Leona XIV (īstajā vārdā Roberts Prevosts), kuram ir ASV un Peru pilsonība, ievēlēšana par 267. pāvestu rada jautājumu par to, kā nākotnē tiks noteikts pirmā Amerikā dzimušā pāvesta juridiskais statuss katoļu baznīcas vēsturē, raksta Associated Press (AP).
Prevosts ir dzimis Čikāgā 1955. gadā. Viņš kalpojis ne tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī Peru, kad 2015. gadā tika iecelts par Čiklajo (valsts ziemeļos) bīskapu. Drīz priesteris saņēma Peru pasi.
AP norāda, ka kā pāvests Leons ne tikai vada Svēto Krēslu un tiek uzskatīts par 1,4 miljardu cilvēku garīgo līderi, bet arī vada mazāko valsti pasaulē. Būtībā tā ir enklāvs Romas teritorijā, tāpēc cilvēki, kas nav pazīstami ar ģeogrāfijas smalkumiem, bieži vien to var neapzināties, uztverot Vatikānu kā daļu no Itālijas galvaspilsētas (lai gan savā ziņā tā arī ir).
Vatikāna platība ir aptuveni 0,44 km². Tas padara to par mazāko valsti pasaulē gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Vatikānā ir mazāk nekā 900 pastāvīgo iedzīvotāju, un pundurvalsts pilsonība galvenokārt ir garīdzniekiem, tostarp pāvestam. Tomēr daudzi baznīcas darbinieki dzīvo ārpus Vatikāna un dodas turp uz darbu.
AP norāda, ka amerikāņi ar derīgām pasēm, kuri strādā ārvalstu valdībās, nevar automātiski zaudēt ASV pilsonību. Tomēr, kā jau tas bieži notiek, visam ir savas nianses. Valsts departamenta tīmekļa vietnē teikts, ka saskaņā ar 1965. gada Imigrācijas un pilsonības likumu (INA) “ASV pilsoņa nodarbinātība pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ārvalsts valdībā vai tās politiskajā apakšvienībā ir iespējama ekspatriācijas darbība”, ja “persona ir attiecīgās ārvalsts pilsonis vai saistībā ar šādu nodarbinātību ir devusi uzticības zvērestu šai valstij”.
Ekspatriācija attiecas uz procesu, kurā pilsonis pamet savu dzimteni, lai dzīvotu vai strādātu citā. Pārcelšanās var būt īslaicīga vai pastāvīga. Ekspatriācija ietver arī brīvprātīgu vai piespiedu atteikšanos no pilsonības.
“Kad ASV pilsoņi ieņem politiska līmeņa amatus, Valsts departaments var pieprasīt no viņiem informāciju par viņu nodomiem attiecībā uz ASV pilsonību, taču kopumā departaments aktīvi izskatīs tikai gadījumus, kad ASV pilsonis tiek ievēlēts vai citādi iecelts par ārvalsts valsts vadītāju, valdības vadītāju vai valsts ministru,” teikts Valsts departamenta tīmekļa vietnē.
Juridiskais eksperts Pīters Spiro aģentūrai AP pastāstīja, ka galvenais jautājums ir, vai ārvalstu līderiem vajadzētu būt ASV pilsonībai, ja viņiem ir arī plaša imunitāte pret ASV likumiem. Šāda imunitāte, viņš teica, ir pretrunā ar Konstitūcijas pamatprincipu, ka nevienam Amerikas pilsonim nevajadzētu būt pāri likumam.
Saskaņā ar Augstākās tiesas lēmumu pirms gandrīz pusgadsimta amerikāņiem nevar atņemt pilsonību, ja vien viņi to nepieprasa. Lai zaudētu pilsonību, nepietiek tikai ar likumā noteiktas darbības veikšanu (piemēram, zvēresta došanu citai valstij). Ir jāpierāda, ka pilsonis brīvprātīgi un apzināti ir nolēmis atteikties no savas Amerikas pases.
“Valsts departaments nekad nepieņem, ka jūs plānojat atteikties no savas pilsonības, ja vien jūs to nepaziņojat atteikšanās procesa laikā,” sacīja Spiro. “Es domāju, ka ir ārkārtīgi maz ticams, ka Amerikas Savienotās Valstis spers soļus, lai atņemtu pāvestam pilsonību.”
AP ziņo, ka Prevosts saņēma Peru pilsonību 2015. gada augustā, mēnesi pirms pāvests Francisks iecēla viņu par Čiklajo bīskapu. Lai kļūtu par pases turētāju, topošajam pāvestam bija jādzīvo Peru vismaz divus gadus un jānokārto civiltiesību eksāmens.
Pēc eksperta Horhes Puiga teiktā, Peru likumi neaizliedz Levam palikt pilsonim. Visiem pieaugušajiem Peru iedzīvotājiem ir jābalso prezidenta vēlēšanās līdz 69 gadu vecumam, bet pāvestam šis liktenis tiks paglābts — rudenī viņam paliks 70 gadi.
Kas notika ar Argentīnas dzimtā Franciska pilsonību, nav zināms. Vatikāns šo informāciju neatklāj.
Amerikāņu katolicisma eksperte Mārgareta Sjūzena Tompsone aģentūrai AP sacīja, ka šaubās, vai Leons atteiksies no savas ASV pilsonības. Tomēr viņa teica, ka savā pirmajā runā itāļu un spāņu valodā viņš sūtīja svarīgu signālu. “Es domāju, ka viņš vēlas uzsvērt, ka viņš ir universālās katoļu baznīcas pāvests, nevis amerikānis, kas ieņem šo amatu,” viņa teica.
