Krievija negrasās izbeigt karu Ukrainā un noteikti netiecas pēc sarunām. Un nav pamata uzskatīt, ka pēc 2024. gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām Putina uzskati mainīsies.
Šādu viedokli intervijā Vācijas medijam Redaktionsnetzwerk Deutschland (RND) paudis jaunais (šajā amatā jau 4 mēnešus) Vācijas vēstnieks Krievijā Aleksandrs Lambsdorfs. Vienlaikus viņš piebilda, ka atbalsts karam parasto krievu vidū krītas.
“Putins tikko apstiprināja savus militāros mērķus, viņš nemaz nevēlas risināt sarunas. Nav pamata uzskatīt, ka pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām 2024. gadā Putins var mainīt savu attieksmi,” saka vācu diplomāts.
Runājot par Rietumu sankcijām, pēc Vācijas vēstnieka Krievijā teiktā, tās ir spēkā. Un to turpmāka pievilkšana var būt efektīva, taču tā nav “gaismas slēdzis”.
“Nevar piemērot sankcijas un tajā pašā laikā mainīt tām pakļautās valsts uzvedību. Taču soda pasākumi ir paredzēti, lai noteiktām darbībām maksimāli palielinātu cenu, un Krievijas gadījumā var uzskatīt, ka tas ir pierādīts, ka tā arī notiek” uzsver diplomāts.
Tajā pašā laikā Lambsdorfs piebilda, ka krievi ir kļuvuši mazāk atbalstoši karam. To pamazām nomaina “neskaidra vēlme pēc miera” un vēlme atgriezties normālā dzīvē. Katrā ziņā par to liecina Krievijā veikto sabiedriskās domas aptauju dati.
Visvairāk krievus satrauc inflācija un pārvietošanās ierobežojumi visā pasaulē sankciju dēļ. Tas tikai pastiprina pretkara atbalsta tendenci.
Vēstniekam tika jautāts arī par to, ka Putins vairākkārt izteicis draudus Baltijas valstīm. Cik neskaidra ir viņu situācija?
”Mums jāsaglabā modrība. NATO austrumu flanga nostiprināšana, tostarp ar Bundesvēra brigādi Lietuvā, kas ir patiešām spēcīgs signāls. Tas parāda, ka mēs nodrošināsim NATO teritorijas aizsardzību”, atbildēja vācu diplomāts.
