Pirms dažām dienām publicētajā laika ziņu apskatā mēs jau pieminējām, ka ap 8.decembri Latvijas tuvumā esošā meteoroloģiskā aina ir gana neskaidra un pat biedējoša dažādu krāsu gammā. Šobrīd, zinot daļas mūsu lasītāju naidīgo attieksmi, paši šos procesus nekomentēsim, bet apkoposim to, ko tradicionāli šajā laikā ziņo Eiropā.
Vispirms jau arī mūsu portālā bieži pieminētais, atraktīvais Somijas meteorologs Peka Pouta. Pēc viņa pārliecības, Ziemassvētkos ”baltumam” vajadzētu būt, jo ap Ziemassvētkiem varētu valdīt anticiklons un vējš iegriezīsies no ZR puses, kas tradicionāli nes maigākus laika apstākļus, ar nelielu salu un sniegu. Šo ainu varat redzēt arī attēlā ar Poutas kungu labajā pusē.
Turpinājumā jau nopietnāku meteorologu un ekspertu viedokļi, kuros arī novembra beigu vadmotīvs ir šāds – Klimats maina Eiropas ziemas. Bet vai mēs varam sagaidīt tādus pašus bērnības “baltos Ziemassvētkus”?
Pagājušajā nedēļā daļā Eiropas uzsniga sezonas pirmais spēcīgais sniegs, un Lielbritānijā, Īrijā un Francijā bija spēkā brīdinājumi par nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Pēc tam nekavējoties sekoja spēcīgs lietus un spēcīgais vējš, ko izraisīja vētra Berta.
Bet vai novembrī šāds sniegots, vētrains laiks ir norma? Un vai šādi laika apstākļi liecina par to, ko varam sagaidīt šoziem visā Eiropā?
Eiropā aizvadītās sniega vētras novembrī bija bieži ierasts notikums, taču “intensīva snigšana bija reta”
“Manā bērnībā Beļģijā pirmais sniegs un snigšana parasti bija novembra vidū, tāpēc Eiropai tas ir normāli, ja skatāmies uz sniegputeni kopumā,” saka Larss Lovinskis, Bonnas meteorologs vietnēs WetterOnline un Weather and Radar.
“Pat šajā klimata pārmaiņu laikmetā, kad temperatūra kopumā paaugstinās, šie pirmie aukstie sniega un ledus uzliesmojumi un pat vairāki centimetri sniega šajā gadalaikā nav nekas neparasts,” skaidro Lovinskis: “Bet tas, kas bija nozīmīgs (apmēram pēdējā nedēļa) bija sniega daudzums.
Lai gan stiprs sniegs ir izplatīts no janvāra līdz marta sākumam, kad jūras temperatūra ir zemāka, tas bija rets notikums sezonas sākumā. Tas radās, kad zema spiediena sistēmas pārvietojās no Atlantijas okeāna, lai apvienotos ar auksto gaisu.
“Dažās Francijas teritorijās un Anglijas dienvidrietumos, kā arī Kornvolas un Devonas apgabalos, kur šajā gada laikā parasti ir diezgan silti, bija ievērojams sniegs, Parīzē ceturtdien uzsniga 4 cm, bet dažos apgabalos sniega segas biezums īslaicīgi sasniedza 15 cm, kas bija ļoti neparasti.
Kā izrādās, Parīze novembrī tik daudz snigšanas nav piedzīvojusi kopš 1968. gada.
“Tas tikai parāda, cik neparasts un ekstrēms šis notikums bija daudzās centrālās un ziemeļu Francijas daļās,” piebilst Lovinskis.
Dažas Eiropas pilsētas nav pietiekami sagatavotas spēcīgam sniegam
“Parīze pat ziemas vidū nav daudz sniega uz ceļiem, tāpēc cilvēki nevar tik labi tikt galā ar sniegu, salīdzinot, piemēram, ar Alpiem, Bavāriju vai Skotiju. Pat neliels sniega daudzums uz ielām izraisa haosu uz ceļiem, un tieši tā arī notika, pat ja Francijas sinoptiķi brīdināja, ka tas būs nozīmīgs notikums.
Apvienotās Karalistes Met Office teica, ka: “Runājot par kontekstu, pēdējais ”oranžais” brīdinājums par sniegu bija 2010. gada novembrī. Tomēr tas bija daudz nozīmīgāks un plašāks sniega notikums. Arī 2021. gada novembra beigās mums bija līdzīgs skaits staciju, kas reģistrēja 2 cm vai vairāk sniega. Tātad šāda veida notikums novembrī nav bezprecedenta, vienkārši tas nav izplatīts”.
Pēdējo nozīmīgo ziemas laikapstākļu notikumu 2010. gada novembrī izraisīja tas, ko Lovinskis dēvē par “Sibīrijas ekspresi”, kad augsta spiediena sistēma, kas parasti nodrošina mierīgāku laiku, nozīmēja, ka nedēļām ilgi bija tikai ziemeļaustrumu vai austrumu vēji. Pēc tam aukstuma periods ilga no novembra pēdējās nedēļas līdz gada beigām ar biežu snigšanu un pāris naktīm Rietumeiropā, kad temperatūra vietām pazeminājās līdz -10 un -20C
“Šajā notikumā īpaši izņēmuma kārtā bija tas, ka klimata pārmaiņas jau bija problēma, un temperatūra jau globāli pieauga. Tā nebija tik silta kā tagad, jo tas ir nepārtraukts process, tāpēc maz ticams, ka mēs to atkal piedzīvosim,” piebilst Lovinskis.
Paredzēt ziemas laikapstākļus ir grūti, taču tas ir svarīgi, lai sagatavotos
Jo lielāka ir laikapstākļu sistēma, jo vieglāk to prognozēt. Vētra Berta tika novērota laikapstākļu modelēšanā vairākas dienas iepriekš, un Met Éireann (Īrijas Meteoroloģiskais dienests) izziņoja to 48 stundas iepriekš.
Tas dod laiku brīdinājumu sniegšanai un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanai, piemēram, plūdu novēršanas pasākumu ieviešanai.
Vētra Berta, kas aizvadītās nedēļas nogalē plosījās pa Eiropu, bija lēna un ilgstoša vētra. Tas rada bažas, jo tas var saasināt plūdu lietus, stipra vēja vai sniega ietekmi.
Diemžēl reģionālos un mazākus laikapstākļus, piemēram, sniega lietusgāzes vai pēkšņus plūdus, sinoptiķiem ir grūtāk paredzēt, un tie parasti notiek tikai 12–24 stundas iepriekš.
Kāda būs ziema Eiropā un prognozētie laikapstākļi?
Meteorologiem ziema oficiāli sākas tikai 1. decembrī.
Tādām valstīm kā Vācija, Austrija vai Polija apgabalos, kas atrodas tālāk no Ziemeļjūras un Atlantijas okeāna, mēdz būt kontinentālāks klimats. Tas nozīmē, ka temperatūra parasti ir zemāka ziemā un augstāka vasarā, salīdzinot ar piekrastes zonām.
Kopumā Lovinskis prognozē diezgan vidējo temperatūru un nokrišņu apstākļus šajā ziemā.
“Eiropas ziemeļu daļās – visur, kuras atrodas uz ziemeļiem no līnijas Parīze, Berlīne un Varšava -, visticamāk, būs mitrāki nekā vidēji apstākļi un, iespējams, dažas vētru sistēmas, kas nesīs arī vētras un stipru lietu. Lai gan Dienvideiropā, piemēram, Spānijas dienvidos, Vidusjūrā, Alpos un Balkānos, mēs, visticamāk, redzēsim sausākus apstākļus nākamo trīs mēnešu laikā,” skaidro Lovinskis.
Viņš piebilst, ka tas nenozīmē, ka atsevišķu laikapstākļu dēļ mēs neredzēsim dažas dienas vai nedēļas, kas ir slapjas vai sniegotas, taču tas bieži vien būs īslaicīgs.
Klimata pārmaiņas, visticamāk, padarīs Eiropas ziemu siltāku un ekstrēmāku
Mūsu turpmākās ziemas klimata pārmaiņu dēļ kļūst siltākas, un šomēnes mēs to jau esam redzējuši reālos skaitļos.
Piemēram, DWD meteoroloģiskā stacija Bādenbādenē Vācijas dienvidrietumos tikko ziņoja par 22,2 ° C siltumu, kas ir jauns rekords novembra pēdējās 10 dienās visā Vācijā.
Un jau sešas no desmit siltākajām Apvienotās Karalistes ziemām ir bijušas kopš 2007. gada.
Lovinskis uzsver, ka ir interesanti redzēt tik milzīgas temperatūras svārstības Eiropā, ko mēs novērojām novembrī, temperatūrai paaugstinoties no sasalšanas līdz 18C.
Lai gan Āzijā un Ziemeļamerikā ir izplatītas straujas, milzīgas temperatūras izmaiņas, Eiropas jūras klimatā tām ir mazāka iespējamība.
