Šī ir viena no vairākām idejām, ko šonedēļ Briselē tiekoties izvirzīja ES izglītības un jaunatnes ministri, kā arī priekšlikumi par stingrākām vecuma pārbaudēm, sociālo mediju ierobežojumiem nepilngadīgajiem un ES mēroga rīcības plānu kibermobingu apkarošanai.
ES ministri pirmdien pulcējās, lai apspriestu, kā labāk aizsargāt jauniešus tiešsaistē — no dezinformācijas un atkarības līdz digitālai uzmākšanās. Lai gan ne visi priekšlikumi, visticamāk, tiks pieņemti likumā, vēstījums bija skaidrs: ES vēlas stingrāk vērsties pret tehnoloģijām, kad runa ir par bērniem.
Telefoni ārpus klases?
Viens no ieteikumiem bija pilnīgs mobilo tālruņu aizliegums skolās. Vairākas ES valstis jau ir izvēlējušās šo ceļu: Francija, Nīderlande, Itālija, daži Spānijas reģioni un nesen arī Luksemburga ir ieviesušas aizliegumus lietot tālruņus visā skolā dienas laikā.
Bens Kārters, Londonas King’s koledžas medicīniskās statistikas profesors, intervijā sacīja: “Nevienam nav atbildes uz jautājumu, vai to aizliegšana skolās ir laba vai slikta lieta.”
Dažas valdības vēlas iet tālāk. Francija ir ierosinājusi visā Eiropā aizliegt sociālos medijus personām, kas jaunākas par 15 gadiem. “Ja netiks panākta Eiropas vienošanās, Francijai būs jārīkojas,” sacīja Francijas mākslīgā intelekta ministre Klāra Šapaza. Viņa piebilda, ka centīsies “izveidot koalīciju ar Spāniju, Grieķiju un tagad arī Īriju, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju”.
Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons ir atbalstījis stingrākus noteikumus, pagājušajā gadā aicinot aizliegt viedtālruņus bērniem līdz 11 gadu vecumam un stingrāk pārbaudīt vecumu sociālo mediju platformās.
Spānija virza uz digitālo identifikācijas pārbaudi
Spānijas jaunatnes un bērnu lietu valsts sekretārs Rubens Peress Korrea uzsvēra nepieciešamību pēc stingrākām vecuma pārbaudēm tiešsaistē. Viņš izcēla jaunu bērnu aizsardzības likumu, kas tiek apspriests Spānijas parlamentā un kas paplašinātu Cartera Digital — valsts personas apliecības maka lietotnes piekļuvei pieaugušo vietnēm — izmantošanu, lai pārbaudītu, vai lietotāji ir vecāki par 18 gadiem, pirms viņi skatās YouTube videoklipus vai izveido kontu sociālajos medijos.
Spānija arī aicina platformās pēc noklusējuma iebūvēt stingrākas vecāku kontroles sistēmas.
ES vecuma pārbaudes problēma
Taču līdz šim nav ieviesta uzticama un privātumu ievērošanu ievērojoša sistēma lietotāju vecuma pārbaudei tiešsaistē. Meta – Facebook un Instagram mātesuzņēmums – apgalvo, ka atbildība jāuzņemas lietotņu veikaliem, aicinot veikt pārbaudes šajā līmenī.
Vairāki ES tiesību akti jau paredz, ka platformām ir jāpārbauda lietotāju vecums . Digitālo pakalpojumu likums (DPA) un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMSD) ietver noteikumus, lai aizsargātu bērnus no kaitīga satura, savukārt Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) attiecas uz nepilngadīgo datu privātumu. Ierosinātā regula par bērnu seksuālas izmantošanas materiāliem (CSAM), kas joprojām tiek apspriesta ES Padomē, arī paredzētu efektīvu vecuma noteikšanu, lai pasargātu bērnus no varmākām.
“Lai kaut kādas izmaiņas notiktu, mums ir nepieciešama Eiropas Komisija un sadarbība. Atsevišķas valstis nevarēs ieviest efektīvus vecuma ierobežojumus, turpretī kopā to var izdarīt,” Euronews sacīja Polijas izglītības ministre Barbara Novacka. “Tas ir iespējams, bet tas, protams, ir ilgtermiņa projekts.”
ES Komisija: bērnu drošība ir prioritāte
Padomes sanāksmēs uzaicinātās jaunatnes organizācijas mudināja ES labāk īstenot spēkā esošos tiesību aktus, piemēram, DSA, AVMSD un stratēģiju “Labāks internets bērniem”, kuros jau ir iekļauti rīki jaunāku lietotāju aizsardzībai, taču tie bieži vien netiek pietiekami īstenoti.
Eiropas paaudžu taisnīguma, jaunatnes, kultūras un sporta komisārs Glens Mikalefs pastāstīja, ka tiek izstrādātas vairākas jaunas iniciatīvas, tostarp ES mēroga vadlīnijas par bērnu aizsardzību, rīcības plāns cīņai pret kibermobingu un jauns pētījums par sociālo mediju ietekmi uz garīgo veselību, kas tiks publicēts līdz 2025. gada beigām.
