Pagājušais gads bija karstākais gads reģistrētais, un pēdējo desmitgažu laikā tika novērotas rekordaugstas temperatūras. Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) datiem siltumnīcefekta gāzu koncentrācija turpina pieaugt, izraisot turpmāku sasilšanu.
Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem 2024. gads būs karstākais rekords, un temperatūras rekordi ir fiksēti katrā no pēdējiem desmit gadiem. Pagājušajā gadā pasaulē bija rekordliels nokrišņu daudzums un plūdi, kas izraisīja traģiskus zaudējumus daudzās valstīs, sacīja PMO ģenerālsekretāre Seleste Saulo.
Turklāt tropiskie cikloni un mežu ugunsgrēki nodarīja milzīgus postījumus iedzīvotājiem. Desmitiem valstu tika novērots ārkārtējs karstums, vietām temperatūrai pārsniedzot 50 grādus pēc Celsija skalas. Pilns ziņojums par globālā klimata stāvokli ir jāsagatavo 2025. gada martā, taču ir skaidrs, ka siltumnīcefekta gāzu līmenis turpina pieaugt, izraisot turpmāku sasilšanu.
Sasilšanas ātrums visā pasaulē ir atšķirīgs
Kā skaidroja zinātnieks un bijušais Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Soomere, sasilšanas tempi dažādās pasaules daļās atšķiras, un dažos reģionos sasilšana notiek ievērojami ātrāk nekā vidēji pasaulē. Tas galvenokārt attiecas uz Arktiku, kur temperatūra paaugstinās gandrīz četras reizes ātrāk.
“Igaunijā sasilšana ir gandrīz divas reizes ātrāka nekā vidēji pasaulē. Tropos nedaudz lēnāka. Ir vietas, kur kļuvis daudz vēsāks, piemēram, Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Tāpēc cilvēki, kas dzīvo vietās, kur temperatūra pazeminās, var domāt, ka sasilšanas nav. Tomēr jāskatās globālā aina,” sacīja akadēmiķis.
“Jau vairākus gadu desmitus ar modeļiem tiek mēģināts saprast, cik lielā mērā cilvēce ietekmē globālo sasilšanu un cik lielā mērā to ietekmē dabiskie procesi. Ir apskatīti, analizēti visi iespējamie dabas procesi, tostarp saules plankumi, un ir izslēgts, ka tie varētu tik spēcīgi un tik ātri mainīt mūsu klimatu,” piebilda Soomere.
Tīrs saldūdens nākamajās desmitgadēs būs dārgāks par zeltu
Pēc Soomeres domām, daži gūs lielu labumu no klimata pārmaiņu sekām, tostarp uzņēmējdarbības kontekstā. Viņš minēja piemēru ar Amerikas prezidentu Donaldu Trampu, kurš iepriekš bija rosinājis sabiedrību ar savām pretenzijām uz Grenlandi.
“Šobrīd Grenlandē sāk strauji kust ledāji, un tas ir tīrs saldūdens, kas tuvākajās desmitgadēs būs dārgāks par zeltu. Kļūstot siltākam, nokrišņi, kas nokrīt, ātrāk iztvaiko, un daudzviet pasaulē saldūdeni iegūst no jūras ūdens, un tas ir dārgi. Ledu paņemt ir daudz vieglāk. Turklāt zeme zem ledus ir bagāta,” viņš sacīja.
“Ziemeļu puslode kļūst zaļāka – tur, kur pirms 50 gadiem bija tundra, sāk augt jauni meži, izzūd mūžīgais sasalums, palielinās veģetācijas periods. Ja kuģis dodas pāri Ziemeļu Ledus okeānam no Eiropas uz Japānu, tas ir divreiz ātrāks un daudz lētāks. Tik daudz būs ieguvēji. Bet atkal, ja skatās globāli, tas ir liels mīnuss cilvēcei. Piemēram, dažas vietas kļūs neapdzīvojamas, kas nozīmē lielu migrācijas vilni,” piebilda Soomere.
