Pāvests Francisks bija ne tikai katoļu baznīcas galva, bet arī kopumā pārvaldīja Vatikāna plašos īpašumus. Kāda ir situācija ar Baznīcas finansēm?
Neilgi pēc pāvesta Franciska nāves daudz tiek runāts par viņa vēlmi pēc reformām. Viņa sekotāji slavē viņa pazemīgo izturēšanos, viņa noraidīšanu pret zināmu pompu Vatikānā un viņa atvērtību pārmaiņām, piemēram, attiecībā uz sieviešu lomu. Viņa skeptiķi šajās dienās ir diezgan klusi, iespējams, takta dēļ, bet varbūt arī tāpēc, ka pēdējo desmit gadu laikā viņi ir atkārtoti pauduši savu kritiku. Viņiem Francisks bija pārāk liberāls un pārāk neatbilda pazīstamajam rituālam.
Bet vienas Franciska reformas centienu joma reti pievēršas kāda no pusēm: finansēm. Viņš stājās amatā laikā, kad Baznīcā bija nopietna krīze. 2013. gadā tā sauktie Vatileaks – iekšējie dokumenti, ko Itālijas presei nopludināja kāds iekšējās informācijas avots – atklāja nepareizu pārvaldību Vatikānā.
Toreizējais pāvests Benedikts XIV atteicās no troņa vecuma dēļ. Un ar Francisku tika ievēlēts vīrietis, kurš ne tikai saglabāja pieticīgu dzīvesveidu un noraidīja jebkādu algu. Drīzāk viņš vēlējās izmantot savu jauno varu Pāvesta štatos, lai attīrītu ekonomiku.
Vatikānam pieder aptuveni 5500 īpašumu
Iespējams, vissvarīgākais atklājums no dokumentiem bija tas, cik necaurredzami tika apstrādātas pāvesta valstu finanses kopumā. Luidžino Bruni, ekonomists no Lumsas universitātes Romā, vairākkārt ir konsultējis pāvestu Francisku ekonomikas jautājumos. “Pēc tam, kad katoļu baznīca vienmēr uzskatīja naudu par kaut ko netīru, par ko nerunāja, lielais jauninājums Franciskam bija tas, ka viņš finanses un ekonomiku novietoja katoļu baznīcas centrā,” viņš sacīja medijiem.
Bet par kādām summām patiesībā ir runa? Saskaņā ar 2023. gada Asset Management Report, Apustuliskā Krēsla Mantojumu pārvalde (APSA) pārvaldīja vairāk nekā 2,7 miljardus eiro. Uzņēmums strādāja ar 45,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 13,6 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. No tiem 37,9 miljoni eiro tika izmantoti Romas kūrijas atbalstam, bet atlikušie 7,9 miljoni eiro tika reinvestēti. Apustuliskais Krēsls attiecas uz pāvesta amatu un Romas kūriju, kas viņu atbalsta; Tā ir Vatikāna Pilsētvalsts centrālā pārvaldes institūcija.
Vissvarīgākais īpašums ir Vatikāna nekustamais īpašums. Pāvesta valstīm visā pasaulē pieder aptuveni 5500 no tām. Lielākā daļa atrodas Itālijā, bet arī Šveicē, Francijā un Anglijā. Tajos ietilpst dzīvokļi, baznīcas, klosteri, biroji un zeme. Gandrīz 20 procenti ēku tiek izīrētas par tirgus cenām, 10 procenti – par subsidētajām cenām. Tie ir nozīmīgi ienākumu avoti pāvesta valstīm.
Papildu ienākumus Vatikāns gūst no muzejiem, suvenīriem, monētām, pastmarkām un grāmatām, kā arī no tūrisma un ziedojumiem. Tomēr precīzi skaitļi netiek publicēti. Tam pievienoti mākslas darbu aktīvi, galvenokārt Vatikāna muzejos. Bet darbi tiek uzskatīti par nepārdodamiem.
Vatikānam ir arī sava banka Istituto per le Opere di Religione (IOR), ko parasti sauc par Vatikāna banku. Finanšu iestāde apkalpo aptuveni 12 000 klientu, tostarp galvenokārt katoļu iestādes, piemēram, diecēzes, reliģiskos ordeņus un fondus. 2023.gadā banka pārvaldīja aktīvus aptuveni 5,4 miljardu eiro apmērā un strādāja ar 30,6 miljonu eiro tīro peļņu, vēsta ziņu aģentūra Religion News Service.
Mafija, korupcija, nelikumīga partiju finansēšana
Jo īpaši Vatikāna bankai bija slikta reputācija Franciska pilnvaru termiņa sākumā. 20. gadsimta 70. un 80. gados banka izraisīja skandālus ar mafiju un tai sekojošo iesaistīšanos korupcijas lietās un nelikumīgu partiju finansēšanu. 2010.gadā Itālijas finanšu regulators aizdomās par naudas atmazgāšanu konfiscēja 23 miljonus eiro. Vatikāna bankai jau sen ir bijusi ārzonu finanšu centra reputācija Eiropas sirdī.
Francisks strādāja ar ārējiem finanšu padomniekiem un savus plānus par izmaiņām izklāstīja apustuliskajā vēstulē “Fidelis dispensator et prudens” (“Kā uzticīgs un gudrs pārvaldnieks”) 2014. gada februārī. Tajā tika nolemts izveidot Ekonomikas padomi, kas pārraudzītu Vatikāna finanšu darbības.
Ekonomikas sekretariāts tika izveidots, lai sagatavotu konsolidēto bilanci un īstenotu ekonomikas politikas mērķus. Institūcija saņēma uzraudzības padomi pašreizējā Vācijas kardināla Reinharda Marksa vadībā. Visbeidzot tika izveidots Revidenta birojs, lai uzraudzītu budžetu. Pirmo reizi Vatikānā tika piemērots četru acu princips, kas nozīmē, ka lēmumus nekad nevarēja pieņemt tikai viena komiteja.
Vatikāna bankā Francisks nomainīja direktoru padomi un pastiprināja Vatikāna finanšu pārraudzību kopumā, no amata atceļot lielāko daļu itāļu un ieceļot starptautisku iestādi ar starptautiskiem finanšu ekspertiem. Rezultātā bankā tika slēgti vairāk nekā 1600 konti un pārtraukti aptuveni 10 procenti klientu attiecību.
“Patiesi šausmīgs brīdis”
Aiz Franciska reformām bija apziņa, ka viņš var reformēt Baznīcu kopumā tikai tad, ja viņš risinās arī tās finanses. Tomēr bija arī vairākas neveiksmes.
Piemēram, 2019. gada rudenī kļuva zināms, ka Vatikāna Valsts sekretariāts ar milzīgiem zaudējumiem pārdevis luksusa īpašumu Londonā, lai gan brokerim bija aizplūduši miljoni. Rezultātā Valsts sekretariātam tika atņemtas lemšanas tiesības par finansēm un tas tika nodots Apsa īpašumu pārvaldei. Atbildīgajam kardinālam Andželo Beči Vatikāna tiesa 2023. gadā piesprieda vairāk nekā piecu gadu cietumsodu, taču šobrīd viņš joprojām vēlas piedalīties konklāvā.
Tas bija “patiesi šausmīgs brīdis,” sacīja Francisks, “taču man vienmēr šķita, ka man ir jāvirzās tālāk, neko neaizsedzot,” viņš rakstīja savā tā laika biogrāfijā, kas publicēta janvārī.
Vai reformas ir pabeigtas?
Galu galā pats Francisks bija apmierināts ar savu reformu rezultātiem un uzskatīja, ka tās ir pabeigtas 2022. gadā. Faktiski kādreiz skandalozā institūcija Vatikāna banka tagad tiek uzskatīta par cienījamu iestādi.
Taču galvenokārt viņa aicinājumam pēc lielākas taupības līdz šim noteikti nav bijusi ietekme. Neskatoties uz lielo bagātību, Vatikāns 2024. gadā reģistrēja budžeta deficītu aptuveni 83 miljonu eiro apmērā; Līdzīga situācija bijusi arī pērn, vēsta mediji.
Ziedojumu apjoms samazinās, un pieaug to cilvēku skaits, kas atstāj baznīcu, īpaši turīgās valstīs. Tas pat pamudināja Francisku pagājušā gada rudenī uzrakstīt emocionālu vēstuli kardināliem, aicinot uz “drosmi un gatavību kalpot”, lai ar savu taupības palīdzību samazinātu deficītu.
Īpašumu administrācijas Apsa prezidents Džordano Pičinoti iebilst pret uzskatu, ka reformas jau ir pabeigtas. 2025. gada sākumā viņš lēsa, ka paies vēl pieci līdz desmit gadi, līdz tas notiks. Novērotāji pieļauj, ka tas ir saistīts ar nevēlēšanos sadarboties atsevišķās administrācijas daļās. Reformas ierobežoja kardinālu ietekmi, par ko daudzi acīmredzot gadiem ilgi dusmoja Francisku. Tas atspoguļojas arī notiekošajā konfliktā starp Apsa muižas pārvaldi un Vatikāna banku: neskatoties uz pāvesta skaidru rīkojumu visus likvīdos aktīvus noguldīt bankā, līdz šim ir noguldīti tikai aptuveni 35 procenti.
Budžeta deficīts rada slogu arī darbiniekiem. Nesen aptuveni 5000 Vatikāna administrācijas darbinieku sūdzējās, ka taupības pasākumi viņus skar vissmagāk algu samazināšanas un neapmaksātu virsstundu veidā . Arī pensijas vairs netiek uzskatītas par drošām. Pagaidām Franciska plāni nav pilnībā īstenojušies. Viņa pēctecis pārņem Pāvesta valstis nevis krīzes apstākļos, bet gan notiekošā pārstrukturēšanas fāzē.
