Vācijas varas iestādes iebildušas pret jauno sankciju paketi pret Krieviju, atsaucoties uz diplomātiskajiem avotiem raksta RND
Berlīne bloķē jaunas sankcijas, kuras bija plānots ieviest ceturtdien, 13.jūnijā. Vācija nav apmierināta ar atbildības ieviešanu uzņēmumu filiālēm ES ierobežojumu pārkāpšanas gadījumā. Vācijas varas iestādes pieprasa atcelt šo pasākumu, baidoties, ka Vācijas uzņēmumi var tikt saukti pie atbildības par iespējamiem pārkāpumiem. Vācija nav apmierināta arī ar ierobežojumiem, kas var tikt noteikti atsevišķu preču ražošanai.
“Pēdējā laikā rodas sajūta, ka Vācija ir jaunā Ungārija”, sacīja ES amatpersona, norādot uz faktu, ka Budapeštas premjerministra Viktora Orbana valdība iepriekš vairākkārt kavējusi lēmumu pieņemšanu par sankcijām Krievijai.
Papildus iepriekšminētajam jaunajā sankciju paketē tiks iekļauti ierobežojumi sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecībai. ES plāno aizliegt izmantot ostas Krievijas gāzes nosūtīšanai uz trešajām valstīm. Tāpat plānots ieviest ierobežojumus Finanšu ziņojumapmaiņas sistēmas lietošanai.
Vakar ASV ieviesa vairāk nekā 300 jaunas sankcijas pret Krieviju, tostarp pret Maskavas biržu, Nacionālo klīringa centru (NCC, darījuma partneris visos ārvalstu valūtas darījumos Maskavas biržā) un Nacionālo norēķinu depozitāriju (NSD).
Turklāt Vašingtona kopš 12. septembra ir aizliegusi Krievijas uzņēmumiem sniegt vairākus programmatūras un IT pakalpojumus. ASV arī ieviesa ierobežojumus pret LNG projektiem – Arctic LNG-1, Arctic LNG-3, Murmansk LNG, Gazprom Invest, Rusgazdobycha, Murmansk-Transgaz un Ob Gas Chemical Complex LLC.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka Maskava “neatstās bez atbildes tik agresīvas darbības”.
