ASV ir nosūtījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības aģentūrām anketas, aicinot tās norādīt, vai tām ir “antiamerikāniski” uzskati vai piederība.
Starp 36 jautājumiem veidlapā, ko nosūtījis ASV Pārvaldības un budžeta birojs (OMB), ir arī tāds – vai tām ir kāda saistība ar komunismu.
Anketu ir saņēmušas arī dažas no pasaules lielākajām humānās palīdzības organizācijām, tostarp ANO Bēgļu aģentūra un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.
Trampa administrācija ir sākusi izmaksu samazināšanas centienus visā ASV valdībā, ko vada miljardieris Īlons Masks, un ir slēgusi lielu daļu no savas ārvalstu palīdzības.
ANO grupas baidās, ka OMB solis ir zīme, ka ASV plāno atteikties no humānās palīdzības vai pat pašas ANO.
ASV izstājās no Pasaules Veselības organizācijas prezidenta Donalda Trampa otrā termiņa pirmajā dienā.
Un šonedēļ valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka lielākā daļa ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) programmu ir izbeigtas.
Aptaujas liecina, ka lielākā daļa amerikāņu uzskata, ka valsts pārtērē ārvalstu palīdzībai.
ASV palīdzībai tērē mazāku % no IKP nekā Eiropas valstis, taču tās milzīgās ekonomikas dēļ tā joprojām nodrošina 40% no globālā humānās palīdzības finansējuma.
Daudzas ANO palīdzības aģentūras, kurām tika nosūtīta veidlapa, saņem finansējumu ne tikai no USAID, bet arī tieši no ASV valdības.
Viens no jautājumiem, kurš tiek uzdots: “Vai varat apstiprināt, ka jūsu organizācija nesadarbojas ar struktūrām, kas saistītas ar komunistiskām, sociālistiskām vai totalitārām partijām, vai ar citām partijām, kas atbalsta antiamerikāniskus uzskatus?”
Cits lūdz aģentūrām apstiprināt, ka tās nesaņem nekādu finansējumu no Ķīnas, Krievijas, Kubas vai Irānas — šīs valstis, iespējams, nav Vašingtonas labākie draugi, taču, tāpat kā visas 193 ANO dalībvalstis, tās finansē lielās humānās palīdzības aģentūras.
Citi jautājumi tiek uzdoti palīdzības aģentūrām, lai nodrošinātu, ka projektā nav iekļauti nekādi DEI elementi (daudzveidība, vienlīdzība un iekļaušana) vai jebkas, kas saistīts ar klimata pārmaiņām.
Tas varētu būt neērti tādām aģentūrām kā UNICEF, kas atbalsta vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai meitenēm, vai Pasaules pārtikas programmai, kas cenšas novērst badu, atbalstot sausuma skartās kopienas, lai tās pārietu uz klimata ziņā izturīgākām kultūrām.
Profesors Karls Blanšets no Ženēvas Universitātes Humanitāro pētījumu centra uzskata, ka palīdzības aģentūras tiek aptaujātas, lai tās izgāztos: “Lēmums jau ir pieņemts. Ļoti iespējams, ka ASV pārtrauks savu iesaistīšanos jebkurā ANO sistēmā.
“Tas vispirms ir daudzpusība pret Ameriku — tie ir divi spektra gali.”
Palīdzības aģentūras, kas strādā ar sarežģītām humānās palīdzības operācijām, ir skarbākas.
“Tas ir tāpat kā jautāt, vai esat pārstājis sist savu bērnu, jā vai nē?”, sacīja kāds neapmierināts palīdzības darbinieks.
ANO Cilvēktiesību organizācija jau ir izvēlējušās veidlapu neaizpildīt.
“Ņemot vērā, ka tie pārsvarā bija jā/nē jautājumi ar ļoti ierobežotām izstrādes iespējām, un daži no jautājumiem nebija attiecināmi uz ANO, mēs nevarējām tieši atbildēt uz tiešsaistes anketām,” sacīja pārstāvis.
“Tā vietā mēs sniedzām atbildes pa e-pastu ar paskaidrojumiem uz tiem jautājumiem, uz kuriem varējām sniegt atbildi.”
Daži no jautājumiem atspoguļo arī prezidenta Trampa administrācijas ekonomiskās intereses.
Ir jautājums par projektiem, kas varētu ietekmēt “centienus stiprināt ASV piegādes ķēdes vai nodrošināt retzemju minerālus”.
