Prezidents Donalds Tramps ir parakstījis izpildrīkojumu, kas nosaka zāļu cenu noteikšanu Amerikas Savienotajās Valstīs kā “visvairāk priviliģētajā valsti”(most favored nation). Viņš lēš, ka tas samazinās zāļu cenas par 50–90%, taču viņa pirmajai administrācijai neizdevās īstenot līdzīgu plānu.
Parakstīšanas priekšvakarā Tramps vietnē Truth Social paziņoja, ka publikācija kļūs par “vissvarīgāko” vēsturē. Drīz viņš paziņoja, ka izdos dekrētu par zāļu cenu samazināšanu.
“Gadiem ilgi farmācijas uzņēmumi ir apgalvojuši, ka cenas ir saistītas ar pētniecības un attīstības izmaksām, kuras bez pamatota iemesla samaksāja paši amerikāņu lohi. “Kandidātu sponsorēšana [no farmācijas uzņēmumu puses] dara brīnumus, bet ne manā gadījumā,” sacīja Tramps .
Viņš norādīja, ka zāļu cenas ASV ir “5–10 reizes augstākas nekā jebkurā citā valstī” – un par to ir “ļoti neērti” runāt. Viņa jaunā politika ietaupīs Amerikas Savienotajām Valstīm “triljonus dolāru” un pārtrauks “citu valstu veselības aprūpes subsidēšanu”, sacīja Tramps.
Preses konferencē pirms dekrēta parakstīšanas viņš piebilda, ka plāna ātrās īstenošanas iemesls bija viņa saruna ar kādu “ļoti bagātu” draugu – uzņēmēju. Viņš, pēc viņa teiktā, Londonā iegādājās “prettauku injekcijas” gandrīz 15 reizes lētāk nekā ASV. Tramps, iespējams, runāja par tādām zālēm kā dāņu Ozempic.
“Daudzi droši vien ir par viņu dzirdējuši. Liels neirotiķis, brīnišķīgs biznesmenis ar nopietnu aptaukošanos <…>. Viņš man saka: “Es tikko Londonā samaksāju 88 dolārus, bet Ņujorkā es maksāju 1300 dolārus,” atzīmēja Tramps, nenorādot sarunu biedra vārdu vai zāļu nosaukumu.
Prezidents ir pārliecināts, ka zāles pēc viņa dekrēta kļūs lētākas “nekavējoties”, un, ja “lielā farmācija” viņam neklausīs, “pret to tiks izmantota federālās valdības vara”. Dekrēts paredz arī izveidot “mehānismu, lai amerikāņu pacienti varētu iegādāties zāles tieši no ražotājiem” par jaunām cenām .
Pēc Trampa rīkojuma kritās ASV un ārvalstu farmācijas uzņēmumu, tostarp Novo Nordisk, kas ražo Ozempic, akcijas. Tās gan drīz atguva savas pozīcijas, saņemot ziņas, ka plāns, visticamāk, netiks īstenots, norāda Investopedia
Otrais mēģinājums?
Savas pirmās prezidentūras termiņa laikā Tramps jau bija parakstījis izpildrakstu par “vislielākās labvēlības režīma” noteikumu, taču tas attiecās tikai uz valdības iepirktajām Medicare veselības apdrošināšanas programmām senioriem. Saskaņā ar pirmās Trampa administrācijas aplēsēm, tajā laikā ASV valdība medikamentiem tērēja vidēji divreiz vairāk nekā citu attīstīto valstu valdības.
Farmācijas uzņēmumiem šī ideja nepatika, un tiesas nostājās to pusē. Demokrātu prezidenta Džo Baidena vadībā Trampa ideja tika atmesta, taču Inflācijas samazināšanas likums, ko Kongress pieņēma un viņš parakstīja, ietvēra jaunu mehānismu, ar kura palīdzību Medicare un Medicaid pakalpojumu centri (CMS) varētu vienoties par cenām ar zāļu piegādātājiem. Pirms tam iestādes maksāja ražotāju pieprasīto summu.
Baidena administrācija ziņoja, ka tā ir vienojusies samazināt 10 preču cenas 2026. gadā, tostarp zāles trombozes, leikēmijas un diabēta ārstēšanai, un vēl 15 preču cenas 2027. gadā, tostarp Ozempic. Pagaidām nav skaidrs, kā Trampa jaunā politika ietekmēs šos plānus.
Trampa CMS galvenais ārsts un televīzijas vadītājs Mehmets Ozs preses konferencē ar prezidentu paziņoja, ka tagad risinās sarunas ar farmācijas uzņēmumiem pēc “vislielākās labvēlības režīma” principa. Ozs vēl nav precizējis, kuras zāles varētu tikt iekļautas Trampa sarakstā.
Kā Associated Press (AP) pastāstīja veselības tiesību eksperte Reičela Saksa no Vašingtonas Universitātes, Trampa plāna īstenošana varētu ilgt vairākus gadus, un vienīgais veids, kā piespiest uzņēmumus pazemināt cenas, varētu būt Veselības departamenta regulatīvie mehānismi. Trampa pēdējā prezidentūras termiņa laikā šī metode tika izmēģināta neilgi pirms viņa aiziešanas no Baltā nama, taču Baidens deva priekšroku variantam ieviest noteikumus likumā.
“Izskatās, ka ražotājiem tiks lūgts samazināt cenas līdz līmenim, kas vēl nav skaidrs. Ja viņi nesamazinās cenas līdz šim līmenim, Veselības ministrija var veikt noteiktas darbības ar ļoti ilgu izpildes laiku,” sacīja Saksa.
Kā ziņoja mediji, Tramps preses konferencē arī atzina, ka ieviesīs papildu importa nodevas medikamentiem no ārvalstīm. Kā, atsaucoties uz ekspertiem, atzīmēja CNN, tas galu galā varētu novest pie augstākām cenām vai zāļu trūkuma.
