Vakcīnu risinājumi ir agrīnā izpētes stadijā, bet vairāki jaunizveidoti uzņēmumi strādā pie vakcīnām, kas būtu vērstas uz mikrobiem govju gremošanas sistēmās, kas rada metānu.
Govju atraugas ir milzīgs emisiju avots: katru gadu pasaulē vairāk nekā miljardiem liellopiem ir aptuveni tāda pati ietekme uz klimatu kā visiem planētas pasažieru transportlīdzekļiem. Taču tiek izstrādātas jaunas vakcīnas govīm, kas varētu palīdzēt samazināt metāna, spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, ražošanu.
ArkeaBio, viens no jaunizveidotajiem uzņēmumiem, kas strādā pie vakcīnas, ko varētu ievadīt liellopiem, aitām un kazām, pirms dažiem gadiem saņēma 12 miljonus ASV dolāru Billa Geitsa dibināajā uz klimatu orientētajā fondā Breakthrough Energy Ventures.
Govju un citu atgremotāju gremošanas sistēmā dzīvo mikrobi, kas rada metānu. ArkeaBio un citi pētnieki strādā pie vakcīnām, kas aktivizē govis, lai radītu antivielas pret šiem mikrobiem.
Tā kā metānam ir vairāk nekā 80 reižu lielāka sasilšanas jauda nekā CO2 īstermiņā, tā samazināšana var būtiski mainīt situāciju. “Tā ir reāla iespēja panākt īstermiņa klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanos, kamēr mēs strādājam ar dažām citām pieejām, kurām var būt nepieciešama ilgāka izpilde,” saka Kolins Sauts, ArkeaBio izpilddirektors.
Iepriekšējie pētījumi liecina, ka tas ir iespējams, lai gan tas vēl nav pierādīts komerciālā mērogā. “Ir jēdziena pierādījums,” saka Sauts, norādot, ka ArkeaBio izmanto jaunus imunoloģijas rīkus, kas ir iznākuši pēdējo nedaudzu gadu laikā, lai palīdzētu paātrināt darbu. Uzņēmums pārbauda dažādus antigēnus gan laboratorijā, gan liellopiem.
Kamēr citas grupas strādā pie veidiem, kā samazināt metāna daudzumu govīs, tostarp pievienojot jūraszāles liellopu barībai un izstrādājot produktus, piemēram, Kowbucha , govīm paredzētu kombuča versiju, šie risinājumi nedarbojas labi fermās, kur dzīvnieki ganās pļavās.
Jaunzēlandē lauksaimniecība ir tik liela ekonomikas daļa, ka tā rada aptuveni pusi no valsts emisijām; valdība vēlas sākt aplikt lauksaimniekus ar nodokli par šīm emisijām, sākot no 2025. gada. Tur cita pētniecības grupa sacenšas, lai izveidotu līdzīgu vakcīnu.
“Vakcīna patiešām būtu svētais grāls metāna samazināšanai lopkopībā, ņemot vērā tās potenciālu izmantošanai daudzos dažāda veida lopkopības un lauksaimniecības sistēmās. Tomēr vakcīnas izstrāde, lai kavētu metānu ražojošos mikrobus govs gremošanas sistēmā, no tehniskā viedokļa ir ārkārtīgi sarežģīta, jo tai būs jādarbojas ļoti atšķirīgi no citiem vakcinācijas veidiem,” saka Džeremijs Hils, Pastoral Greenhouse Gas Research Consortium vadītājs un galvenais zinātnes un tehnoloģiju speciālists Fonterra, vienā no pasaules lielākajiem piena ražotājiem, kas atbalsta pētniecību.
Hils saka, ka ir svarīgi mērķēt tikai uz mikrobiem, kas veido metānu, nevis citiem mikrobiem, kas palīdz govīm sagremot pārtiku, piemēram, zāli. Lai vakcīna iedarbotos, tai ir arī jārada augsts antivielu līmenis, kas var darboties govs gremošanas sistēmā, un šim efektam ir jānotiek pietiekami labi, lai govij būtu nepieciešams tikai ierobežots skaits pošu. Jaunzēlandes grupa ir panākusi progresu, taču “dzīvotspējīga vakcīna līdz šim ir palikusi nenotverama,” saka Hills.
Sauta ir optimistiskāks, liekot domāt, ka, iespējams, ArkeaBio vakcīna varētu tikt ieviesta 2025. vai 2026. gadā atkarībā no tā, kā tehnoloģija attīstīsies un cik ātri tā var saņemt normatīvo apstiprinājumu. Viņš uzskata, ka ir iespējams samazināt lielāko daļu metāna, ko dzīvnieki atraugā, lai gan Jaunzēlandes grupa norāda, ka bakcīnas varētu samazināt metānu tikai par aptuveni 30%.
Sauts apgalvo, ka tas varētu būt būtisks instruments vispārējā cīņā pret klimata pārmaiņām. “Mēs uzskatām, ka kaut kā tāda atrašanai var būt viszemākā cena un visvieglākā realizācija telpā,” viņš saka. “Ir ļoti, ļoti aizraujoši domāt, ka tikai nākamajos 10 gados tas varētu būt viens no veidiem, lai mums ir vislielākā ietekme uz īstermiņa siltumnīcefekta gāzu emisijām un kopējo klimata pārmaiņu ietekmi.”
