Dzīvnieku tiesību aizstāvības organizācija “People for the Ethical Treatment of Animals” (PETA) ir iesniegusi prasību tiesā pret Amerikas Kinoloģisko suņu klubu (AKC) par tādu standartu atbalstīšanu, kas rada dzīvniekiem ciešanas, ziņo laikraksts “Washington Post” (WP).
Ņujorkas Augstākajā tiesā iesniegtajā prasībā PETA lūdz AKC atcelt oficiālos standartus piecām suņu šķirnēm, tostarp angļu un franču buldogiem, takšiem, mopšiem un šarpejiem. Organizācija apgalvo, ka šajos standartos noteiktās fiziskās īpašības izraisa dzīvniekiem “deformācijas, smagas ciešanas un priekšlaicīgu nāvi”.
Paziņojumā AKC uzsvēra, ka tā “vienmēr ir bijusi un joprojām ir stingri apņēmusies rūpēties par visu suņu veselību, labturību un pienācīgu izturēšanos”.
“Mēs kategoriski noraidām PETA nepareizo šķirnes standartu interpretāciju un apgalvojumu, ka tie noved pie neveselīgu suņu vairošanās,” piebilda klubs.
Savukārt PETA apgalvo, ka šķirnes standarti ir pretrunā ar vienu no AKC deklarētajiem mērķiem — uzlabot “suņu veselību un labturību” — un patiesībā “ir paraugi deformētu, slimu dzīvnieku audzēšanai”.
Ir vērts atzīmēt, ka par dažu populāru suņu šķirņu audzēšanu un iegādi jau ilgstoši notiek ētiskas debates. Saskaņā ar 2022. gadā žurnālā Scientific Reports publicētu britu pētījumu, jo īpaši buldogiem un mopšiem ir īsāks dzīves ilgums nekā citām izplatītām šķirnēm. Dažās valstīs, piemēram, Nīderlandē un Norvēģijā, dažu suņu šķirņu audzēšana jau ir aizliegta dzīvnieku labturības apsvērumu dēļ.
Tajā pašā laikā daudzas suņu šķirnes, kuru attīstība ir kritizēta, joprojām ir populāras. Piemēram, saskaņā ar AKC datiem, 2024. gadā populārākā suņu šķirne bija franču buldogs, kas visbiežāk tika reģistrēts pilsētās.
Savā prasībā PETA norāda, ka kluba prasība, lai mopšiem, buldogiem un franču buldogiem būtu īsi uzpurņi, pakļauj tos augstam elpošanas problēmu riskam, kas apgrūtina suņiem skriet, spēlēties, ēst un veikt citas ierastās aktivitātes.
Hronisks skābekļa trūkums izraisa stresu un var izraisīt citas veselības problēmas. Šiem suņiem bieži ir rīkles pietūkums un iekaisums, karstuma dūriens, jo viņi nespēj elpot, lai atdzistu, sāpīga šķidruma uzkrāšanās, kas noved pie dzirdes zuduma, un smaganu slimības, jo mutē trūkst vietas zobiem, apgalvots prasībā.
PETA kritizē arī citas piecu šķirnes standartu fiziskās īpašības, piemēram, takšu īsās kājas, kas, pēc organizācijas teiktā, suņiem rada sāpes, diskomfortu un nopietnas veselības problēmas.
Bet saskaņā ar PETA standartiem ķīniešu šarpejiem ir jābūt dziļi novietotām acīm zem biezām ādas krokām, kas var izraisīt skropstu berzi pret acs ābolu, radot sāpes un akluma risku suņiem. Prasībā arī norādīts, ka prasība pēc mazām un plakanām ausīm veicina biežas sāpīgas ausu infekcijas, un ģenētiskā mutācija, kas veido “mīkstu” purnu (kas arī ir kluba prasība), var izraisīt tulznas.
“Neviena no šīm ekstremālajām deformācijām nekalpo funkcionālam mērķim un nekādā veidā nedod labumu pašiem dzīvniekiem,” savā prasībā norādīja PETA, norādot, ka prasības pastāv “tikai, lai panāktu noteiktu izskatu” suņiem.
Savukārt AKC uzsvēra, ka nacionālie šķirnes klubi ir “savu suņu eksperti”.
Klubs arī atzīmēja, ka standarti “atspoguļo gadu desmitiem ilgu sadarbību ar veterinārārstiem un audzētājiem, lai saglabātu šķirnes īpašības, vienlaikus prioritāri izvirzot veselību, formu un funkciju”.
“Tīršķirnes suņi, ko atbildīgi audzētāji audzē atbilstoši standartiem, ir veselīgi un vērtīgi kompanjoni,” paziņoja AKC.
Jāatzīmē, ka nopietna problēma suņiem un to saimniekiem ir arī pieaugošās dažādu dzīvnieku pakalpojumu izmaksas Amerikas Savienotajās Valstīs – sākot no kopšanas un viesnīcas līdz pat veterinārārsta apmeklējumiem. Pēc Bank of America Institute pētnieku datiem, šādu pakalpojumu izmaksas kopš 2019. gada ir pieaugušas par 42%. Salīdzinājumam, tajā pašā laika posmā mājdzīvnieku produktu cenas pieauga par 22%.
Šī atšķirība ir saistīta ar nevienmērīgu pieprasījumu, jo mājdzīvnieku īpašnieki arvien vairāk prioritāti piešķir savu mājdzīvnieku veselībai, sacīja Bank of America institūta ekonomists Teilors Bovlijs .
“Jūs, iespējams, vairs nedosieties uz augstākās klases specializētu zooveikalu un tā vietā pa ceļam uz parastu lielveikalu iegādāsieties budžetam draudzīgāku barību,” viņa teica NBC News. “Taču daudziem veterinārārsta apmeklējums ir nepieciešamība, par kuru viņi maksā neatkarīgi no tā, cik tas maksā.”
Tajā pašā laikā lielākā daļa īpašnieku joprojām neapdrošina savus dzīvniekus. Saskaņā ar Ziemeļamerikas Mājdzīvnieku veselības apdrošināšanas asociācijas (NAPHIA) aplēsēm, starp gandrīz 90 miljoniem suņu un aptuveni 74 miljoniem kaķu Amerikas Savienotajās Valstīs apdrošināto īpatsvars joprojām ir mazāks par 10%. Tajā pašā laikā šis tirgus aktīvi aug: patērētāju tēriņi apdrošināšanas polisēm kopš 2020. gada ir pieauguši vismaz par 20% gadā un pagājušajā gadā pārsniedza 4,7 miljardus ASV dolāru.
Kamēr veterinārās izmaksas turpina pieaugt, citu mājdzīvnieku pakalpojumu izmaksas pieaug vēl straujāk, liekot Boulijai un viņas kolēģiem spekulēt, ka apdrošināšana palīdz kontrolēt veterinārās izmaksas. Tomēr polises turētāji bieži vien atklāj, ka viņu segums ir ļoti ierobežots. Tāpat kā daudzas veselības apdrošināšanas polises cilvēkiem, mājdzīvnieku polises parasti sedz nelaimes gadījumus un slimības. Taču pastāv viena būtiska atšķirība: lielākā daļa mājdzīvnieku apdrošināšanas polises nesedz iepriekš esošus veselības traucējumus, regulāras pārbaudes vai zobārstniecības pakalpojumus.
