NATO ģenerālsekretārs Marks Rute vairākkārt ir paziņojis, ka Maskavas gada munīcijas ražošanas jauda ir četras reizes lielāka nekā Rietumu alianses gada munīcijas ražošanas jauda.
Pagājušajā mēnesī Londonā sniegtajā galvenajā runā NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte atkārtoja brīdinājumu, ko viņš šogad bija publiski izteicis vismaz trīs reizes: Rietumu alianse ievērojami atpaliek no Maskavas munīcijas ražošanā.
“Runājot par munīciju, Krievija trīs mēnešu laikā saražo tik daudz, cik visa NATO saražo gada laikā,” 10. jūnijā sacīja Rute, piebilstot, ka Putina kara mašīna “paātrinās, nevis palēninās”.
Rute, kurš pagājušā gada oktobrī kļuva par militārās alianses vadītāju, atkārtoja to pašu brīdinājumu.
“Ļaujiet man to atkārtot vēlreiz. NATO ekonomika ir 25 reizes lielāka nekā Krievijas ekonomika. Tā ir 50 triljoni (dolāru), bet Krievijas ekonomika ir divi triljoni. Šī divu triljonu dolāru ekonomika saražo četras reizes vairāk munīcijas nekā visa NATO šobrīd,” viņš teica.
Vai šie viņa apgalvojumi atbilst pieejamajiem datiem? Jo, lai gan Maskavas munīcijas ražošana 2024. gadā, iespējams, bija aptuveni četras reizes lielāka nekā NATO alianses munīcijas ražošana, pastāv pazīmes, ka šī atšķirība varētu mazināties.
Kas ir zināms par Krievijas munīcijas ražošanas jaudu?
Informācija par Maskavas militārās ražošanas jaudu ir klasificēta. Ekspertu aplēses balstās uz amatpersonu izteikumiem, nopludināto izlūkošanas informāciju un vēsturiskiem datiem.
Var droši apgalvot, ka Maskava kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzsākšanas 2022. gadā ir strauji palielinājusi munīcijas ražošanu, apsteidzot savus rietumu partnerus.
Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests lēš, ka Krievija 2022. gadā saražoja vai atjaunoja 400 000 artilērijas munīcijas vienību, palielinot ražošanu vairāk nekā vienpadsmit reizes, sasniedzot 4,5 miljonus munīcijas 2024. gadā.
Konsultāciju firmas Bain & Company 2024. gada maijā veiktā analīze Sky News vajadzībām nonāca pie tāda paša secinājuma, norādot, ka kopējais 2024. gadā saražoto vai atjaunoto lādiņu skaits ir aptuveni 4,5 miljoni šāviņu.
Krievija galvenokārt ražo 122 mm un 152 mm artilērijas lādiņus, savukārt NATO standarta lādiņam ir nedaudz lielāks diametrs – 155 mm, un to galvenokārt izmanto Rietumu haubices sistēmās, piemēram, tādās, ko sabiedrotie piegādā Kijivai.
“Bain & Company” analīzē lēsts, ka Maskavas iecienītā 152 mm lādiņa ražošana ir aptuveni četras reizes lētāka – 1000 USD (860 EUR) par lādiņu salīdzinājumā ar 4000 USD (3430 EUR) par NATO standarta 155 mm lādiņu.
Tiek uzskatīts, ka arī Maskavas pieejamie munīcijas krājumi pārsniedz tās ražošanas jaudu, jo krājumi tiek importēti no sabiedrotajiem.
Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, kuri atsaucas uz šonedēļ nopludināto Dienvidkorejas izlūkdienestu informāciju, Ziemeļkoreja ir piegādājusi Krievijai 12 miljonus 152 mm kalibra lādiņu izmantošanai Ukrainā.
Lai gan šo skaitli nevar neatkarīgi pārbaudīt, laikraksta Wall Street Journal pagājušā gada decembrī analizētie satelītattēli liecināja par ievērojamu ražošanas iekārtu paplašināšanu Ziemeļkorejā, kā arī piegāžu pieaugumu uz Krieviju.
Kā salīdzināma NATO kapacitāte?
Saskaņā ar Berlīnē bāzētā Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta datiem 2024. gadā Eiropa un ASV saražoja aptuveni 1,2 miljonus šāviņu gadā, salīdzinot ar Krievijas 4,5 miljoniem.
Šīs aplēses aptuveni atbilstu Rutes apgalvojumam, ka Krievija katru gadu saražo četras reizes vairāk munīcijas nekā tās NATO kolēģi.
Tomēr Rietumu alianse cenšas ievērojami samazināt šo plaisu līdz 2025. gadam.
Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi līdz 2025. gadam palielināt munīcijas ražošanu līdz 2 miljoniem šāviņu gadā, savukārt ASV plāno līdz oktobrim sasniegt jaunu mērķi – 100 000 šāviņu mēnesī.
Arī citi sabiedrotie, tostarp Norvēģija, Apvienotā Karaliste un Kanāda, vēlas stiprināt piegādes ķēdes.
Lai gan šo mērķu sasniegšana ļautu NATO ievērojami samazināt plaisu no Krievijas, rietumu sabiedrotajiem pagātnē ir bijušas grūtības pildīt savus solījumus.
Eiropas Savienība neizdevās sasniegt savu mērķi līdz pagājušā gada martam nodrošināt Ukrainu ar vienu miljonu artilērijas šāviņu, kas pamudināja Čehijas Republiku vadīt starptautisku līdzekļu vākšanas kampaņu, lai nodrošinātu Kijivai vairāk munīcijas, un kopš tā laika tajā ir iesaistījušās 16 valstis.
Kopš tā laika Čehijas iniciatīva ir piegādājusi Ukrainai 1,6 miljonus šāviņu. Čehijas ārlietu ministrs maijā paziņoja, ka ir nodrošināts finansējums programmas turpināšanai līdz 2026. gadam, taču tās nākotne ir atkarīga no parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas oktobrī.
Vai Rietumu atpalicība apdraud Ukrainas pretošanos?
Nav arī skaidrs, cik daudz no šiem Rietumu krājumiem tiks nosūtīts uz Ukrainu 2025. gadā. Kijiva iepriekš paziņoja, ka tai nepieciešami aptuveni 200 000 šāviņu mēnesī, lai spētu pretoties Krievijas uzbrukumiem frontes līnijā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis nesen paziņoja, ka Ukraina cer šogad no sabiedrotajiem saņemt aptuveni 3 miljonus artilērijas šāviņu, tostarp 1,8 miljonus no Čehijas vadītās programmas.
Taču Rietumi, īpaši Eiropa, joprojām cīnās, lai iekustinātu savu munīcijas rūpniecību. Sprāgstvielas – munīcijas pamatelements – ir deficīts, un tikai viena rūpnīca Polijā pašlaik ražo trinitrotoluolu jeb TNT.
