Atlantijas padomes Digitālās kriminālistikas pētniecības laboratorijas pētnieki atklāja vairāk nekā piecdesmit populāru vietņu dublikātus.
Krievi izveido ziņu vietņu un reklāmas ierakstu dublikātus Facebook, kas imitē reālus uzņēmumus, un pēc tam tos izdzēš, parasti 24 stundu laikā.
Neskatoties uz šādu vietņu īso pastāvēšanu, to autoriem izdodas efektīvi izplatīt pret ukraiņu vērstus stāstījumus. Vairāk nekā 500 šādu Facebook ierakstu atklāja Atlantijas padomes Digitālās kriminālistikas pētniecības laboratorijas (DFRLab) pētnieki.
Šī ir jauna operācijas dubultā (Doppeldanger) variācija. Tā iepriekšējo versiju 2022. gada septembrī atklāja Meta, kurai pieder Facebook, un EU DisinfoLab. Vēlāk Francijas valdības aģentūra VIGINUM, kas apkaro dezinformāciju, spēja pierādīt saistību ar Krieviju.
“Divus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šī labi dokumentētā operācija joprojām ir vērsta uz Eiropas auditoriju. Lai gan platformas ir palielinājušas pretestību šai operācijai un pat saistījušas to ar Krievijas uzņēmumiem, tā joprojām ir ļoti izplatīta un plaši izplatīta,” teikts rakstā, kas publicēts, pamatojoties uz pētījumu.
No 568 šādiem Facebook ierakstiem, ko atklājuši pētnieki, 443 bija rakstīti franču valodā, 75 vācu valodā, 38 ukraiņu valodā un 12 angļu valodā. Pētnieki novēroja, ka šīs operācijas autori izveidojuši desmitiem lapu ar identiskiem, saistītiem nosaukumiem, kas ļāva tās ātri izņemt un aizstāt ar jaunām.
Viens no diviem šī pētījuma autoriem Romāns Osadčuks izteicās, ka šādā veidā viņi cenšas apiet Facebook bloķēšanu – tiklīdz sociālais tīkls ir bloķējis vienu aizdomīga satura ziņojumu un saiti uz viltotu vietni, parādās jauna.
Ziņojumos un viltotās lapās, uz kurām novirzīja šīs saites, bija satīriski attēli vai mēmi, kas izsmēja Ukrainu, Eiropas Savienību, ASV un dažreiz Izraēlu. Pētnieku redzētie stāsti veicināja Ukrainas pretošanās “bezjēdzību” Krievijai, norādīja uz sabiedroto atbalsta nestabilitāti un mēģināja radīt ukraiņiem bezcerības sajūtu un bezjēdzīgu tās partneru atbalstu Ukrainai.
Turklāt analītiķi atklāja reklāmas kampaņu, izmantojot šo metodi, kuras mērķis bija Eiropas auditorija, lai nomelnotu Ukrainas pretuzbrukumu. Pētnieki arī novēroja šīs operācijas pastiprināšanos, paziņojot par jaunām palīdzības paketēm Francijā un Vācijā.
Papildus ziņām, kuru mērķauditorija ir Ukraina, Digital Forensics Lab atrada 248 ierakstus franču valodā, kuros Ukraina tika attēlota kā drauds Francijas lauksaimniekiem.
“Jau 2023. gada oktobrī parādījās 25 ieraksti ar karikatūrām un stāstiem, kas saistīja Ukrainas vistas gaļas preferenciālo importu ar Eiropas lauksaimnieku sarežģīto ekonomisko situāciju. 2024. gada janvārī un februārī, pieaugot lauksaimnieku protestiem daudzās Eiropas valstīs, mēs novērojām 106 paziņojumus janvārī un 64 februārī,” teikts pētījumā.
Neatkarīgās analītiskās platformas Vox Ukraine faktu pārbaudes projekts VoxCheck, kas nepiedalījās Atlantijas padomes pētījumā, atklāja, ka arī viņi sastopas ar līdzīgiem viltojumiem, taču galvenokārt ierakstu veidā ar pret Ukrainu vērstiem stāstījumiem, kuros it kā pieminēti slaveni plašsaziņas līdzekļi un emuāru autori vai slavenības.
“Visizplatītākā metode ir nevis vietņu klonu veidošana, bet gan fotoattēlu vai video izgatavošana ar mediju vai atsevišķu personu logotipiem. Viens no jaunākajiem piemēriem ir “BBC ziņojums” par to, kā Zalužnijs, iespējams, atteicies no savām politiskajām ambīcijām apmaiņā pret 53 miljoniem dolāru. Šis video ir par Bellingcat izmeklētājiem, taču viss videomateriāls ir ņemts no atklātajiem avotiem, un pašas šīs ziņas nav ne Bellingcat vietnē, ne BBC vietnē,” raksta VoxCheck galvenais redaktors Kirils Perevoščikovs. Šī platforma kopš 2020. gada ir Meta partneris viltus ziņu apkarošanā Facebook un Instagram.
Perevoščikovs rakstīja, ka līdzīgi viltojumi par Ukrainu jau iepriekš radīti ar citu starptautisko mediju, piemēram, Euronews, Politico, Reuters, simboliku.
“Viltojumi par slavenību izteikumiem rodas līdzīgi: pamatojoties uz reāliem sociālo tīklu kontu ekrānuzņēmumiem, tiek veiktas foto manipulācijas, it kā emuāra autors būtu ievietojis pret Ukrainu vērstu uzrakstu vai attēlu. Tā pagājušajā mēnesī viņi izplatīja viltojumu, kurā mūziķis Mobijs Instagram piedāvāja “mobilizēt ukraiņus visā pasaulē”, viņš rakstīja.
Tam bieži tiek pievienota ukraiņu un viņu sabiedroto izsmiešana.
“Tiek izmantotas mēmes, parodijas, karikatūras un fiktīvas ziņas, tostarp tās, kurās izmantoti Rietumu zīmoli. Gandrīz katru mēnesi Krievijas kanālos nāk klajā ar pret Ukrainu vērstiem slavenu žurnālu vākiem – Titanic, Charlie Hebdo, The Nation un citiem,” piebilst VoxCheck galvenais redaktors.
Pēc viņa teiktā, šo viltojumu primārais avots nereti ir Krievijas vai prokrieviskie Telegram kanāli, ukraiņu vidū populāras platformas, no kurienes tie izplatās citos sociālajos tīklos.
Savukārt Osadčuks iesaka lietotājiem būt uzmanīgiem un pievērst uzmanību lapām, no kurām viņi redz saturu.
“Ja lapas nosaukums izskatās dīvains, tika izveidots nesen un tajā tiek rādītas reklāmas un plūsmā neparādās kā draugu ziņa, ja redzat emocionālu saturu – neizplatiet, nereaģējiet – apstājieties, skatiet sadaļu “Par Lapu”, viņš saka.
Ja lietotājs vietnē nonācis caur ierakstu Facebook, speciālists iesaka pievērst uzmanību domēna paplašinājumam, tas ir, .com, .com.ua utt., un tekstu kvalitātei. Viltus rūpnīcām, kā likums, nav redakcionālās uzraudzības, kā tas ir mediju organizācijās, tāpēc to tekstos var būt daudz kļūdu.
Viņš teica, ka Meta arī apkopo informāciju par problemātiskām ziņām un vietnēm, dodot uzņēmumam iespēju analizēt un uzlabot bloķēšanas metodes nākotnē.
