ASV brīdinājušas, ka varētu atteikties darboties kā starpniece sarunās starp Ukrainu un Krieviju. Kā brīfingā norādīja Valsts departamenta pārstāve Temija Brūsa, Kijivai un Maskavai ir jāpiedāvā savas idejas konflikta risināšanai.
“Mēs noteikti esam apņēmušies to ievērot un turpināsim palīdzēt un darīt visu iespējamo. Taču mēs negrasāmies maģiski lidot apkārt pasaulei, lai būtu starpnieki sanāksmēs, kas pašlaik notiek starp abām pusēm. Un tagad ir pienācis laiks viņiem iesniegt un izstrādāt konkrētas idejas par to, kā izbeigt šo konfliktu. Tas būs atkarīgs no viņiem,” viņa teica.
Brūsa piebilda, ka ASV prezidents Donalds Tramps “acīmredzot neatceļ nekādas sankcijas, kas pašlaik ir spēkā” pret Krieviju. Komentējot iepriekšējā dienā ar Kijivu noslēgto minerālresursu līgumu, Valsts departamenta pārstāve paziņoja, ka līgums “stiprinās Ukrainas nacionālo drošību”.
“Šis ir pārsteidzošs darījums. <…> Šis nav tikai finansiāls nolīgums, tā ir divu valstu apvienošanās. “Īpaši situācijā ar Ukrainu pārējā pasaule pamanīs, kad jums būs tāds draugs kā Amerikas Savienotās Valstis,” viņa atzīmēja.
Vienlaikus, dienu iepriekš, viceprezidents Dž. D. Venss telekanālā Fox News sacīja, ka nākamo 100 Trampa prezidentūras dienu laikā ASV “ļoti smagi strādās”, “lai mēģinātu apvienot šos puišus”, atsaucoties uz Ukrainas un Krievijas pozīcijām. Pēc viņa teiktā, Maskava un Kijiva jau ir iesniegušas savus miera priekšlikumus, taču “pastāv ļoti liela plaisa starp to, ko vēlas krievi, un to, ko vēlas ukraiņi”. Jāatzīmē, ka šis paziņojums atgādina Trampa otrā termiņa sākumā paustās garantijas, ka viņš 100 dienu laikā izbeigs Krievijas un Ukrainas konfliktu.
“Es domāju, ka esam nonākuši līdz punktam, kur viņiem ir jāsaka: “Mēs pārtraucam karot. Mēs pārtraucam zaudēt tūkstošiem un tūkstošiem jaunu dzīvību. Mēs ar to esam tikuši galā.” Taču šo lēmumu var pieņemt tikai Krievija un Ukraina. “Pat prezidents Tramps to nevar izdarīt viņu vietā,” sacīja Venss.
Viņš norādīja, ka konflikts tuvākajā laikā nebeigsies.
Iepriekš arī valsts sekretārs Marko Rubio, kurš tagad pildīs arī Trampa nacionālās drošības padomnieka pienākumus, sacīja, ka abu valstu nostājas ir “nedaudz attālinātas viena no otras”. Viņš norādīja, ka konfliktam nav militāra risinājuma un neviena no pusēm nespēs būtiski mainīt frontes līniju.
“Putins nevar pārņemt visu Ukrainu; “Ukraina nevar atgrūst krievus tur, kur viņi bija 2014. gadā,” komentēja Rubio.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Politico ziņo, ka Vašingtona nezina, kā ietekmēt Maskavu, lai panāktu miera līgumus. Publikācijas avots ASV Finanšu ministrijā sacīja, ka resursu nolīgumam vajadzētu parādīt Krievijai, ka ASV ir “apņēmušas atbildību par Ukrainas ilgtermiņa panākumiem”, taču tas “maz ticams, ka mazinās Putina pretestību” – un Baltais nams “vēl nezina, kā to mainīt”. Tas pats avots norādīja, ka situācijas risinājums varētu būt papildu sankcijas pret Krieviju, taču Tramps pagaidām nevēlas iet šo ceļu.
Šajā sakarā laikraksts “Washington Post” raksta par bažām Maskavā, ka noslēgtais līgums par resursiem varētu slēgt iespēju Krievijai noslēgt miera līgumu ar Kremlim labvēlīgiem noteikumiem. Vairāki Krievijas parlamentārieši cenšas pasniegt vienošanos kā posmu Ukrainas kolonizācijā no Amerikas puses.
Vienlaikus, pēc Bloomberg ziņām, ASV Senāts gatavo likumprojektu gadījumam, ja Kremlis atteiksies risināt miera sarunas. Dokumentā ierosināts “atcelt” sankcijas pret Krieviju un noteikt 500% tarifus valstīm, kas iepērk tās naftu, gāzi vai urānu. Turklāt tiek ierosināts aizliegt amerikāņu bankām ieguldīt līdzekļus ar Krievijas valdību saistītās struktūrās, bet ASV pilsoņiem – iegādāties Krievijas valdības obligācijas. Tā autors, republikānis Lindsijs Greiems, paziņoja, ka viņa ierosināto likumprojektu atbalstīja 72 viņa kolēģi.
CNN avoti Rietumu izlūkdienestos tomēr uzskata, ka Putins nesen, iespējams, ir mainījis savus mērķus Ukrainā uz īstermiņa mērķiem – jo īpaši, nostiprinot kontroli pār kontrolētajām teritorijām un stimulējot Krievijas ekonomiku.
Mēs jau rakstījām arī par to, ka žurnāls Forbes aprēķināja, ka ar pašreizējo virzības tempu Krievijai būtu nepieciešami 230 gadi un 100 miljonu karavīru zaudējumi, lai pilnībā ieņemtu Ukrainu.
