Rietumi var piespiest Putinu atteikties no saviem mērķiem. Īsākais ceļš uz uzvaru Ukrainā ved caur Krimu. Rietumiem ir jābūt pacietīgiem un jāatbalsta Kijiva precīzākajā ceļā uz uzvaru.
Kā norāda Foreign Policy, Kijivas pretuzbrukums neattaisnoja vairuma novērotāju cerības. Rietumu mediji raksta, ka Eiropa un ASV izplata fatālu nostāju par Ukrainas sakāves iespējamību.
Kā uzvarēt Putinu
“Patiesība ir tāda, ka nav vieglas izejas. Maskava vairākkārt ir likusi saprast, ka piekritīs tikai Kijivas kapitulācijai… Vienīgais veids, kā piespiest Putinu atteikties no sava mērķa, ir dot Ukrainai līdzekļus, lai uzvarētu kaujas laukā. Tas nav neiespējams uzdevums, taču tas prasa no Amerikas Savienotajām Valstīm būt drosmīgām, izprast likmes un noteikt labāko ceļu uz priekšu.
Kā norāda Foreign Policy, veiksmīgai ASV stratēģijai karam Ukrainā jāsākas ar atzīšanu, ka Maskava nav ieinteresēta reālā karadarbības pārtraukšanā. No 2014. līdz 2022. gadam Krievija 20 reizes piekrita pamieram Ukrainā – un nekavējoties pārkāpa katru no līgumiem. Putins tuvāko mēnešu laikā var nākt klajā ar vēl vienu līdzīgu priekšlikumu, taču mērķis ir viens – dot saviem spēkiem atpūtu pirms karadarbības atsākšanas.
Ir nereāli domāt, ka Putinam pietiks ar kontroli pār pieciem Ukrainas reģioniem, kurus viņš jau ir anektējis: Krimu, Doņecku, Hersonu, Luhansku un Zaporižje, no kuriem tikai pirmo viņš pilnībā kontrolē. Rietumi varētu mēģināt piespiest Ukrainu atdot Krievijai lielas teritorijas un miljoniem ukraiņu, cerot nomierināt Putinu. Kijiva būtu nikni un pamatoti pretojusies šādam solim. Tas sagrautu attiecības ar Kijivu, grautu morāli visā Ukrainā un radītu šaubas par ASV saistībām visā pasaulē. Tas mudinātu Putinu virzīties uz priekšu.
Ukraiņi ir pārliecināti par nepieciešamību stāties pretī Krievijai ar spēku un šajā ziņā ir guvuši reālus panākumus. Kijivai vēl ir pa spēkam cīnīties.
“2022. gadā Ukraina izcīnīja lielas uzvaras, atbrīvojot gandrīz pusi teritorijas, ko Krievija bija okupējusi kopš tās pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ja šī gada sauszemes ofensīva ir bijusi mazāk veiksmīga, nekā gaidīts, tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka ASV aizturēja galvenos ieročus, īpaši ATACMS un divējāda lietojuma DPICM munīciju. Tas deva Krievijai dārgo laiku, lai ieraktos,” raksta izdevums.
Turklāt Vašingtonas aizliegums Ukrainai izmantot Rietumu ieročus, lai dotu triecienu Krievijas teritorijai, ir vēl vairāk ierobežojis Kijivas rīcību.
“Ja Ukrainas pretuzbrukums apstājas vai pat neizdodas, tas nav iemesls atbalsta pārtraukšanai. Tieši otrādi, šis būtu laiks mācīties no kļūdām, uzturēt ieroču plūsmu un sagatavot Ukrainu nākamajam kara posmam,” pretuzbrukuma sākumā rakstīja viens no raksta autoriem.
Šis posms sākas tagad.
Jauns kara posms – uzmanība Krimai
Šajā jaunajā pasākuma fāzē būtu jāapsver drosmīgākas un radošākas iespējas Ukrainas atbalstam. Partneriem būtu jākoncentrē savi centieni, lai tuvinātu Ukrainu uzvarai, koncentrējoties uz Krimu.
“Bez Krimas atbrīvošanas Ukraina nekad nebūs drošībā. Okupētā teritorija ir galvenais pieturas rajons un piegādes bāze Krievijas operācijām Ukrainas dienvidos. Vispirms Ukrainai būtu jāliedz Krievijai brīvība darboties no Krimas,” raksta medijs.
Tāpēc Ukraina vairākkārt ir vērsusies pret Krievijas vērtīgāko īpašumu – Kerčas tiltu. Kijivas spēki tam veiksmīgi uzbruka divas reizes. Tajā pašā laikā Ukrainas bruņotie spēki uzbruka Krievijas militārajām iekārtām pussalā, jo īpaši Melnās jūras flotei.
Medijs atzīmē, ka Ukrainai ir politiskā griba un radošums, lai uzsāktu plaša mēroga kampaņu pret Krimu, taču ASV ir jānodrošina tās panākumi. Krimas kampaņa, iespējams, sastāvēs no trim posmiem:
pussalas izolēšana — Kerčas tilta iznīcināšana vai vismaz atspējošana, mērķējot uz galvenajiem tranzīta mezgliem, tostarp Geničeskas, Sivaša un Čongaras tiltiem, kas savieno okupēto Krimu ar Hersonas reģionu;
uzbrukumi pussalas jūras un gaisa spēku bāzēm – tas prasa steidzamas un lielas ATACMS un Taurus piegādes;
triecieni galvenajiem mērķiem Krievijā, kur pārvietotās Krievijas vienības pārgrupēsies.
Ukraina jau ir sākusi nelielus veiksmīgus uzbrukumus Krievijas bāzēm, ostām, lidlaukiem un štābiem šajos apkārtējos reģionos, tostarp Novorosijskā, Tuapsē, Temrjukā un Taganrogā. Šie uzbrukumi ir jāatbalsta un jāveicina.
“Kāpēc mums būtu jāpieprasa, lai Ukraina neveiktu triecienus Krievijas militārajām bāzēm, no kurām tā nežēlīgi uzbrūk Ukrainai? Amerikas politikas veidotājiem ir jāatzīst, ka īsākais un tiešākais ceļš uz Ukrainas uzvaru ved caur Krimu. Ukrainai ir jābūt bruņotai, apmācītai un aprīkotai pussalas kampaņai. Krievijas karš pret Ukrainu sākās ar iebrukumu Krimā 2014.gadā, un tas arī beigsies tikai tad, kad Ukraina galu galā atgūs kontroli tur,” secina Foreign Policy.
