Šis karš jau ir nodēvēts par “dronu karu”. No nopietniem “kamikadzes” droniem līdz vienkāršākajiem kvadrokopteriem, kas aprīkoti ar munīciju. To visu pielieto frontē, un īpaši Harkivas apgabalā gaisa izlūkošanas vienība ar parasto “maviku” (Ķīnā ražotie plaša patēriņa DJI Mavic droni-kvadrokopteri) palīdzību sakauj gan kājniekus, gan iebrucēju ekipējumu.
Puiši cenšas pietuvoties frontes līnijai. Bet viņiem rokās nav ieroču. Viņu ieroči ir planšetdators, tālvadības pults un kvadrokopters. Šie karavīri ir gaisa izlūki. Viņus sauc arī par artilērijas acīm. Jo tieši pateicoties šādiem kopteriem viņi uzzina, kur ienaidnieks pulcējas, un novirza uz viņiem uguni.
Šodien viņu darbs ir laukā. Viņi jau vairākas reizes ir mainījuši pacelšanās punktu, lai kaut kā redzētu, no kurienes ienaidnieks uzbrūk. Laikapstākļi nav paredzēti lidošanai. Migla ir apņēmusi frontes līniju, un drona kameru redzamība ir ļoti slikta. Jālido diezgan zemu. Tā nu izlūku rīta lidojums beidzās neveiksmīgi.
Kvadrokopteri ne tikai labi redz ienaidnieku lielā attālumā, bet arī nogādā nepatīkamas dāvanas iebrucējiem tieši viņu ierakumos.
Parasta padomju granāta, kas kā trofeja iegūta no iebrucējiem pretuzbrukuma laikā Harkivas apgabalā, ir piestiprināta modernam bezpilota lidaparātam, pateicoties 3D izdrukātam stiprinājumam, kas tādējādi padara to par kaujas līdzekli.
Un pat ēkas sienas, aiz kurām viņi cenšas paslēpties, neglābs iebrucējus no šī pārsteiguma.
Šādas munīcijas metieni no kvadrokopteriem nav nekāds jauninājums frontē. Kaujas droni ir izmantoti kopš 2014.gada konfliktiem. Bet šajā lielajā karā mazie ”kvadriķi” ir kļuvuši maksimāli efektīvāki. Jo bezpilota lidaparāts var pielidot tuvu, neskatoties uz to, ka pats pilots atrodas relatīvā drošībā, un precīzi nomērķēt. Un ne tikai uz ienaidnieka kājniekiem, bet arī uz ekipējumu.
Bet nomet viņi gana daudz granātu. Jo viņi lido dienu un nakti. Pateicoties droniem, kas var redzēt pat tumsā. Pēc iespējas vairāk ienaidnieku iznīcināšana ir šo cīnītāju galvenais uzdevums.
