Gandrīz uz pusi samazinājusi Krievijas gāzes patēriņu, Vācija gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas, bloķējot pēdējo piegādes kanālu, kas nepakļaujas ES embargo.
Viena no Vācijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Schwedt, kas piegādā benzīnu Berlīnei un valsts austrumu daļai, no janvāra pārtrauks iepirkt naftu no Krievijas pa cauruļvadu Družba, vēsta Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas Ekonomikas ministrijas paziņojumu.
Rūpnīca, kas pirms kara piederēja Rosņeftj, pēc tam tika nacionalizēta un nodota valsts energoregulatora pārziņā, “pēdējos mēnešos gatavojas atteikties no Krievijas bareliem”, norādīja ministrija.
Naftas pārstrādes rūpnīca turpinās darboties ar “komfortablu slodzi”, pateicoties naftas partijai, kas plūdīs caur Polijas ostu Gdaņskā.
Turklāt Vācija janvārī caur Družbu sāks saņemt naftu no Kazahstānas, aģentūrai Reuters pavēstīja nozares avoti. Saskaņā ar tiem Kazahstāna janvārī plāno piegādāt 20 000 tonnu KEBCO Blend naftas no Karačaganakas atradnes, bet pirmajā ceturksnī uz Vāciju nosūtīt 300 000 tonnu. Līdz gada beigām piegādes var sasniegt 1,2 miljonus tonnu, aģentūrai Reuters sacīja avots.
Pagājušajā nedēļā ”Kazmunaigaz” vadītājs Magzums Mirzagalijevs sacīja, ka Kazahstāna apsver iespēju 2023.gada sākumā veikt izmēģinājuma naftas sūtījumu uz Vāciju.
Uz Kazahstānas naftu, eksportējot to caur Krievijas Federācijas teritoriju, sankcijas neattiecas, taču kopš 2022. gada jūnija tā mainījusi nosaukumu no ”Urals” uz KEBCO Blend, lai apstiprinātu izcelsmes valsti.
Pirms kara Vācija caur Družbu saņēma 220 tūkstošus barelu dienā, bet vēl aptuveni 60 tūkstošus ieveda pa jūru, pieņemot no Baltijas jūras ostām izbraucošos tankkuģus.
Vācija jūnijā pārtrauca jūras importu, sekojot Lietuvai, Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei. Līdz oktobrim no Krievijas naftas atteicās arī Francija, Polija un Somija, un no 5.decembra – ES embargo ieviešanas datuma – Bulgārija palika vienīgā Eiropas valsts, kas turpina iepirkt barelus Krievijas Federācijā.
