Labklājības ministrija (LM) 2021.gada budžeta likumprojektu paketē sagatavojusi metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai realitātei atbilstošu piedāvājumu minimālo ienākumu sliekšņu (tostarp valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo valsts pensiju) paaugstināšanai.
Pakete ietver grozījumus 11 likumprojektos, kuri trešdien, 30. septembrī, nākamā gada budžeta veidošanas procesā akceptēti valdības sēdē.
Minētie likumprojekti sagatavoti, lai izpildītu Satversmes tiesas šīs vasaras spriedumos par garantēto minimālā ienākuma līmeni un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem nolemto. Jau ziņots, ka Satversmes tiesa savos spriedumos ir norādījusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas atbilst sociālajai realitātei un trūcīgām personām tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība. Tāpat Satversmes tiesa spriedusi, ka palīdzības apmēri nosakāmi pēc pamatotas un argumentētas metodes.
LM rīkojusies proaktīvi, tādēļ sagatavotie grozījumi attiecas arī uz minimālajiem valsts pensiju apmēriem, kur ierosinātā lieta vēl gaida izskatīšanu, kā arī uz citām mērķa grupām, kuras saņem ar sociālā nodrošinājuma pabalstu saistītu atbalstu.
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka minimālo sliekšņu celšana ir acīmredzama prioritāte, ko vēlējās īstenot jau pirms gada. “Pērn valdība līdz galam nerealizēja minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveides plānu, kas paredzēja būtiski celt gan minimālos ienākumu sliekšņus, gan pabalstus. Ar šodien valdībā apstiprinātajiem likumprojektiem iedzīvotāji nākamgad iegūs vēl vairāk. Vienlaikus nākamā gada budžeta veidošanas sarunās ir vēl daudz izaicinājumu, tostarp par minimālajām sociālajām iemaksām.”
Trešdien valdībā akceptētajos likumprojektos paredzēts likumdošanā nostiprināt mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā. Tas nozīmē, ka minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks procentuālā apmērā no ienākumu mediānas.
Zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību paredzēts noteikt 20% apmērā no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas, kas attiecīgi no 2021. gada 1. janvāra būs 109 eiro (aktuālākā mediānas vērtība ir par 2018.gada mājsaimniecību ienākumiem – 544,41 eiro). Tāpat likumdošanā paredzēts nostiprināt, ka ienākumu mediānas aprēķinā tiks izmantota šāda ekvivalences skala – pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā vērtība “1” un pārējām personām – “0.7”. Citiem vārdiem tas nozīmē to, ka mājsaimniecību locekļiem tiek piešķirts atšķirīgs svars atkarībā no to sastāva, jo daļa ikmēneša izdevumu mājsaimniecības locekļiem ir kopīgi un nepieaug proporcionāli cilvēku skaitam mājsaimniecībā.
Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk kā 140 tūkst. valsts iedzīvotājus ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Galvenie minimālo ienākumu sliekšņi, kurus ietekmēs sagatavotie grozījumi:
GMI slieksnis – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis – 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.;
vienotus mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumus;
valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta bāzes apmērs
–personām, kuras sasniegušas valsts noteikto pensionēšanās vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju – 109 eiro;
–personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā – 109 eiro, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 136 eiro. Savukārt I un II invaliditātes grupai tiek piemēroti papildu koeficienti un nestrādājošām personām piemaksa;
–valsts minimālā vecuma un invaliditātes pensijas bāze – 136 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Vecuma pensijas aprēķinā tiks piemērots papildu koeficients par katru darba stāža gadu. Savukārt invaliditātes pensijas aprēķinā tiek piemēroti koeficienti – II invaliditātes grupai 1.4, I invaliditātes grupai 1.6;
–apgādnieka zaudējuma gadījumā gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan pensijas minimālais apmērs līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 136 eiro, bet no septiņu gadu vecuma – 163 eiro;
–apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalsta apmērs – 327 eiro apmērā (109 eiro x 3).
Atbilstoši 2020.gada 30.septembra Ministru kabineta sēdes laikā nolemtajam, minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs ne retāk kā reizi trīs gados. Lai nodrošinātu minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu, nepieciešams veikt informācijas sistēmu pielāgošanu jauno apmēru ieviešanai, piešķiršanai un izmaksai gan valsts pusē, gan pašvaldību pusē.
Pēc likumprojektu pieņemšanas Saeimā Labklājības ministrija savā tīmekļa vietnē publicēs visus aktuālos minimālo ienākumu sliekšņu apmērus, informējot sabiedrību par gaidāmajām izmaiņām.
Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš,
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists
