20.septembrī pašpasludināto LTR un DTR pārstāvji paziņoja, ka “referendumi ” republikās notiks no 23. līdz 27.septembrim. Vēlāk par tādu pašu lēmumu paziņoja Ukrainas Zaporožjes un Hersonas apgabala okupācijas varas iestādes.
“Referendumi” DTR un LTR
“Vai jūs esat par LTR kā Krievijas subjekta ienākšanu Krievijā?” – šāds jautājums tiks nodots “referendumam ” pašpasludinātajā republikā.
Rezultātus vietējā CVK noteiks “ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās balsošanas dienas”. Tas teikts likumā “Par Luhanskas Tautas Republikas referendumu jautājumā par pievienošanos Krievijas Federācijai kā Krievijas Federācijas subjektam”, ko vienbalsīgi pieņēma vietējā tautas padome. Pašpasludinātās LTR vadītājs Leonīds Pasečņiks sacīja, ka vērsīsies pie Putina ar lūgumu pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par republikas pievienošanos Krievijā.
Arī pašpasludinātās DTR vadītājs Deniss Pušiļins izskatīšanai Tautas padomē iesniedza likumprojektu “Par referendumu par pievienošanos Krievijas Federācijai kā Krievijas Federācijas veidojošajai vienībai”, kas pēc tam tika vienbalsīgi pieņemts. Pēc Pušiļina teiktā, balsojums būs pretrunīgs.
“Galvenais laiks, ko esam noteikuši tautas nobalsošanai, ir balsošana, kas notiks ārpus vēlēšanu iecirkņiem, lai neradītu masveida cilvēku pulcēšanos, un kādu dienu jau tiem, kas vēlētos balsot iecirknī,” Pušilins teica.
“Referendumi” Hersonas un Zaporižjes apgabalos
Zaporižjes apgabala okupācijas pārvaldes priekšnieks Jevgeņijs Baļickis sacīja, ka “referendumu ” vairs nav jēgas atlikt, un norādīja, ka parakstījis dekrētu par brīvprātīgo bataljonu formēšanu Zaporižjes apgabalā.
“Tehniski mēs esam gatavi. Vēlēšanu iecirkņi ir droši. Mūsu robežas droši aizsargā Krievijas militārpersonas,” rakstīja Balitskis.
Krievija kontrolē tikai daļu Zaporižjes apgabala, tostarp Energodaras pilsētu, kur atrodas Zaporižjes atomelektrostacija. Zaporižjes pilsēta, kas ir reģiona administratīvais centrs, joprojām atrodas Kijevas kontrolē. Apgabala okupācijas administrācijas biedrs Vladimirs Rogovs sacīja, ka Zaporižjes apgabals plāno pasludināt neatkarību un iekļauties Krievijas sastāvā tās administratīvajās robežās. Pēc viņa teiktā, 73 procenti reģiona teritorijas tagad atrodas Krievijas spēku kontrolē.
Okupācijas administrācijas vadītājs Jevgeņijs Baļickis sacīja, ka referenduma biļeteni būs divās valodās – krievu un ukraiņu valodā. “Jautājums balsojumā būs šāds: vai vēlaties, lai Zaporižjes apgabals atdalītos no Ukrainas, izveidojot neatkarīgu valsti un kļūtu par daļu no Krievijas Federācijas? Un šis jautājums tiks uzdots arī ukraiņu valodā,” viņš sacīja televīzijas kanāla Rossija-24 ēterā.
Baļickis arī sacīja, ka referenduma laikā tiks organizēts pilsoņu apvedceļš. Īpašas CVK biedru un policistu komandas ieradīsies vietējo iedzīvotāju mājās un piedāvās balsot. Tādējādi, pēc viņa teiktā, varas iestādes vēlas izvairīties no masveida cilvēku pulcēšanās, pret kuriem “Ukrainas nacisti varētu veikt raķešu uzbrukumu”.
Hersonas apgabalā prokrieviskās varas iestādes paziņoja, ka procedūra “neprasīs ilgi”. “Pamatojoties uz referenduma rezultātiem, es personīgi vērsīšos pie Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Vladimiroviča Putina, lai tas pēc iespējas ātrāk tiktu likumīgi apstiprināts ,” sacīja okupācijas administrācijas vadītājs Vladimirs Saldo.
Ko par “referendumiem” saka Krievijā
CVK organizē vēlēšanu iecirkņus Krievijā “referendumiem” par pašpasludinātās LTR un DTR, kā arī okupēto Zaporižjes un Hersonas apgabalu pievienošanos. Ukrainas teritorijā izvietotajos vēlēšanu iecirkņos atradīsies Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas novērotāji. Par to paziņojis CVK vadītāja vietnieks Nikolajs Bulajevs.
Pēc Meduza teiktā, Maskava neplānoja piespiest rīkot referendumus okupētajās teritorijās. Taču pēc veiksmīgās Ukrainas armijas ofensīvas situācija mainījās. Kremlim tuvi izdevuma avoti uzsvēra, ka Krievijas varas iestādes pat neradīs “leģitimitātes ilūziju” par gaidāmo plebiscītu, tostarp ar elektronisko balsošanu.
Kanāla “Mēs varam izskaidrot” avoti vēstīja, ka Rostovas apgabala kolonijās jau sākuši balsot par Ukrainas okupēto apgabalu pievienošanu Krievijai.
“Tagad mums ir zēni no Ukrainas, viņi viņus pamudināja balsot par pievienošanos Krievijai. Tātad jūs saprotat, pēc kā tas smaržo, ”viena no Rostovas pie Donas kolonijas IK-10 ieslodzītajiem draugi nosūtīja MO šādu balss ziņojumu. Par tādu pašu rīkojumu ziņoja arī Novočerkaskas 14.kolonijas ieslodzītais.
Kā reaģē uz “referendumiem ” Ukrainā un pasaulē
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt paziņojis, ka Kijiva izstāsies no sarunu procesa ar Maskavu, ja referendumi tiks rīkoti Krievijas armijas kontrolētajās teritorijās.
Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks gaidāmo balsojumu nosauca par “šantāžu”. Un valsts ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba sacīja, ka balsojums Kijevas pozīciju nemainīs. “Ukrainai ir visas tiesības atbrīvot savas teritorijas, un tā turpinās tās atbrīvot neatkarīgi no tā, ko viņi saka Krievijā,” rakstīja Kuleba.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka Vācija neatzīst referendumus par Ukrainas okupēto reģionu pievienošanu Krievijai. “Šos viltus referendumus nevar pieņemt, jo uz tiem neattiecas starptautiskās tiesības un pasaules sabiedrības panāktā izpratne,” sacīja Šolcs.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs gaidāmo referendumu nosauca par neleģitīmu. Baltā nama preses sekretāre Karīna Žana Pjēra sacīja, ka ASV uzskata, ka šādi balsojumi ir suverenitātes un teritoriālās integritātes principu aizskārums.
Polijas prezidents Andžejs Duda atzīmēja, ka Krievijas rīkotais referendums “ir bezvērtīgs “.
