Vai gadījumi, kad tiek ziņots par raudošu statuju, ir viltus ziņas? Cik ticams ir apgalvojums, ka svēta relikvija noveda pie brīnumainas dziedināšanas? Un kā būtu jāapstiprina dievišķā parādība?
Šīs ir tēmas, kas aplūkotas Vatikāna jaunajās vadlīnijās par pārdabiskām parādībām, kas mudina katoļu baznīcu ievērot piesardzīgāku pieeju.
Dokumentā, ko sastādījusi Vatikāna Ticības doktrīnas dikastērija, ir izklāstīti stingrāki noteikumi, lai novērtētu šādu apgalvojumu patiesumu.
Jaunās vadlīnijas tika prezentētas mediju brīfingā piektdien, un tās aizstāj noteikumus, kas pēdējo reizi tika pieņemti 1978. gadā.
Dokumentā ieteikts rūpīgi izvērtēt parādību gadījumus, lai pārliecinātos, ka tie nav krāpnieciski vai naudas gūšanas mēģinājumi.
Raksts brīdina par “kaitējumu Baznīcas vienotībai” radīšanu un nopietnām kļūdām, kas varētu “izraisīt skandālus un iedragāt Baznīcas uzticamību”.
Tiek teikts, ka pēdējos gados sociālo mediju laikmetā ziņojumi par šādām parādībām ir pieauguši, un dažreiz tie tiek izplatīti dezinformācijas un baumu dēļ.
Jaunajās pamatnostādnēs teikts, ka šādos gadījumos bīskapiem parasti ir jāizdod “nihil obstat” vai bez šķēršļiem. Tas nozīmē, ka incidents formāli netiktu atzīts par pārdabisku, bet nebūtu šķēršļu pielūgsmei. Vatikāna pārdabiska atzīšana notiek reti.
Tālāk dokumentā teikts, ka bīskapi var pieņemt arī piecus citus lēmumus, tostarp vispār noraidīt notikumu kā pārdabisku vai pat aizliegt dažu parādību pielūgšanu.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Vatikāna apstiprinājums vienmēr ir jālūdz bīskapiem, pirms tiek publicēti jebkādi secinājumi, un pāvests var iejaukties izņēmuma gadījumos.
Gadsimtu gaitā ir ziņots par parādībām. Baznīcas atpazītie ir mudinājuši svētceļniekus un pāvestus apmeklēt vietas, kur tās ir notikušas.
Miljoni lūdzēju devās, piemēram, uz Lurdu Francijā vai Fatimu Portugālē, kur Jaunava Marija esot parādījusies bērniem, solot brīnumu, pēc kura ļaudis esot bijuši liecinieki saulei, kas zigzagā griežas debesīs.
Baznīca vizitāciju oficiāli atzina 1930. gadā.
Taču baznīcas amatpersonas ir atzinušas, ka citi ziņojumi ir nenozīmīgi. 2016. gadā kāda itāliete sāka pieprasīt regulāras Jēzus un Marijas parādības nelielā pilsētiņā uz ziemeļiem no Romas pēc tam, kad viņa atveda statuju no Medjugorjes Bosnijā, kur esot parādījusies arī Jaunava Marija.
Pūļi lūdzās pirms statujas un saņēma ziņojumus, tostarp brīdinājumus par viendzimuma laulībām un abortiem. Bija vajadzīgi astoņi gadi, līdz vietējais bīskaps šo stāstu atmaskoja. Jaunajās vadlīnijās svētnīca netika pieminēta.
Jaunajos noteikumos teikts, ka daudzas ar domājamām parādībām saistītas svētceļojumu vietas nav saņēmušas Vatikāna autentifikāciju, taču tas nerada problēmas Baznīcai.
Un tāpēc Vatikāns, institūcija, kas ir apvīta ar mistiku un kas joprojām sazinās ar dūmu signālu palīdzību, cerēs, ka tā jaunie noteikumi varēs regulēt apgalvojumus par pārdabisko.
