Okeāns klāj vairāk nekā 70% no planētas virsmas un faktiski ir lielākais gandrīz neierobežotas tīras, atjaunojamās enerģijas avots. Pēdējās desmitgadēs pētnieki ir koncentrējušies uz arvien vairāk tīras, atjaunojamās enerģijas atrašanu, īpaši klimata krīzes apstākļos, kad cilvēcei nekavējoties jāatsakās no fosilā kurināmā izmantošanas, lai samazinātu cilvēka radītās emisijas, raksta IFLScience.
Tātad, kāpēc cilvēki neizmanto okeāna enerģiju? Patiesībā mēs varētu, un varbūt kādu dienu mēs to pat darīsim. Daži pētnieki pat uzskata, ka okeāni varētu mainīt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu.
Cik daudz enerģijas var nodrošināt okeāni?
Nav noslēpums, ka cilvēce patērē neticami daudz enerģijas – vairāk nekā 180 000 teravatstundu gadā, vismaz pēc jaunākajām aplēsēm. Statistika arī liecina, ka pašlaik tikai aptuveni 11 000 no šīm teravatstundām, tikai aptuveni 6%, nāk no hidroenerģijas. Taču okeāns, pēc zinātnieku domām, var piedāvāt daudz vairāk.
Saskaņā ar Lisabonas NOVA universitātes Elektrotehnikas katedras profesora Amadeu Rodrigesa (Amadeu Lean Rodriguez) teikto jūras viļņi ir ļoti daudzsološs enerģijas nesējs starp visiem atjaunojamiem enerģijas avotiem. Tajā pašā laikā tie spēj radīt milzīgu enerģijas daudzumu gandrīz visās planētas ģeogrāfiskajās vietās. Protams, tie nebūt nav vienmērīgi izplatīti visā pasaulē.
Zemes dažādajām klimata sistēmām un cikliem ir liela nozīme tajā, kā okeāns ražo elektroenerģiju: piemēram, viļņi ir spēcīgāki ziemeļu un dienvidu zonās, kā arī atklātajā okeānā. Cik daudz enerģijas mēs varētu saražot, izmantojot okeānu kā tīras enerģijas avotu?
Pēc Rodrigesa domām, teorētiski globālā viļņu enerģija atbilst 8×106 teravatstundām gadā, kas ir 100 reizes lielāka par Zemes kopējo hidroelektrostaciju jaudu. Salīdzinājumam, izmantojot fosilo kurināmo, mums būtu jāizdala neticami daudz oglekļa dioksīda — aptuveni 2 miljoni tonnu. Ņemsim vērā, ka tas ir 45 reizes vairāk, nekā var būt nepieciešams cilvēcei kā sugai kopumā.
Rezultātā rodas vēl viens jautājums: kas mums traucē izmantot šo milzīgo un gandrīz neizsīkstošo enerģijas krājumu?
Okeāna attīstības grūtības
Un tomēr, neskatoties uz visām šīm milzīgajām izredzēm, zinātnieki šaubās, vai mēs kādreiz spēsim pilnībā izmantot šo gandrīz neierobežoto enerģijas avotu. Arvien biežāk eksperti prognozē, ka mēs spēsim izmantot tikai 10% līdz 15% no mūsu iespējamā enerģijas potenciāla.
Kā norāda Oregonas štata universitātes okeanogrāfijas profesors Bērks Heilss, galvenā problēma ir tā, ka enerģiju okeānā ir ārkārtīgi grūti savākt, tāpēc cilvēki to nesteidzas izpētīt. Vējš un straumes iet vienā virzienā, un lineārā kustība ir pietiekami vienkārša, lai pārvērstos par vējdzirnavām. Tomēr viļņi patiesībā ir diezgan nelineāri – tie svārstās, un tāpēc mums ir jāizstrādā metode, kā pārvērst šo svārstīgo enerģiju kādā veidā, ko var uztvert.
Diemžēl zinātnieki uzskata, ka pat tad, ja mums izdosies atrast tehnisku risinājumu, mēs, visticamāk, joprojām saskarsimies ar problēmām, kas saistītas ar ietekmi uz jūras ekosistēmām. Piemēram, izmantotā tehnoloģija var radīt neticamu trokšņa piesārņojumu, kas ietekmēs visu dzīvi okeānā.
Tomēr valdības visā pasaulē tagad ir gatavas finansēt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt tehnoloģijas, kas var izmantot okeāna enerģiju kā alternatīvu avotu, lai paātrinātu pāreju no fosilā kurināmā.
