Krievijas pilna mēroga karš ar Ukrainu norisinās jau otro gadu, taču fakts, ka nelielā Bahmutas pilsētiņa joprojām daļēji atrodas Ukrainas kontrolē, liecina, ka Maskava 2023. gadā ir panākusi nelielu progresu.
No politiskā viedokļa pēdējie mēneši Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam bijuši ļoti smagi. Martā viņš kļuva par pasaulē pirmo kodolieroču valsts vadītāju, kuram Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi aresta orderi par rīkojumu nelikumīgi pārvest ukraiņu bērnus no okupētās Ukrainas uz Krieviju.
Rīkojums nekavējoties izraisīja strīdu vētru Dienvidāfrikā pirms gaidāmā BRICS samita, kurā bija paredzēts apmeklēt arī Putinam. Un ANO – Ķīna, Indija, Brazīlija un bijušie Maskavas sabiedrotie – Kazahstāna un Armēnija – balsoja par rezolūciju, kurā Krievija tiek saukta par “agresoru”.
Uz visa tā fona pasaule gaida Ukrainas pretuzbrukumu. Eiropas valstis ir palielinājušas ieroču un munīcijas piegādi Kijivai un paplašinājušas to klāstu.
Pozitīvi vērtējams tas, ka Vašingtona ir sākusi amerikāņu kaujas tanku “Abrams” piegādes, no kuriem daži ierodas Vācijā, apmācībām jau tagad, bet citi tiks nogādāti Ukrainā līdz rudenim.
ASV, Ukrainas un Krievijas eksperti apsprieda situāciju kaujas laukā pirms Ukrainas pretuzbrukuma un situāciju ap to domnīcā Atlantic Council Vašingtonā.
Ukrainas bruņoto spēku un pretuzbrukuma panākumi
Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks uzskata, ka ” Ukrainas bruņoto spēku panākumi vairākās frontes jomās ir saistīti ar to, ka šobrīd Ukrainai ir ļoti kaujas gatavi spēki, un Ukrainas militārie vadītāji, iespējams, ir vieni no labākajiem pasaulē.
“Tiklīdz viņi redz, ka krievi ir izsmelti un viņu spējas ir izsmeltas, ka viņiem nav pietiekami daudz ieroču, munīcijas un kaujas gatavības, viņi sāk atkarot dažas teritorijas,” skaidroja Zagorodņuks. “Ir jau skaidrs, ka ziemā pasludinātā krievu karaspēka ofensīva nenotika. Iniciatīva pārgāja Ukrainas bruņotajiem spēkiem”.
Tomēr, pēc bijušā Ukrainas aizsardzības ministrijas vadītāja teiktā, “situācija joprojām ir ārkārtīgi saspringta, upuru līmenis joprojām ir ļoti augsts”.
“Daudzi jautā, vai notiekošais ir pretuzbrukums, par kuru visi runāja. Es teiktu, ka pat tad, ja tas ir daļa no tā, tas nav galvenais notikums. Galvenā kampaņa joprojām tiek gaidīta. Kamēr mēs runājam, notiek virkne sagatavošanās darbu,” viņš teica.
Britu raķetes Storm Shadow un Ukrainas pretuzbrukums
Zagorodņuks, Atlantijas padomes Eirāzijas izcilības centra darbinieks un Aizsardzības stratēģiju centra priekšsēdētājs, uzteica Lielbritānijas paplašināta darbības rādiusa spārnoto raķešu piegādes nozīmi.
Tomēr eksperts uzskata, ka Ukrainai piegādāto raķešu Storm Shadow efektivitāte “būs atkarīga no to skaita un darbības rādiusa”.
“Mēs uzraugām Krievijas militāro informatīvo telpu un konstatējām, ka KF bruņotie spēki jau tagad ir ļoti nobažījušies par to, jo visa Ukrainas austrumu un dienvidu okupēto teritoriju loģistikas arhitektūra tika veidota, pamatojoties uz vecām aplēsēm. Ukrainas artilērijas klāstu,” sacīja Zagorodņuks. – Un šobrīd mēs redzam, kā viņi mēģina pārgrupēties. Pateicoties tam, mēs precīzi zinām, kur atrodas komandpunkti, munīcijas noliktavas un citi militārie krājumi.
Cerības un bailes Ukrainas pretuzbrukuma priekšvakarā
Atvaļinātais ģenerālis Veslijs Klārks, bijušais sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā, ir “cerīgs” un vienlaikus arī “nobažījies” par Ukrainas gatavošanos pretuzbrukumam.
“Rietumi, iespējams, ir paveikuši vislabāko apmācību, kādu mēs varam sniegt Ukrainas spēkiem. Un šodien viņiem ir izcila izlūkošana,” uzsvēra atvaļinātais ģenerālis.
“Neskatoties uz ukraiņu nenoliedzamo drosmi un cīņas gribu,” pēc bijušā ASV militārā komandiera vārdiem, “ir daudz jautājumu”, kas viņu satrauc: “Vai parastie karavīri spēs rīkoties ar vislielāko precizitāti
Vai viņi spēs efektīvi reaģēt ar savu artilērijas uguni? Vai viņi spēs atvairīt Krievijas lidmašīnu triecienu savam karaspēkam, kas atrodas kustībā?” sprieda Veslijs Klārks.
Šis karš, pēc viņa domām, “ļoti atšķiras no visiem iepriekšējiem kariem, ko ASV ir redzējušas”.
“Šeit ir droni, skatās satelīti, ir elektroniskā informācija, ir radioizlūkošana un pretizlūkošana. Vai Ukraina spēj padarīt aklu Krievijas satelītus? Vai mēs varam uzlauzt Krievijas sakaru tīklus? Vai tiešām krieviem tādā gadījumā neatliek nekādi militārie noslēpumi un nav slēpti rezerves spēki? Mēs zinām, ka viņiem ir palikušas aptuveni 900 lidmašīnas, kas var uzlidot, bet viņi nevar apspiest Ukrainas pretgaisa aizsardzību noteiktā apgabalā un noteiktā laikā un izjaukt šo pretuzbrukumu,” turpināja ģenerālis, it kā nostādot sevi uzbrukuma Ukrainas komandieru vietā.
Nekompetence un korupcija Krievijā Ukrainas pretuzbrukuma laikā
Daži novērotāji apgalvo, ka viens no galvenajiem Krievijas iebrukuma Ukrainā neveiksmes iemesliem bija korupcija Krievijas Aizsardzības ministrijā, kas novirzīja ievērojamus resursus no iespējamās militārās modernizācijas. Vēl viens iemesls ir Putina militāro līderu izvēle, pamatojoties uz lojalitāti, nevis kompetenci.
Vladimirs Milovs , Brīvās Krievijas fonda viceprezidents ir pārliecināts, ka “Putinam galvenā problēma ir izpratne par KF bruņoto spēku personāla kvalitāti”.
Milovs atgādināja, ka “Putins joprojām nav aicinājis uz otro obligātās mobilizācijas vilni, kas pēdējo astoņu mēnešu laikā pēc pirmā viļņa tika gaidīts gandrīz katru dienu, jo Kremlis baidījās no asas Krievijas sabiedrības reakcijas”. Turklāt “mobilizāciju pavadīja ievērojama kvalificēta darbaspēka aizplūšana no valsts, kuru skaits sasniedza vismaz simtus tūkstošus”.
Tajā pašā laikā, pēc opozicionāra teiktā, “kopš pagājušā gada septembra mobilizētā personāla kvalitāte ir ļoti zema: pirmkārt, prasmju un sagatavotības ziņā, otrkārt, morāles un motivācijas ziņā”.
“Mēs dzirdam, ka dažas Krievijas Aizsardzības ministrijas vienības faktiski atstāj savas pozīcijas ap Bahmutu. Frontes sabrukšanas iespējamība, ja ukraiņi sāks masveidā apšaudīt un bombardēt Krievijas pozīcijas, ir palielinājusies,” sacīja Milovs, piebilstot, ka “Krievijas armijā trūkst jaunāko virsnieku un daudzu militāro specialitāšu, piemēram, piemēram, autovadītāji.”
“Izrādās, ka dzīvā spēka kvalitāte ir Putina Ahileja papēdis, viņa vājākā vieta,” sacīja Krievijas politiķis.
Laiks “nestrādā” Putina labā
Vladimirs Milovs ir pārliecināts, ka apgalvojums, ka “laiks strādā Putinam”, ir principiāli nepareizs.
“Tas ir Putins, kurš vēlas, lai jūs domājat, ka laiks ir viņa pusē,” sacīja opozicionārs, “tas ir vērsts uz politiķiem un sabiedrisko domu Rietumos, kur viņi varētu domāt, ka tas viss pārvēršas ilgstošā karā, un izlemt. ka atbalsts Ukrainai būtu jāatsaka un jāpāriet uz miera sarunām. Nepiekrītu. Putina resursi tiek izsmelti katru dienu,” uzsvēra Krievijas politiķis.
Andrea Kendala-Teilore, Transatlantiskās drošības programmas vecākā līdzstrādniece un direktore,,tam nepiekrita
Kendala-Teilorer baidās, ka “jo ilgāk turpinās karš, jo lielāks risks, ka Rietumu atbalsts Ukrainai mazināsies”.
“Mēs redzam dažas pazīmes, kas liecina par sabiedrības atbalsta samazināšanos ASV. Turklāt kara turpināšana Putinam ir izdevīga, jo palīdz viņam kļūt noturīgākam pret arvien pieaugošiem iekšējiem izaicinājumiem,” uzskata eksperte.
Pēc ekspertes domām, laika posmā kopš Otrā pasaules kara tika padzīti tikai 7% no tiem diktatoriem, kuri sāka karu, kamēr viņu iesāktais karš turpinājās.
“Putina gadījumā karš faktiski nogriež ceļus daudzām grupām Krievijā, tostarp pilsoņiem, militārpersonām, drošības dienestu pārstāvjiem. Tomēr jautājums nav piespiest Ukrainu uz sarunām. Ir jādod Kijivai viss nepieciešamais, lai militāri uzvarētu kaujas laukā,” secināja Kendala-Teilore.
Pētniece norādīja, ka “Baidena administrācija rūpīgi izvērtēja eskalācijas riskus”, bet “nepietiekami izvērtēja kara pagarināšanas riskus”, jo “jo ilgāk karš turpināsies, jo lielāka iespēja, ka tas beigsies ar sliktāko scenāriju, kurā Krievija var gūt labumu ilgtermiņā.”
Deivids Krāmers, Džordža Buša institūta izpilddirektors, arī norādīja, ka Putins “varētu vēlēties pagarināt šo karu, un, lai gan Krievijas militārā sabrukuma scenārijs ir pilnīgi iespējams, tas ne vienmēr novedīs pie Putina atkāpšanās”.
“Tomēr es nepārspīlētu Krievijas spēju paildzināt šo karu. Turklāt neviens tā nevēlas, lai šis karš beigtos pēc iespējas ātrāk, kā paši ukraiņi. Viņi mirst katru dienu šajā karā. Bet viņi vēlas beigt šo karu ar uzvaru, lai Krievija neatkārtotu to, ko tā ar Ukrainu dara kopš 2014.gada,” atcerējās eksperts.
“Kopš iebrukuma sākuma Krievijas sabiedrībā ir dramatiski mazinājusies agresīvā attieksme pret Ukrainu. Krievijas Federācijas pilsoņu atbalsta līmenis Putinam turpina kristies. Kremlis iegulda milzīgas pūles un lielu naudu, lai brīvprātīgos vervētu frontei Ukrainā. Tam nav gandrīz nekādu panākumu: brīvprātīgo ir maz. Sabiedrībā nav motivācijas tajā piedalīties, tāpēc laiks strādā mums, nevis Putinam,” uzstāja Vladimirs Milovs.
Pretuzbrukums un Putina pilnīga izolācija
Kendala-Teilore nožēloja, ka ir daudzas valstis, īpaši “globālie dienvidi”, kas nevēlas atbalstīt ASV, vai vismaz tās “neredz šo karu tā, kā to pārstāv Baidena administrācija, kas ir sava veida karš starp demokrātiju un autoritārismu.
“ASV ir steidzami jāiesaista “globālo dienvidu” valstis, lai paplašinātu to valstu koalīciju, kuras iestājas pret Krieviju,” uzskata eksperts.
Ukrainas pretuzbrukums un ASV nacionālās intereses
Bijušais ASV valsts sekretāra palīgs Deivids Krāmers aicināja “prezidentu Baidenu iziet un izskaidrot amerikāņu tautai, kāpēc atbalsts Ukrainai ir tik svarīgs ASV nacionālajām interesēm”.
“Pretējā gadījumā Baidens piekāpsies skeptiķiem un Krievijas apoloģētājiem. Varu derēt, ka republikāņu līderi Kongresā teiktu, ka, lai gan gandrīz ne par ko citu nepiekrīt Džo Baidenam, viņi noteikti viņam piekrīt šeit, un tas palīdzētu stiprināt atbalstu Ukrainai,” sacīja Krāmers.
Pretuzbrukums un Krimas atgriešana Ukrainai
Slavenais amerikāņu ģenerālis Bens Hodžess apgalvo, ka Ukrainai jāspēj “iznīcināt sauszemes tiltu, kas savieno Krieviju un okupēto Krimu”. Tomēr daži eksperti secinājuši, ka Ukraina to var izdarīt tikai tad, ja ASV tai nodrošinās F-16 un tāla darbības rādiusa raķešu sistēmas – ATACMS.
Tam piekrīt arī bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks, jo “jebkāda piekāpšanās Krimas jautājumā ir Kijivas sakāve”.
Zagorodņuks iebilst pret diskusijām par tēmu – “kādus ieročus vajag Ukrainai, un kādus – nē”.
“Izstrādāsim vienotu kampaņas plānu un nodrošināsim to ar resursiem. Un neviens ģenerālis ne no gaisa spēkiem, ne no citiem spēkiem neteiks, ka, viņi saka, jā, krievi gatavojas izmantot aviāciju, bet mēs ne, un mēs joprojām plānosim uzvarēt šajā karā. “sacīja Zagorodņuks, atgādinot, ka “Ukrainas puse sāka apspriest jautājumu par modernu militāro lidmašīnu nodrošināšanu tieši pirms gada.”
Putina pretuzbrukums un “kodoldraudi”
Atsaucoties uz Putina iespējamību izmantot kodolieročus, ģenerālis Klārks atgādināja, ka “Korejas kara laikā, kad padomju piloti karoja ziemeļu pusē, no tā palika bailes ilgu laiku”. Pēc tam, pēc Klārka teiktā, tās pašas “bažas bieži traucēja kaujas misiju izveidošanai Vjetnamā”.
“Ja mēs ticam Rietumu demokrātiskajām vērtībām, mums būs lēnām jāvirzās uz augšu riska skalā. Mums jāparāda Putina kungam, ka viņš nekādā gadījumā neuzvarēs,” ar pārliecību sacīja atvaļinātais ģenerālis.
Kremļa propagandas “informācijas burbulis”
Kendala-Teilore, kura pētīja krievu noskaņojumu par iebrukumu Ukrainā, ir pārliecināta, ka “tiem, kas vēlas uzzināt patiesību, ir VPN, Telegram un YouTube, bet pat ja “pilnībā piepildītu visu internetu ar patiesu informāciju par karu, nevar atrisināt Kremļa propagandas pretošanās problēmu”.
“Daudzi krievi baidās no tā, ko viņiem nozīmēs Krievijas sakāve, un uzskata, ka Putins noteikti dara visu iespējamo, lai mēģinātu to novērst,” skaidroja eksperte.
Brīvās Krievijas fonda viceprezidenta Vladimira Milova viedoklis izrādījās nedaudz atšķirīgs. Viņš nosauca Krievijas sabiedrībā valdošo noskaņojumu par “apātiju no notiekošā”, un skaidroja, ka “patiesības noraidīšana ir saistīta ar to, ka Krievija daudzus gadus dzīvojusi “informācijas burbulī”.
“Kad jūs jautājat parastajiem cilvēkiem par Putina agresiju Ukrainā, tas nevienam nepatīk. Dati no pirmskara aptaujām, kas veiktas dažas dienas pirms faktiskā iebrukuma, to apstiprina. Tikai 5% uzskatīja, ka iebrukums ir iespējams, un vairāk nekā 50% teica, ka viņi ir šausmās par izredzēm un domāja, ka tā ir Rietumu propaganda. Tomēr cilvēki saka: “Klausies, labi, visi tā darīja. Amerika apšaudīja Irāku, bet NATO apšaudīja Lībiju. Kāpēc mēs nevaram?” Tomēr, kad cilvēki uzzina par realitāti, par barbariskām zvērībām, kara noziegumiem un daudz ko citu, tas ir svarīgi. Cilvēkiem patiešām ir pieejama neatkarīga informācija, taču lielākā daļa no visa tā nobīstas, ka vienkārši negrib neko zināt,” sacīja opozīcijā esošais Krievijas politiķis.
Prigožins atklāti apvaino Krievijas Aizsardzības ministrijas vadību
Milovs ir pārliecināts, ka “Jevgeņijam Prigožinam un viņa ”Vāgnera” PMK vajadzētu pievērst mazāku uzmanību, jo šī vienība ir “sista kārts”, bet Prigožina uzvedību izraisa izmisums.”
Milovs sacīja, ka bijušais noziedznieks “uzņēmās vadību, sakot, ka viņš parādīs Aizsardzības ministrijai, kā patiešām vest efektīvu karu”.
“Es paņēmu Soledaru, es paņemšu Bahmutu,” sacīja Prigožins un piedzīvoja briesmīgu neveiksmi. Šodien viņa publisko uzbrukumu satraukums ir saistīts ar to, ka viņš mēģina izskaidrot savas neveiksmes un uzvelt tās uz kāda cita pleciem. PMK ir ārpus kontroles, tāpēc ar laiku Kremlis mēģinās to ”aizvērt”, apliecināja Krievijas opozīicionārs.
Krievijas armijas nocietinājumi kā “Faberžē olas”
Pēc Vladimira Milova teiktā, “nākotnē Ukrainas pretuzbrukumā Putins rēķinās ar saviem nocietinājumiem Ukrainas okupētajās daļās, kurās Krievija ir ieguldījusi lielus līdzekļus, radot mīnu laukus”.
Tomēr daudzi tos sauc par “Faberžē olām”, tas ir, “lielām, dārgām, bet trauslām”.
Andrejs Zagorodņuks, aptaujājot daudzus militāros ekspertus, nonāca pie secinājuma, ka “nocietinājumi tika uzbūvēti diezgan nejauši un diez vai kļūs par nopietnu faktoru, kas bremzē Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukumu”.
“Frontes garums ievērojami pārsniedz 1000 kilometrus, un Ukrainai bija daudz iespēju izvēlēties pretuzbrukuma virzienus,” viņš piebilda, “un Ukrainas militārā izlūkošana šodien zina gandrīz visu, kas notiek Krievijas okupētajās teritorijās, ieskaitot tur izvietoto tanku, transportlīdzekļu un vadu skaitu”.
Pretuzbrukums un Lukašenko varas beigas Baltkrievijā
Dāvids Krāmers, reaģējot uz ziņām par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko veselības pasliktināšanos, norādīja, ka “neredz lielu varbūtību, ka Krievija atkal izmantos Baltkrieviju kādai turpmākai ofensīvai”.
“Es nedomāju, ka Krievijai ir pietiekami daudz resursu, lai atrisinātu nopietnu problēmu Baltkrievijā, mainot vadību, un tajā pašā laikā iestrēgt Ukrainā. Tāpēc es domāju, ka iespējamā Lukašenko nāve varētu tikai uzmundrināt baltkrievu tautu. Atbrīvot viņus no gandrīz 30 gadus ilgās brutālās diktatūras, ko viņi ir pārcietuši. Tas varētu vēl vairāk iedrošināt ukraiņus un krievus. Protams, Krievija neko no tā nevēlas,” uzskata eksperts.
Ukrainas pretuzbrukums nav futbola fināls
Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks uzskata, ka “pārāk lielas cerības ir saistītas ar to pretuzbrukuma daļu, kas, protams, būs ierobežota laikā”.
“Nevajadzētu derēt, ka Krievijas fronte nekavējoties sabruks un paļauties uz to, ka šie pretuzbrukumi izšķirs visa kara likteni,” viņš ieteica, “turklāt pretuzbrukums var būt notikumu virkne, un nevis viens notikums, kas beigsies ar galīgu krievu sakāvi.”
“Esmu redzējis pārāk daudz militāru operāciju, kurās mēs “klausījāmies savā mūziku”. Mēs nevarējām sagaidīt, kad varēsim uzvarēt ienaidnieku. Tāda ir karadarbības psiholoģija. Bet tas nav futbola fināls, kas paredzēts noteiktā laikā. Nav iemesla tajā steigties. Un negaidiet tūlītējus labvēlīgus rezultātus. Tas būs nogurdinoši. Tas būs “kā grauzt fronti”. Būtu lieliski, ja krievu spēki sabruktu. Būs lieliski, ja trīs nedēļu laikā viss būs beidzies. Bet nerēķinieties ar to. Neklausieties cilvēkos, kas rada šīs cerības. Tas tiešām ir stratēģiski bīstami,” secināja ģenerālis Klārks.
