Maskava ir spējīga veikt taktiskus kodoltriecienus Ukrainas teritorijā, brīdināja Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls. Sākoties iebrukumam, Vladimirs Putins sāka šķērsot iedibināto ietvaru visās ar drošību saistītās politikas jomās, sava kolēģa bažas apstiprināja Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja vadītājs Tomass Haldenvans, raksta Spiegel.
Pēc taktiskajiem kodolieročiem Ukrainā Putins centīsies uzspiest Kijivai mieru pēc saviem noteikumiem. Berlīnē teikts, ka Krievijas puse neliecina par gatavību piekāpties iespējamās sarunās ar Ukrainu.
“Eksistenciāli draudi” viņa varai, ko viņš var pielīdzināt neveiksmēm karā ar Ukrainu, var piespiest Putinu veikt kodoltriecienu, sacīja Kāls. Tagad viņa dienestam nav pierādījumu, ka Krievija plāno izmantot stratēģiskus vai taktiskus kodolieročus.
Krievijas rīcība faktiski ir kļuvusi par “kara pieteikšanu visai brīvajai demokrātiskajai pasaulei”, sacīja Kāls. Tāpēc, viņaprāt, Maskava tagad apdraud Vācijas iekšējo drošību. Berlīne aprīlī izraidīja no valsts 40 Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības darbiniekus, apsūdzot viņus spiegošanā. “Bet tie vēl nebūt nav visi,” paskaidroja Haldenvans. Piemēram, oktobrī Berlīne turēja aizdomās Krievijas izlūkdienestus par uzbrukumu Vācijas dzelzceļa infrastruktūrai, kad pārrauta kabeļa dēļ valstī apstājās vilcieni.
Nepieciešamību uztvert Putina kodolretoriku nopietni iepriekš mudināja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Berboka. Viņa Maskavas uzvedību nodēvēja par mēģinājumu šantažēt Rietumu valdības “brutāla agresīva kara” kontekstā.
