Strauji mainīgajā informācijas laikmetā nekas netracinā tā, kā to dara Latvijas plakanzemieši un viņiem līdzīgi mazizglītotā sabiedrības daļa. Kādā no saviem rakstiem jau definējām šo publiku – viņi ”izlasa” tikai raksta attēlu un tā virsrakstu, jo, protams, tēma ir saprotama un ”visi šitie to vien tik dara, kā pelna uz klikšķiem”
Par pelnīšanu ”uz klikšķiem” vēl varētu saprast, bet ja trāpi uz plakanzemiešiem, kuri ir pārliecināti, ka ”viņus apmaksā globālisti”, tad kļūst pavisam šķērmi, jo ikvienam medija īpašniekam ir zināms, ka tēmas par globālajām klimata problēmām ir sarežģīti rakstāmas, raksti prasa daudz papildus informācijas piesaistes, bet ar pāris rindiņu un minūtes laikā publicējamu ziņu par kādu satiksmes negadījumu Latvijā, īpaši, ja tas beidzies ar traģēdiju, nopelnīt var daudz vairāk, nekā stundām ilgi strādājot pie tēmām par ekoloģiju.
Tā kā šādās tēmās teju katrai tēzei ir jāpievieno arī atsauce uz informācijas avotu, šoreiz jau ievadā uzsvērsim, ka šajā rakstā tie būs tikai jau mūsu portālā publicētie raksti:
Būs pasaulē pirmais nodoklis siltumnīcefekta gāzu emisijām no mājlopiem
Metāna koncentrācija atmosfērā pieaug rekordātrumā
Metāns un lauksaimniecība. Turpinājums tēmai par pieaugošo metāna saturu atmosfērā
Vai vakcīnas govīm var samazināt metāna emisijas?
Kāpēc Latvijas plakanzemieši uzsākuši cīņu pret metāna emisiju samazināšanu?
Tātad, 6 ikdienišķi raksti par kādu samilzušu problēmu, kurā ne zilbē nav minēts vai nosapņots, ne projektos ierakstīts kaut viens mājiens par lopu likvidēšanu. Jā, ir pašsaprotamie par nodokļu piemērošanu un mājlopu skaita samazināšānu jeb skaita pieauguma ierobežošanu. Vairumā gadījumu to veicinās nodoklis, tāpēc jau šodien ikvienam lauksaimniekam tas ir zināms un sākusies aktīva darbība pie šo emisiju samazināšanas. Viens no efektīvākajiem veidiem noteikti būs lopu ēdienkartes maiņa, bet otrajā virzienā strādā zinātnieki, kuri plāno ieviest tirgū gan vakcīnas, gan pārtikas piedevas. Tās ne vien nekaitēs dzīvniekiem, bet gan atvieglos to ikdienu, kurā nabaga lopiņš patērē milzu enerģiju tieši cīņā ar gāzēm. Jeb, mēs taču paši zinām, kā tas ir, ja vēders ir ilgstoši piepūties un jau gadus 20 katra aptieciņā ir pa kādai espumezāna kapsulai.
Saprotam, ka nu jau ir tik tālu, ka vairs nelīdzēs nekādi argumenti, tāpēc tikai fakti
Šajā attēlā redzat liellopu skaita pasaulē izmaiņu dinamiku no 2012. līdz 2022. gadam. Kā to komentē platforma Statista, dzīvu liellopu populācija pasaulē 2022. gadā sasniedza aptuveni 1,55 miljardus, salīdzinot ar aptuveni 1,51 miljardu 2021. gadā.
Liellopu pieradināšana sākās jau pirms 10 000 līdz 5 000 gadiem. Kopš seniem laikiem līdz mūsdienām liellopi tiek audzēti, lai nodrošinātu gaļu un piena produktus. Liellopus izmanto arī kā vilkmes dzīvniekus lauku aršanai vai smagu priekšmetu pārvadāšanai. Liellopu ādu izmanto ādas ražošanai, bet mēslus kā degvielu un lauksaimniecības mēslojumu. 2022. gadā vislielākais slaucamo govju skaits pasaulē bija Indijā
Liellopu un teļa gaļa ir viens no visplašāk patērētajiem gaļas veidiem visā pasaulē, un tas ir īpaši populārs Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikas Savienotās Valstis ir lielākais liellopu un teļa gaļas ražotājs. 2021. gadā liellopu gaļas produkcija Amerikas Savienotajās Valstīs sasniedza 12,6 miljonus tonnu. Šķiet, ka liellopu gaļas ražošanai ASV seko pieaugoša tendence. Vairāk nekā 33,07 miljoni liellopu ik gadu tika nokauti gan komerciāli, gan fermās Amerikas Savienotajās Valstīs 2019. gadā, salīdzinot ar 33 miljoniem iepriekšējā gadā.
Ir daudz dažādu govju šķirņu, un dažas no tām tiek audzētas gaļai, bet citas tiek turētas piena iegūšanai. Tomēr vairāk govju tiek audzētas gan gaļai, gan pienam, bet citas tiek audzētas garās kažokādas vai biezās ādas dēļ. Dažās vietējās kultūrās govis tiek uzskatītas par naudas ekvivalentu..
Pasaulē govju skaits uz vienu cilvēku ir 0,13 govis. Urugvajā ir visvairāk govju uz vienu cilvēku – 3,45 govis uz cilvēku, kam seko Jaunzēlande ar 2,10 govīm uz cilvēku. Uz katru govi uz zemes ir pieci cilvēki.
Kā redzat attēlā, Latvijā liellopus un slaucamās govis 2023.gadā uzturēja vairāk kā 20 000 saimniecības un lopu kopskaits bija ap 490 000 jeb, gandrīz līdzīgi, kā vidēji pasaulē – pa vienam lopam uz 5 cilvēkiem.
Savukārt šajā attēlā tas pats par 2022.gadu Latvijā! Vai pirms 2 gadiem kāds liellopus saistīja ar metānu un globālo sasilšanu. Nekomentēsim, bet domājiet paši – kas tad bija iemesls tik būtiskam lopu skaita samazinājumam 1 gada laikā? Visus šos datus par vēl agrākiem gadiem un 1 minūtes laikā varat atrast paši, tomēr ņemiet vērā, ka pasaulē šajos gados lopu skaits ir tikai pieaudzis. Pēdejā gada laikā par 40 miljoniem!
Visiem zināms arī tas, ka Indijā govis ir svēts dzīvnieks un par šo valsti uzziņas avotos atrodama šāda informācija:
Indijā ir aptuveni 305 500 000 liellopu, kas ir 0,22 govis uz katru Indijā dzīvojošo cilvēku. Tiek ziņots, ka šis skaitlis palielināsies, taču, neskatoties uz to, ka pieprasījums pēc sarkanās gaļas 2023. gadā saglabājas nemainīgs, Indija neeksportē vairāk kaušanai paredzētās liellopu gaļas.
Indijā liellopu sarkanās gaļas lietošana uzturā ir aizliegta, un lielākā daļa govju tiek uzskatītas par svētām, tāpēc vietējie iedzīvotāji patērē tikai govju pienu.
Protams, ja plakanzemiešiem nepietiks arī ar šo informāciju, jo viņiem taču neinteresē ne lopu labturība, ne ekoloģiskās problēmas, nākošais raksts būs par gaļas patēriņu ar reportāžām un statistiku no lopkautuvēm.
