Tikai dažus mēnešus atpakaļ amatā nonākušā ASV prezidenta Donalda Trampa pirmie uzdevumi ir bijuši tarifu kara sākšana gan ar pretiniekiem, gan sabiedrotajiem, miera sarunu virzīšana ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu notiekošā Krievijas un Ukrainas kara laikā, bažu kurināšana, ka Amerikas Savienotās Valstis varētu izstāties no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), un nopietnu centienu sākšana Grenlandes ieņemšanai .
“Es vadu valsti un pasauli,” prezidents sacīja, pārdomājot savas pirmās 100 dienas atgriežoties amatā intervijā laikrakstam The Atlantic
“Neviens nevada pasauli”
“Neviens “nevada pasauli”, un ikviens, kurš domā, ka viņš to dara, ir bīstams idiots,” sacīja profesors Endrjū Beičevičs, kurš ir viens no Kvinsī institūta, Vašingtonā bāzētas domnīcas, kas iestājas par mazāk intervencionistisku ASV ārpolitiku, dibinātājiem.
“Uzskats, ka ASV ‘pārvalda pasauli’, varētu atrast atbalstu Vašingtonā, taču tas ir absurds,” viņš teica. “Vēl ļaunāk, tas ir absurds, kas rada visādas nekārtības. Lai atrastu pierādījumus, mums pietiek atcerēties Vjetnamas karu.”
Taču “Amerikas Savienotās Valstis jau sen ir pasaules līderes,” sacīja Džeimss M. Goldgeiers, starptautisko attiecību profesors Amerikas Universitātes Starptautiskā dienesta skolā.
“Šī līderība ir bijusi atkarīga no Amerikas militārā spēka, ekonomiskā spēka un tās “maigās varas”, kas ir iezīmes, kas pagātnē ir padarījušas ASV pievilcīgas tik daudziem,” viņš teica.
Taču viņš turpināja apgalvot, ka Amerikas dominējošā pozīcija pasaulē kopš Aukstā kara ir vājinājusies, kamēr citas valstis, “īpaši Ķīna”, ir pieaugušas.
“Mēs redzam, ka Donalds Tramps nevar vienkārši pavēlēt citiem, kas jādara. Ķīna neatkāpjas no tarifiem,” viņš teica. “Krievija neizlemj izbeigt karu Ukrainā tikai tāpēc, ka Tramps viņiem saka, ka vēlas, lai tas beigtos.”
Ķīna pagājušajā nedēļā jaunā video, kurā tika vērpta Trampa uzmanība pret notiekošo tirdzniecības karu, pauda izaicinošu toni, sakot, ka tā “nekad nenometīsies ceļos”.
“Paklanīties varmākas priekšā ir kā dzert indi, lai remdētu slāpes – tas tikai padziļina krīzi,” paziņoja Pekinas Ārlietu ministrija.
Goldgeiers sacīja, ka prezidenta “iebiedējošā uzvedība atgrūž citas valstis no ASV”.
“Vērojiet Kanādas vēlēšanas šonedēļ, kur Marka Kārnija spēks lielā mērā balstījās uz viņa vēlmi pretoties Trampa centieniem iebiedēt Kanādu,” sacīja Goldgeiers.
Sākotnēji tika prognozēts, ka Kanādas vēlēšanas būs par labu Konservatīvajai partijai pēc tam, kad Džastins Trudo atstāja amatu ar zemu labvēlības reitingu, taču tā vietā uzvarēja Kārnija Liberālā partija, daudziem atbalstot tarifu karu un Trampa centienus padarīt Kanādu par 51. štatu , kas vienotu kanādiešus.
Tramps laikrakstam “The Atlantic” sacīja , ka kanādieši viņu “pietiekami nemīl” , lai ietekmētu rezultātus.
“Amerikas maigā vara”
Goldgeiers izmantoja pašreizējo plaisu starp Kanādu un ASV kā piemēru tam, kā, viņaprāt, “Tramps izšķiež Amerikas maigo varu un tās reputāciju kā uzticama sabiedrotā mūsu draugiem”, neskatoties uz to, ka valstij joprojām ir “liela ekonomiskā un militārā vara”.
Stīvens Vertheims, Kārnegi Starptautiskā miera fonda Amerikas Valsts pārvaldīšanas programmas vecākais līdzstrādnieks, žurnālam Newsweek sacīja, ka “ar Trampa draudiem anektēt teritorijas šur un tur, kā arī viņa nepastāvīgajām darbībām visdažādākajos jautājumos Tramps mazina Amerikas Savienoto Valstu pievilcību kā partneri citām valstīm”.
Vertheims piebilda: “Briesmas ir tādas, ka Tramps, šķiet, pārvērtē gan savu personīgo varu, gan savas valsts varu pasaulē.”
Pekina cenšas bildināt ASV tirdzniecības partnerus, cenšoties sevi pasniegt kā atbildīgu ekonomisko lielvaru, kas ir gatava aizpildīt Vašingtonas atstāto līderības robu.
“Kad pārējā pasaule ir vienota un solidāra, ASV ir tikai maza, uz sēkļa uzsēdusies laiva. Kādam ir jāsper solis uz priekšu, lai izklīdinātu miglu un apgaismotu ceļu uz priekšu,” pagājušajā nedēļā savā video paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrija.
“Mēs ceram, ka šis video palīdzēs visiem labāk izprast Ķīnas nostāju,” vēlāk sacīja pārstāvis Guo Dzjakuns.
Taču Trampa rīcībai ir arī plusi, sacīja Verheims, piebilstot: “Ieguvums ir tāds, ka Tramps rīkojas ar patiesu pilnvaru pasaules lietās.”
“Viņš nebaidās vērsties pie tādiem amerikāņu pretiniekiem kā Krievija un Irāna, lai panāktu diplomātisku vienošanos, kas ir labāka par karu. Prezidents Baidens, tradicionālists, kuram Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāspēlē sava noteiktā loma kā pasaules “neaizstājamajai nācijai”, rīkojās tā, it kā Amerikas Savienotajām Valstīm nebūtu citas izvēles kā turpināt apbruņot Ukrainu un Izraēlu, lai sasniegtu maksimālistiskus kara mērķus, kas nekalpoja Amerikas interesēs.”
“Tramps vienmēr rīkojas tā, it kā viņam būtu iespējas iet vienu ceļu un mainīt kursu, ja nepieciešams,” sacīja Vertheims.
Pētnieks Barijs Skots Zellens, kurš specializējas ģeopolitikā un starptautiskajās attiecībās Konektikutas Universitātē un kurš teica, ka “apbrīno” Trampu, sacīja , ka, viņaprāt, prezidenta centieni “noslēgt mieru ar pasaules lielvarām neatkarīgi no to iekšpolitiskajām vērtībām” nozīmēs, ka “amerikāņu ietekme joprojām būs jūtama visā pasaulē”.
“Prezidents Tramps apzinās Amerikas militāro pārākumu, mūsu neierobežoto iztēli un mūsu ilgstošo ekonomisko vitalitāti, un tāpēc apzinās, cik lielisku pasaule uztver Ameriku, kas ir mūsu ilgstošās ietekmes pamats,” sacīja Zellens.
