No Zemes atmosfēras līst kaujas galviņas. ASV infrastruktūrā ietriecas ātrākas par skaņu raķetes. Debesīs sedz kodolsprādzieni.
Šie ir tikai daži no murgainajiem scenārijiem, par kuriem eksperti brīdina, ka tie varētu piepildīties, ja ASV novecojušās un ierobežotās aizsardzības sistēmas tiktu pārslogotas nākotnes augsto tehnoloģiju uzbrukumā.
Pat viena, relatīvi neliela kodolsprādziens simtiem jūdžu virs amerikāņu galvām radītu elektromagnētisko impulsu jeb EMP, kam būtu apokaliptiskas sekas. Lidmašīnas kristu no debesīm visā valstī. Viss, sākot no rokas elektronikas un medicīnas ierīcēm līdz ūdens sistēmām, kļūtu pilnīgi nelietojams.
“Mēs neatgrieztos 100 gadus atpakaļ,” sacīja Viljams Fortšens, autors un ieroču pētnieks Montreat koledžā Ziemeļkarolīnā. “Mēs visu zaudētu, un mēs nezinām, kā to atjaunot. Tas būtu līdzvērtīgi tam, ka mēs atgrieztos 1000 gadus atpakaļ un sāktu visu no nulles.”
Reaģējot uz šiem hipotētiskajiem, bet ekspertuprāt, diezgan iespējamiem draudiem, ASV prezidents Donalds Tramps ir noskatījis “nākamās paaudzes” raķešu vairogu: Zelta kupolu.
Lai gan daudzi eksperti piekrīt, ka šādas sistēmas izveide ir nepieciešama, tās augstās izmaksas un loģistikas sarežģītība padarīs Trampa misiju stiprināt Amerikas raķešu aizsardzību ārkārtīgi sarežģītu.
Izpildrīkojumā, kas aicināja izveidot to, kas sākotnēji tika dēvēts par “Dzelzs kupolu Amerikai”, tika atzīmēts, ka nākamās paaudzes ieroču draudi laika gaitā ir “kļuvuši intensīvāki un sarežģītāki”, kas ASV varētu būt potenciāli “katastrofāls” scenārijs.
Patrīcija Bazilčika, raķešu aizsardzības eksperte Vašingtonā bāzētajā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā, pastāstīja, ka esošās sistēmas ir paredzētas starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm jeb ICBM, piemēram, tādām, kādas izmanto Ziemeļkoreja. Taču tādas ietekmīgas valstis kā Krievija un Ķīna arī iegulda jaunākās tehnoloģijās, kas varētu uzbrukt ne tikai kaimiņvalstīm, bet arī pretiniekiem okeāna attālumā.
Starp ASV aizsardzības amatpersonu publiski identificētajiem draudiem ir hiperskaņas ieroči, kas spēj pārvietoties ātrāk par skaņas ātrumu, un daļējas orbitālās bombardēšanas sistēmas jeb Fobs, kas varētu nogādāt kaujas galviņas no kosmosa.
Katrs – pat ierobežotā skaitā – ir nāvējošs.
“Zelta kupols it kā pārorientē mūsu raķešu aizsardzības politiku uz mūsu lielvarām konkurentēm,” sacīja Bazilčika. “Mūsu pretinieki investē tālas darbības trieciena spējās, tostarp lietās, kas nav tipiskās raķetes, ar kurām mēs esam saskārušies gadiem ilgi.”
Kā izskatīsies “Zelta kupols”?
Baltais nams un aizsardzības amatpersonas līdz šim ir sniegušas maz konkrētas informācijas par to, kā Zelta kupols, kas joprojām ir konceptuālā stadijā, patiesībā izskatīsies.
20. maijā, uzstājoties kopā ar Trampu Ovālajā kabinetā, aizsardzības ministrs Pīts Hegsets sacīja tikai to, ka sistēmai būs vairāki slāņi “visā sauszemē, jūrā un kosmosā, tostarp kosmosā bāzēti sensori un pārtvērēji”.
Tramps piebilda, ka sistēma spēs pārtvert raķetes “pat ja tās tiks palaistas no citām pasaules malām un pat ja tās tiks palaistas kosmosā”, un dažādi programmas aspekti tiks izvietoti tik tālās vietās kā Florida, Indiāna un Aļaska.
Iepriekšējā liecībā Kongresā jaunieceltais programmas uzraugs Kosmosa spēku ģenerālis Maikls Getleins sacīja, ka Zelta kupols tiks veidots, balstoties uz esošajām sistēmām, kas galvenokārt ir paredzētas tradicionālajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm. Jaunā sistēma pievienotu vairākus slāņus, kas varētu arī atklāt un aizsargāties pret spārnotajām raķetēm un citiem draudiem, tostarp pārtvert tās pirms palaišanas vai dažādos lidojuma posmos.
Pašlaik ASV Raķešu aizsardzības aģentūra lielā mērā paļaujas uz 44 uz zemes bāzētām pārtvērējraķetēm, kas atrodas Aļaskā un Kalifornijā un ir paredzētas ierobežota raķešu uzbrukuma apkarošanai.
Eksperti brīdinājuši, ka esošā sistēma ir ārkārtīgi nepietiekama, ja ASV uzbruktu Krievija un Ķīna, kurām katrai ir paplašināts arsenāls ar simtiem starpkontinentālo ballistisko raķešu un tūkstošiem spārnoto raķešu.
“[Pašreizējās sistēmas] tika radītas Ziemeļkorejai,” sacīja Dr. Steisija Petidžona, aizsardzības eksperte Jaunās Amerikas drošības centrā. “Tās nekad nevarētu pārtvert tik lielu arsenālu kā Krievijai vai pat tik daudz mazāku kā Ķīnai.”
Kongresa pētniecības birojs jeb CBO ir paziņojis, ka būtu nepieciešamas “simtiem vai tūkstošiem” kosmosā bāzētu platformu, lai “nodrošinātu pat minimālu aizsardzību” pret ienākošajām raķetēm, kas potenciāli varētu būt ārkārtīgi dārgs projekts.
Izraēlas Dzelzs kupols: piemērs?
Tramps pirmo reizi atklāja savu Zelta kupola koncepciju kopīgā uzrunā Kongresam martā, kad viņš teica: “Izraēlai tas ir, citām vietām tas ir, un arī Amerikas Savienotajām Valstīm tam vajadzētu būt”.
Prezidents atsaucās uz Izraēlas “Dzelzs kupola” sistēmu , ko valsts raķešu pārtveršanai izmanto kopš 2011. gada.
Tomēr Izraēlas Dzelzs kupols ir paredzēts īsāka darbības rādiusa draudu pārtveršanai, savukārt divas citas sistēmas — pazīstamas kā Dāvida linga un Bulta — cīnās pret lielākām ballistiskajām raķetēm, piemēram, tām, ko izšāvusi Irāna un Jemenas hūsi.
Bazilčika raksturoja Dzelzs kupolu kā vērstu pret “zemākas pakāpes” draudiem, piemēram, raķetēm, kas izšautas no Gazas vai Libānas dienvidiem.
Viņa teica, ka “Zelta kupols” spētu paveikt vairāk, lai atklātu arī lielāka darbības rādiusa raķetes.
Lai to panāktu, viņa teica, būs jāapvieno dažādas spējas.
“Un es meklēšu vadības un kontroles sistēmu, kas to visu varētu apvienot,” viņa teica, norādot, ka pašlaik tādas sistēmas nav.
Vai to var izdarīt?
Šādas sistēmas izveide būs neticami sarežģīts un dārgs uzdevums.
Ovālajā kabinetā Tramps norādīja, ka Zelta kupolu varētu pabeigt līdz viņa pilnvaru termiņa beigām, un kopējās izmaksas laika gaitā sasniegtu 175 miljardus dolāru, ieskaitot sākotnējās investīcijas 25 miljardu dolāru apmērā, kas tam jau ir paredzētas.
Viņa aplēses krietni atšķiras no ASV Aizsardzības organizācijas (CBO) aplēsēm, kas kosmosā bāzēto sistēmu potenciālās izmaksas 20 gadu laikā ir aplēsušas 542 miljardu dolāru apmērā. Eksperti norāda, ka kopējās izmaksas galu galā varētu aizņemt ievērojamu daļu no ASV milzīgā aizsardzības budžeta.
“Es domāju, ka tas ir nereāli,” sacīja Dr. Petidžona. “Tas ir sarežģīti, jo ir jāintegrē vairākas sistēmas. Katram no šiem soļiem ir savi riski, izmaksas un grafiki.”
“Un ātra rīcība radīs lielākas izmaksas un risku,” viņa piebilda. “Jūs, visticamāk, radīsiet kaut ko tādu, kas netiks tik rūpīgi izvērtēts… procesā būs kļūmes, un jūsu ražotajam var būt nepieciešama ievērojama pārveidošana.”
Zelta kupola izveide ir arī izraisījusi bažas, ka tā varētu novest pie jaunas “bruņošanās sacensības”, ASV ienaidniekiem pastiprinot savus centienus atrast veidus, kā pārspēt vai apiet tās aizsardzību.
Piemēram, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Mao Nins žurnālistiem sacīja, ka plāns “paaugstina risku, ka kosmoss kļūs par kaujas lauku”.
Tie, kas iesaistīti sliktāko scenāriju un ASV aizsardzības politikas izpētē, noniecina šīs bažas. Viņi apgalvo, ka potenciālie pretinieki jau iegulda lielus līdzekļus ofensīvās spējās.
“Zelta kupola mērķis ir mainīt mūsu pretinieku stratēģisko domāšanu,” sacīja Bazilčika. “Iekšzemes gaisa un raķešu aizsardzības uzlabošana mazina potenciālā uzbrucēja pārliecību par jebkuru mērķu sasniegšanu.”
“Tas paaugstina slieksni, lai viņi iesaistītos šajā uzbrukumā,” viņa piebilda. “Un tas veicina kopējo atturēšanu.”
Pat daļēji pabeigts Zelta kupols, sacīja Fortšens, varētu novērst murgu scenārija īstenošanos.
“Es uzelpošu daudz vieglāk,” viņš teica. “Mums ir nepieciešama šāda veida sistēma. Zelta kupols ir atbilde.”
