Dzīvnieku slimību uzliesmojumi Eiropā pagājušajā gadā ir satraucoši visās zinātnes, medicīnas un lauksaimniecības nozarēs, radot ievērojamus riskus mājlopu labturībai, sabiedrības veselībai un ekonomikas stabilitātei. Šie notikumi, kas iepriekš bija sporādiski, tagad kļūst arvien izplatītāki, tādēļ ir jāpāriet no reaģējošiem pasākumiem uz proaktīvu profilakses stratēģiju, raksta European Scientist
Kā piemēru daudzi min infekciozā katarālā drudža vīrusa uzliesmojumu 2024. gadā. Katarālā drudža vīruss ir pārnēsātāju pārnēsāta slimība, kas galvenokārt skar atgremotājus, piemēram, aitas, liellopus un kazas. Šī vīrusu slimība, ko izplata Culicoides mušiņas, izraisa drudzi, pietūkumu, klibumu un smagos gadījumos skarto dzīvnieku nāvi.
Lai gan slimība netiek tieši pārnesta uz cilvēkiem, uzliesmojumiem ir nopietnas sekas dzīvnieku veselībai, tirdzniecībai un lauksaimniecības ekonomikai. Eiropā slimība pēdējos gados ir atkārtoti uzliesmojusi klimata pārmaiņu rezultātā, kas ir paplašinājušas sēnīšu pārnēsātāju izplatību un aktivitāti, radot pastāvīgus draudus lopkopības ražošanai un iztikas līdzekļiem.
Ātrā vakcīnu ieviešana ir mazinājusi ietekmi uz lauksaimniecību, taču paļaušanās uz labvēlīgiem apstākļiem nav ne ilgtspējīga, ne droša.
Eiropā pieaug arī tādi faktori kā iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija, nekonsekventa politika un klimata pārmaiņas. Temperatūras paaugstināšanās un nevienmērīgs nokrišņu daudzums veicina dzīvnieku slimību izplatīšanos, un zoonozes — slimības, ko no dzīvniekiem pārnēsā cilvēkiem — rada papildu draudus. Pēdējās desmitgades laikā zoonožu slimību skaits kontinentā ir pieaudzis par 600%, liecina Eiropas Slimību kontroles un kontroles centra ziņojums.
Tādas slimības kā Rietumnīlas vīruss, kas kādreiz bija ierobežotas dažos pasaules reģionos, tagad sasniedz Dienvideiropu, ko paātrina klimata pārmaiņas. Infekciozā katarālā drudža atdzimšana norāda uz daudzu valstu neaizsargātību. Lai gan nozare spēja efektīvi kontrolēt šo uzliesmojumu, nākotnē var parādīties jauni slimības celmi ar neparedzamām sekām.
2006.–2008. gada infekciozā katarālā drudža uzliesmojums, kas Nīderlandei izmaksāja 200 miljonus eiro, ir spilgts atgādinājums par ekonomisko un sociālo kaitējumu, ko šādi notikumi var nodarīt. Vakcinācija kļūst par galveno cīņā pret šiem draudiem. Vakcinējot dzīvnieku populācijas, vakcīnas kontrolē slimību izplatību, nodrošina nodrošinātību ar pārtiku un aizsargā iztikas līdzekļus, kā arī mazina zoonožu sekas.
Tomēr vakcinācijas rādītāji Eiropā joprojām ir nepietiekami. Lai uzlabotu šos rādītājus, ir svarīgi palielināt sabiedrības informētību, ieguldīt vakcīnu izpētē un padarīt tās pieejamas. Zinātnieki saka, ka ir nepieciešama plašāka stratēģija, kas ietver stingru slimību uzraudzību, uzlabotu bioloģisko drošību un ātrās reaģēšanas mehānismus.
Papildus tūlītējiem ieguvumiem veselības un ekonomikas jomā dzīvnieku slimību kontrole ievērojami samazina ietekmi uz vidi. Slimību izplatības samazināšana pasaulē tikai par 10 % varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 800 miljoniem tonnu gadā, kas atbilst 117 miljonu eiropiešu emisijām. Šis aspekts atbilst plašākiem ilgtspējīgas sabiedrības un klimata pārmaiņu mērķiem. Nosakot prioritātes profilakses stratēģijām un paplašinot vakcināciju, Eiropa var aizsargāt savu lauksaimniecības nozari, sabiedrības veselību un ekosistēmas no neizbēgamā nākamā uzliesmojuma.
Šīs situācijas likmes ir skaidras: spēcīga, vienota pieeja šodien var novērst globālās pārtikas, ekonomikas un veselības krīzes rīt, saglabājot cilvēku un dzīvnieku labklājību visā kontinentā.
