Slimība konstatēta divās lopkopības fermās Brandenburgā. Tā Vācijā nav bijusi kopš 1988. gada.
Vācijas Brandenburgas zemē ir uzliesmojusi mutes un nagu sērga. Pirmdien kādā fermā Šēneihā piesardzības nolūkos nokautas 55 kazas un aitas, kā arī trīs liellopi.
Dažas dienas iepriekš skartā ferma iegādājās sienu no bifeļu fermas Hēnovā, kur slimība pirmo reizi tika apstiprināta. Lai novērstu slimības tālāku izplatīšanos, nekavējoties tika noteikts 72 stundu aizliegums govju, cūku, aitu, kazu un citu dzīvnieku pārvadāšanai.
Kopš tā laika veiktie pētījumi liecina, ka slimība nav izplatījusies tālāk visā Brandenburgā un ir ierobežota divās fermās Šēneihā un Hēnovā.
“Paraugi, kas pašlaik tiek analizēti, nebija pozitīvi,” sacīja Brandenburgas lauksaimniecības ministre Hanka Mitelšteta,- “vai šis 72 stundu periods tiks pagarināts vai tiks veikti citi pasākumi, joprojām nav zināms.”
Savukārt federālais lauksaimniecības ministrs Sems Ozdemirs atzīmēja, ka ir pāragri teikt, ka slimība ir pilnībā lokalizēta, piebilstot, ka šobrīd tiek veiktas rūpīgas pārbaudes.
“Pagaidām nevaram pateikt, vai slimība paliks vienā saimniecībā vai skars citas. Protams, ceram, ka ar mūsu lopkopjiem un uz eksportu orientēto nozari, kas ir skarta, tā būs ierobežota teritorija,” viņš teica.
Šis uzliesmojums, pirmais kopš 1988. gada, neapšaubāmi radīs nopietnas sekas. Vācijas ikgadējais lopu eksporta apgrozījums ir aptuveni 10 miljardi eiro, un tā lielākais pircējs ir Lielbritānija.
Berlīnes no mutes un nagu sērgas brīvā statusa zaudēšana nozīmē, ka vairs nav iespējams izsniegt veterināros sertifikātus eksportam ārpus ES.
Uzliesmojums var ietekmēt arī piena un piena produktu, gaļas produktu, jēlādu, ādu un asins produktu eksportu, sacīja Ozdemirs. Ministrija “pieļauj, ka trešās valstis nekavējoties ieviesīs šādu preču piegādes aizliegumu no Vācijas”.
Federālais lauksaimniecības ministrs uzsvēra, ka tuvākais mērķis ir slimības ierobežošana.
Mutes un nagu sērga izraisa drudzi un mutes pūšļus nagaiņiem, piemēram, liellopiem, cūkām, aitām un kazām. Pirms vairākiem gadu desmitiem uzliesmojums pārņēma lielu daļu pasaules un prasīja masveida kaušanas kampaņas, lai to izskaustu.
Neraugoties uz augsto lipīguma pakāpi, slimība neapdraud cilvēkus ne saskarsmē ar inficēta dzīvnieka gaļu vai pienu, ne uzturā.
Slimība regulāri sastopama Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kā arī dažās Āzijas un Dienvidamerikas valstīs.
Līdz 1991.–1992. gadam mutes un nagu sērga tika kontrolēta Eiropā, izmantojot sistemātiskas vakcinācijas programmas visiem liellopiem visā kontinentā. Drīz pēc tam, kad Eiropa vairākus gadus bija oficiāli brīva no šīs slimības, vakcinācija tika pārtraukta, un kopš tā laika saslimšanas gadījumu skaits ir saglabājies ļoti zems.
