2022. gadā seksa pakalpojumu sniedzēju skaits Vācijā palielinājās par 19%, un varas iestādes šo tendenci saista ar Covid ierobežojumu atcelšanu, raksta Deutsche Welle. Vācijā pieaudzis arī bordeļu skaits.
Oficiāli reģistrēto seksa pakalpojumu sniedzēju skaits Vācijā 2022.gada beigās bija 28 280 cilvēku, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to piektdien, 15. septembrī, ziņoja Vācijas Federālais statistikas birojs.
Aģentūra saskata iemeslu pieaugumam visu koronavīrusa pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pakāpeniskā atcelšanā līdz 2022. gada aprīlim. Tomēr reģistrēto prostitūtu skaits ir mazāks nekā tas bija valstī pirms pandēmijas. Tādējādi saskaņā ar 2019. gada datiem Vācijā bija reģistrēti nedaudz vairāk par 40 tūkstošiem seksa pakalpojumu sniedzēju.
Federālais statistikas birojs arī atzīmēja “ievērojamu seksa pakalpojumu sniedzēju skaita pieaugumu no Ukrainas”: 2022. gadā reģistrēti 470 cilvēki no Ukrainas (2021. gadā – 180). Vācijas pilsoņi veido mazāk nekā piekto daļu (18%) no kopējā seksa pakalpojumu sniedzēju skaita. Lielākā daļa šajā nozarē reģistrēto sieviešu ir no Rumānijas (35%), Bulgārijas (11%) un Spānijas (6%). Trīs ceturtdaļas seksa pakalpojumu sniedzēju ir vecumā no 21 līdz 44 gadiem, reģistrēto darbinieku dzimums statistikā nav norādīts.
Pieaudzis arī bordeļu skaits
Kopš likuma par prostitūciju pieņemšanas Vācijā 2002. gadā šāda veida darbība ir pilnībā likumīga. Seksa darbiniekiem ir jāreģistrējas nodokļu iestādēs. Pēc likuma par prostitūcijā iesaistīto personu aizsardzības pieņemšanas 2017. gadā katram bordelim Vācijā ir jāsaņem licence darbībai. Seksa industrijā oficiāli strādājošo uzņēmumu skaits Vācijā pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni – 2310 pret 2170 (2019. gadā). No tiem vairāk nekā 90% ir bordeļi. Aģentūras, kas meklē seksa pakalpojumu sniedzējus, veido 5%, vēl 3% ir reģistrēti kā seksa pakalpojumu sniedzēju pārvadāšanas transportlīdzekļi.
Eksperti un politiķi statistiku uzskata par nenovērtētu
Seksa pakalpojumu sniedzēji, kuri nav oficiāli reģistrēti, statistikā netiek ieskaitīti, uzsvēra Federālais statistikas birojs. Specializētās organizācijas, kas palīdz prostitūcijā iesaistītajiem cilvēkiem aizstāvēt viņu tiesības, uzskata, ka oficiālie skaitļi ir nepietiekami novērtēti. Tie izriet no aptuveni 90 tūkstošiem seksa pakalpojumu sniedzēju Vācijā. Vācu politiķi sauc arī lielākus skaitļus – līdz 250 tūkstošiem cilvēku.
Atšķirībā no reģistrētajiem seksa darbiniekiem, nelegāli strādājošie cilvēki pandēmijas laikā nevarēja saņemt valdības subsīdijas. Starp reģistrācijas trūkuma iemesliem eksperti galvenokārt min pastāvīgās dzīvesvietas un likumīgas uzturēšanās dokumentu trūkumu Vācijā.
Eiropas Parlaments pieprasa vienotus noteikumus ES attiecībā uz prostitūciju
Eiropas Parlaments ceturtdien, 14.septembrī, izvirzīja prasību izstrādāt vienotu Eiropas Savienības regulējumu, kas regulētu prostitūciju ES. Šādas regulas mērķim galvenokārt vajadzētu būt seksa pakalpojumu sniedzēju aizsardzībai, teikts Eiropas Parlamenta rezolūcijā, kas tika pieņemta ar 234 balsīm par, 175 pret un 122 atturoties. Eiropas Komisija ir aicināta izstrādāt noteikumus pēc tā sauktā Zviedrijas vai Skandināvijas modeļa. Tas ietver, no vienas puses, prostitūcijas aizliegumu un, no otras puses, sodu ieviešanu nevis seksa pakalpojumu sniedzējiem, bet gan tiem, kas pērk viņu pakalpojumus. Zviedrijā līdzīgs modelis darbojas kopš 1999. gada.
