gadā.
Šķiet, ka Venss, neapšaubāms, attīsta Trampa politiskā ķildnieka lomu, ejot pat tālāk par prezidentu savā atklātajā kritikā par administrācijas ienaidniekiem.
Viens kopīgs pavediens ir tāds, ka daudzi Vensa mēles sitienu upuri ir Amerikas sabiedrotie.
Tas sākās pagājušajā mēnesī Minhenes drošības konferencē, kas bija regulāra ASV viceprezidenta piestāšanas osta. Kamala Herisa tur bieži teica neaizmirstamas runas.
Taču Venss izmantoja izdevību, lai uzsāktu vētrainu uzbrukumu Eiropas demokrātijas stāvoklim, apsūdzot kontinenta līderus vārda brīvības cenzēšanā un nespējā kontrolēt imigrāciju.
“Ja jūs kandidējat bailēs no saviem vēlētājiem, Amerika jūsu labā neko nevarēs darīt,” viņš sacīja.
Politiķu, ģenerāļu un diplomātu auditorija bija šausmās.
Tas nebija parastais un tagad plaši pieņemtais arguments, ka Eiropai būtu jādara vairāk, lai samaksātu par savu aizsardzību un drošību.
Tas bija pilnīgs ideoloģisks uzbrukums – zīme, ka ASV Trampa vadībā ne tikai novirzās no Eiropas, pārceļot savu drošības fokusu uz Ķīnu, bet arī cenšas veicināt savu Trampa stila populismu Eiropas kontinentā.
Ne velti Venss pēc savas runas vakariņoja ar Vācijas galēji labējās partijas AfD vadību.
Viņa runa izraisīja Eiropas līderu, rakstnieku un akadēmiķu pretreakciju.
Tomēr Venss izvēlējās tos uzņemt tiešsaistē, iesaistoties detalizētā apmaiņā platformā X ar vairākiem, tostarp vēsturnieku Nailu Fergusonu.
Venss apsūdzēja viņu par “morālistisku atkritumu”, “vēsturisko analfabētismu” un – pats sliktākais – par “globālistu”.
Un, ja ar to nebūtu pietiekami, Venss pat izvēlējās šonedēļ pašam apmeklēt Apvienotās Karalistes premjerministru Ovālajā kabinetā.
Nez no kurienes viņš teica seram Keiram Stārmeram, ka “ir bijuši runas brīvības pārkāpumi, kas faktiski skar ne tikai britus – protams, tas, ko briti dara savā valstī, ir viņu pašu ziņā -, bet arī ietekmē Amerikas tehnoloģiju uzņēmumus un, attiecīgi, Amerikas pilsoņus”.
Premjerministrs stingri atgrūda, sakot: “Saistībā ar vārda brīvību Apvienotajā Karalistē es ļoti lepojos ar mūsu vēsturi… Mums Apvienotajā Karalistē ir bijusi vārda brīvība ļoti, ļoti ilgu laiku, un tā turpināsies ļoti, ļoti ilgu laiku”.
Tā bija Vensa Minhenes kritikas atbalss, apvainojot Eiropas noteikumus par mākslīgo intelektu un sociālo mediju platformām.
Mērķis ir cīnīties pret dezinformāciju un naida runu, kas var izraisīt nemierus un radikalizēt cilvēkus. Venss to uzskata par draudu politiskajiem ceļotājiem un ASV komerciālajām interesēm, īpaši lielo tehnoloģiju jomā.
Ir vairāki jautājumi. Vai Vensa uzbrukums Zelenskim bija apzināts, kā uzskata daži diplomāti?
Baltā nama avoti ASV laikrakstiem apgalvojuši, ka tā nav.
Vai Vensa jaunā loma parādās pēc Trampa pavēles, dalot slodzi ar Īlonu Masku, lai sodītu prezidenta oponentus?
Vai arī Venss ir ārštata darbinieks, kas jau ieskicē lomu, kas veidos pamatu vēlēšanu kampaņai pēc trim gadiem, kad Tramps vairs nevarēs kandidēt?
Lai kādas būtu atbildes uz šiem jautājumiem, Venss kļūst ne tikai Trampa otrais numurs.
