Vācijai un citām NATO valstīm jābūt gatavām karam pēc 5 gadiem. Tāpēc tagad mums ir jāstiprina armija. To intervijā vācu medijam Welt norādīja Bundesvēra ģenerālinspektors Karstens Brēers.
Pēc viņa teiktā, pirmo reizi kopš aukstā kara iespējama kara draudi radušies no ārpuses.
“Kad es sekoju analītikai un redzu iespējamos militāros draudus, kas nāk no Krievijas, mums tas nozīmē piecus līdz astoņus gadus ilgu sagatavošanos. Tas nenozīmē, ka būs karš. Bet tas ir iespējams. Un tā kā es esmu militārpersona, es saku: mums ir jābūt gataviem karam piecu gadu laikā,” sacīja Brēers.
Papildus cīņas efektivitātei runa ir arī par nepieciešamajām izmaiņām mentalitātē.
“Domāšanas maiņa ir nepieciešama gan sabiedrībā, gan, galvenokārt, Bundesvērā. Militārais vadītājs par svarīgu nosauca atturēšanu, kas nozīmē spēju sevi aizstāvēt un tādējādi padarīt uzbrukuma risku tik augstu, ka ienaidnieks nolemj no tā atteikties. ” teikts ziņojumā.
Runājot par Putina gatavību neaprobežoties tikai ar Ukrainu, Brēers to nosauca par Krievijas prezidenta “nodomu”.
“Es to atzīstu no Putina – gan no viņa rakstītā un teiktā, gan no viņa darbībām Ukrainā. Un arī no militārā potenciāla. Mēs redzējām, ka Krievijā Dome nolēma pāriet uz militāro ekonomiku. Tāpēc potenciāls šobrīd aug. ” teica ģenerālis.
Viņš arī norādīja, ka notiekošajam ir nodiluma cīņas pazīmes. Tāpēc turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, cik cilvēku un tehnikas rezervju Putinam būs, lai to turpinātu.
Brēers sacīja, ka ar palīdzību Ukrainai Vācija “iet galējībās” atbalsta ziņā ar materiāliem un apmācību iespējām.
“Mūsu ierobežojums ir tas, kas mums ir noliktavā un ko var ražot un piegādāt no rūpniecības. Ar lielāku rūpniecisko jaudu Ukraina varētu saņemt lielāku atbalstu,” atzīmēja Brēers.
