Kremlis gatavojas liela mēroga karam pret NATO, konfliktu, kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata par sistēmisku, teikts Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) un Bundesvēra ziņojumā, kuru izskatīja laikraksts Bild.
Vācijas izlūkdienesti uzskata, ka Krievija līdz 2020. gadu beigām var kļūt pilnībā gatava “liela mēroga konvencionālajam karam” pret aliansi. Šobrīd gan Krievijai nav pietiekami daudz spēku militārai konfrontācijai, taču, pēc Lietuvas specdienesta VSD domām, Maskava var “pārbaudīt NATO” ar ierobežotu militāru operāciju pret vienu vai vairākām bloka valstīm. Tas ļaus Kremlim saprast, cik lielā mērā NATO ir gatava pildīt savas saistības aizsargāt savus sabiedrotos.
Saskaņā ar ziņojumu Krievijas gaisa spēki un flote, neskatoties uz to koncentrāciju Ukrainā, joprojām ir kaujas gatavība. Pēc agresijas pret Ukrainu beigām Krievijas karaspēks var tikt ātri pārdislocēts uz robežām ar Baltijas valstīm. Vācijas izlūkdienesti arī uzsver, ka Krievijas armijai izdodas papildināt savus zaudējumus un valsts militārā rūpniecība it kā ražo vairāk produkcijas, nekā nepieciešams frontei.
Trīs kara gadu laikā Krievija armijai un ieroču ražošanai jau ir iztērējusi vismaz 22 triljonus rubļu. 2025. gadā budžetā militārie izdevumi ir 13,2 triljoni rubļu, un to īpatsvars – gandrīz 30% – būs rekords kopš PSRS laikiem. 2024. gada septembrī Putins palielināja Krievijas armijas lielumu līdz 2 miljoniem 389 tūkstošiem cilvēku (+ 180 tūkstoši militārpersonu), no kuriem 1,5 miljoni ir tieši militārpersonas, noliekot Krievijas bruņotos spēkus otrajā vietā pasaulē pēc Ķīnas.
Trešdien NATO ģenerālsekretārs Marks Rute kārtējo reizi brīdināja Putinu par alianses “satriecošu reakciju” agresijas gadījumā pret tās dalībvalstīm. “Ja kāds pieļauj kļūdu, domājot, ka uzbrukums Polijai vai kādam no mūsu sabiedrotajiem paliks nesodīts, viņš saskarsies ar visu alianses spēku. Mūsu atbilde būs graujoša. Tas ir skaidri jāpasaka Vladimiram Putinam un ikvienam, kas uzdrošinās mums uzbrukt,” viņš sacīja kopīgā preses konferencē ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku Varšavā.
Februārī Dānijas militārā izlūkošanas aģentūra ziņojumā arī brīdināja par “plaša mēroga kara” iespējamību Eiropā nākamo piecu gadu laikā. Pēc aģentūras aplēsēm, ja Krievija uzskata, ka NATO ir militāri vai politiski novājināta, tā var nolemt pielietot spēku pret vienu vai vairākām alianses valstīm.
