ASV Senāts ir atlicis plānus noteikt jaunas sankcijas pret Krievijai un tās tirdzniecības partneriem vismaz līdz jūlijam, atsaucoties uz Irānas un Izraēlas konfliktu un “Lielo skaisto likumprojektu” par nodokļu samazināšanu, ziņo respektablais ASV medijs “Semafor”.
Republikāņu partijas līderi vēlas nākamnedēļ Senātā balsot par prezidenta Donalda Trampa nodokļu un izdevumu likumprojektu. Vienlaikus, raksta laikraksts, Irānas un Izraēlas konflikta eskalācija mudina ASV līderi tajā iejaukties. Turklāt viņš pats vēl nav devis Senātam piekrišanu jaunu sankciju noteikšanai pret Krieviju.
Publikācijā arī norādīts, ka kriptovalūtas likumprojekta pieņemšanai ASV Kongresa augšpalātā bija nepieciešams vairāk nekā mēnesis, kas uzsver, cik grūti ir panākt pat diezgan populāras iniciatīvas pieņemšanu.
Senāta vairākuma līderis Džons Tjūns sacīja, ka visticamākais laiks pret Krieviju vērstu sankciju izskatīšanai ir jūlijs.
“Mēs esam atvērti rīcībai un cenšamies vienoties ar administrāciju par laika grafiku,” viņš paskaidroja.
Divpartiju sankciju likumprojekta autori ir republikāņu senatori Lindsijs Greiems un demokrāts Ričards Blūmentāls. Viņu ierosinātie pasākumi ietver 500% aizsardzības tarifus precēm, kas tiek importētas Amerikas Savienotajās Valstīs no valstīm, kuras iepērk Krievijas naftu, gāzi un urānu.
Senatori uzskata, ka likumprojekts par plaša mēroga ASV sankcijām varētu kļūt par Rietumu “pēdējo iespēju apturēt” Krievijas militāri intensīvo ekonomiku.
Viņi cerēja jūnijā panākt, lai Senāts pieņemtu pārskatītu likumprojekta versiju, kas pasargātu Ukrainas sabiedrotos no dažām sankcijām par tirdzniecību ar Krieviju. Taču prioritāšu maiņa, visticamāk, to nedarīs.
Pats Greiems “Semafor” sacīja, ka Senātam “būs nedaudz jāpagaida”, pirms noteikt sankcijas pret Krieviju, neminot precīzu laika grafiku.
“Viss tagad mainās Irānas dēļ… Bet tas nenozīmē, ka esmu aizmirsis par Krieviju vai Ukrainu. Nebūt ne,” sacīja Greiems, runājot par likumprojekta pieņemšanas laiku. “Irāna šobrīd ir uzmanības centrā, bet labāk to izdarīt ātrāk, nevis vēlāk.”
“Semafor” norāda, ka republikāņi jau nedēļām ilgi draud pieņemt sankciju likumdošanu, lai gan daudzi no viņiem joprojām nevēlas rīkoties bez Trampa piekrišanas.
Un prezidents vēl nav sniedzis savus solījumus. Kamēr Greiems risina sarunas ar Balto namu, saasinošais konflikts starp Irānu un Izraēlu atstāj otrajā plānā pasliktinājušos drošības situāciju Eiropā.
“Pašlaik visas acis ir vērstas uz Izraēlu un Irānu,” Alabamas republikāņu senators Tomijs Tubervils sacīja “Semafor”, piebilstot, ka viņš “pilnībā atbalsta sankcijas” pret Krieviju.
Intervijā publikācijai Blūmentāls sacīja, ka viņš un Greiems sarunās ar Trampa administrāciju ir “panākuši milzīgu progresu”, taču “mūsu patiesais šķērslis ir viss pārējais, kas notiek, īpaši izlīguma process”, kas nepieciešams, lai pieņemtu Trampa nodokļu likumprojektu.
“Lietas nekad nevirzās tik ātri, cik mēs vēlētos, bet nav citu šķēršļu, izņemot visu pārējo, kas notiek pasaulē. Un Donaldam Trampam personīgi ir jāaicina Kongress rīkoties,” viņš piebilda.
Sankciju likumprojekta atbalstītāji apgalvo, ka tas dos ASV prezidentam lielāku ietekmi, lai piespiestu Putinu sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu.
“Mēs vēlamies stiprināt savu sarunu pozīciju. Tāpēc no mūsu viedokļa ar administrāciju tiek apspriests laiks,” sacīja senators Džons Hovens, republikānis no Ziemeļdakotas. “Mēs vēlamies palīdzēt paveikt lietas Ukrainā, tāpēc cenšamies izmantot šo instrumentu tā, lai tas patiešām mainītu situāciju.”
Kas attiecas uz republikāņu konkurentiem no Demokrātu partijas, viņi kļūst nepacietīgāki. Viņi vēlētos, lai Senāts ieviestu sankcijas tagad un spertu soli tālāk, nodrošinot Ukrainai vairāk ieroču.
“Es balsošu par visu — lielāku militāro palīdzību, stingrākām sankcijām. Visu,” sacīja Pensilvānijas demokrātu senators Džons Fetermans. “Es ļoti atbalstu Izraēlu, es ļoti atbalstu Taivānu, es ļoti atbalstu Ukrainu. Tas ir tas pats karš par demokrātiju — vai tas būtu ar Krieviju, Irānu vai Ķīnu.”
Vienlaikus krīze Tuvajos Austrumos varētu vēl vairāk attālināt Balto namu no tā aktīvās starpnieka lomas Eiropā, norāda bijušais Trampa administrācijas nacionālās drošības amatpersona.
“Es domāju, ka tas tikai stiprinās viņa tieksmi atteikties no aktīvas starpnieka lomas Ukrainā,” viņš sacīja “Semafor”
