Šodien jau publicējām rakstu ar Ukrainas ekspertu viedokļiem par ”graudu krīzi” Ukrainas un Polija attiecībās, tāpēc korekti būtu aprakstīt arī to, kā notiekošais izskatās Polijā. Tam izmantojām un iztulkojām šo apjomīgo rakstu ASV medijā The Washington Post
Vīslava Grīna fermā Polijas austrumos – saimniecībā, kurā viņa ģimene ir saimniekojusi divus gadsimtus – ir tik daudz graudu, ka kviešu graudi birst no uzglabāšanas šķūņa pagalmā.
“Krātuvēs nav vietas,” 65 gadus vecais Grīns sacīja, pieskaroties vienam no metāla torņiem, kurā glabājas labība, kas novākta no laukiem, kas stiepjas virzienā uz Ukrainas robežu. “Pilns,” viņš teica. “Viss pilns.”
Visā šajā lauksaimniecības reģionā daži lauksaimnieki, piemēram, Grīns, saka, ka viņiem ir grūtības pārdot savus graudus par cenām, kas segtu izmaksas, kā rezultātā pārpildītas tvertnes un noliktavas. Viņi savās bēdās daļēji vaino Ukrainas graudu pieplūdumu pagājušajā gadā – importu, ko Eiropas Savienība aktivizēja, lai palīdzētu Kijivai apiet Krievijas blokādi.
Šis solis, kas ES tirgū ieveda lētus Ukrainas kviešus, izraisīja pārpilnību Polijā un izraisīja vietējo cenu kritumu, saniknojot lauksaimniekus. Viņu nomierināšana ir Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” prioritāte pirms vēlēšanām 15. oktobrī, pat ja tas draud ar ilgstošu kaitējumu aliansei ar Ukrainu.
Labējā spārna populistu partija, kas nāca pie varas pirms astoņiem gadiem, piešķir subsīdijas miljardu apmērā un pretrunīgi vērtē ES atbalstīto kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu embargo, kuram beidzies termiņš. Eksperti saka, ka strīds par graudiem varētu būt signāls, ka gaidāma lielāka pretestība, jo Eiropas lauksaimnieki jūtas apdraudēti no Ukrainas plašās saimniecības.
“Mēs aizveram robežas, lai aizstāvētu poļu zemnieku, jo Polijas lauksaimnieka interešu aizstāvēšana ir mūsu vissvarīgākā nepieciešamība,” kampaņas pasākumā Tomašovā Lubeļski, 25 jūdzes uz dienvidiem no Grīna saimniecības Ļubļinas provincē, šī mēneša sākumā sacīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām kviešu ražotājām, kas pirms kara eksportēja aptuveni 20 miljonus tonnu gadā. Šis skaitlis atbilst vairāk nekā trešdaļai no ES kopējā graudu eksporta, un tas ir arī mazāks par 4 miljoniem tonnu, ko Polija katru gadu pārdod ārvalstīs.
Šis strīds draud iznīcināt labo gribu, ko Varšava ir izveidojusi pret Kijivu kopš Krievijas iebrukuma 2022. gadā. Polija ir bijusi pārliecināta Ukrainas atbalstītāja Krievijas agresijas priekšā un ir uzņēmusi aptuveni 1,4 miljonus ukraiņu bēgļu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka Polija graudu jautājumā veido “politisko teātri” un spēlē Krievijas rokās. Ukraina pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tā iesniedz sūdzību pret Poliju Pasaules Tirdzniecības organizācijā, izraisot lielu niknumu Varšavā.
Taču daudz kas ir likts uz spēles iekšzemē par ”Likumu un taisnīgumu”, kas arī ir pozicionējis sevi kā tradicionālo kristīgo ģimenes vērtību aizstāvi. Un ciemati, kas slejas laukos netālu no Grīna 900 hektāru saimniecības, varētu sekmēt vai izjaukt uzvaru balsojumos.
Kampaņai ritot pilnā sparā, šajā Polijas lauku daļā pie žogiem un reklāmas stendiem dominē ”Likums un taisnīgums” baneri. Saskaņā ar Polijas Tirgus un sociālo pētījumu institūta (IBRIS) nesen veikto Onet aptauju, par partiju aliansi gatavi balsot 35 procenti, kas tai nepieļautu ieņemt 231 vietu parlamentā, kas nepieciešams, lai izveidotu valdību
Centriski labējais opozīcijas bloks, kas pazīstams kā ”Pilsoniskā platforma”, tajā pašā aptaujā ieguva 26 procentus, bet galēji labējā partija ”Konfederācija” sasniedza 10 procentus. Tas potenciāli dotu Konfederācijai, kas atsakās iestāties koalīcijā ar kādu no lielākajām partijām, pilnvaras sabojāt sarunas par jaunu valdību.
Analītiķi saka, ka “Likumam un taisnīgumam” ir svarīgi saglabāt lauku vēlētājus austrumos, kuri 2019. gadā pārliecinoši atbalstīja partiju, lai uzvarētu trešajā termiņā.
“Uzvara šajos apgabalos ir vissvarīgākā lieta, lai viņiem būtu jebkādas iespējas saglabāt varu valsts līmenī,” sacīja Macejs Onašs, Lodzas Universitātes docents, kurš specializējas balsošanas uzvedībā. “Viņiem nav jākoncentrējas uz lielajām pilsētām, viņiem nav jākoncentrējas uz rietumiem; viņi cīnās par cilvēkiem no austrumiem, kuri par viņiem balsoja pagājušajās vēlēšanās.
Un valstī, kurā atrodas 1,4 miljoni saimniecību, nesenais graudu haoss ir cilvēku prātu priekšgalā un centrā.
Pašreizējais aizliegums ir “neracionāls”, sacīja Džežijs Pleva, bijušais lauksaimniecības ministra vietnieks. Kopš tā ieviešanas labības cenas ir vēl vairāk samazinājušās, jo tās izseko starptautiskajiem tirgiem, kur cenas ir ietekmējušas buferražas, viņš teica. Eksperti saka, ka kviešu tirgus lielākoties ir stabilizējies, pat ja dažiem lauksaimniekiem, iespējams, ir grūtības pārdot ar peļņu.
“Viņi sola aizsargāt viņus pret Ukrainas graudiem, bet tas ir tukšs solījums,” viņš teica.
Tomēr tas palīdz atturēt lauksaimniekus no došanās ielās. Atgriezies savas ģimenes graudu fermas birojā, Grīns smējās, skatoties demonstrācijas video, kuru viņš vadīja šā gada sākumā un kurā simtiem lauksaimnieku drūzmējās ap toreizējo lauksaimniecības ministru Henriku Kovaļčiku tirdzniecības izstādē.
Grīns, kurš balso par opozīcijā esošo ”Pilsonisko platformu”, joprojām uzskata, ka valdība nerisina ilgtermiņa problēmas vai dzelzceļa un ostu spēju tikt galā ar papildu eksportu. Taču pagaidām protesti ir apturēti.
Strīds par graudiem notiek, ņemot vērā pieaugošās nesaskaņas ar Ukrainu, lai gan Polijas amatpersonas apgalvo, ka pamatā esošā alianse joprojām ir spēcīga. Pēc analītiķu domām, kara nogurums un niknā inflācija ir devusi ”Konfederācijai” stimulu, mudinot ”Likumu un taisnīgumu” pieņemt vairāk retorikas sauklim “Polija vispirms” .
”Konfederācija” ir ieņēmusi stingrāku nostāju pret Ukrainu, aicinot pārtraukt finansiālo atbalstu bēgļiem un atklāti apšaubot, vai Polijai būtu jāturpina sūtīt Kijivai tik daudz militārās palīdzības.
”Likums un taisnīgums” “redz, ka daži viņu vēlētāji ir skeptiski noskaņoti pret Polijas palīdzību, un viņi vēlas, lai šie vēlētāji atgrieztos,” sacīja Onašs.
Taču daži saka, ka baidās, ka šī retorika radīs ilgstošu kaitējumu attiecībām ar Ukrainu. Abām valstīm jau ir kopīga rūgta, sarežģīta vēsture, un pēdējo mēnešu laikā Polijas prasības pēc Ukrainas atvainošanās par Otrā pasaules kara laikā notikušo aptuveni 100 000 poļu slaktiņu ir kļuvušas skaļākas.
“Pirms vairāk nekā gada mēs uzaicinājām miljons ukraiņu, atvērām savas sirdis, izveidojām draudzību,” sacīja Polijas un Ukrainas Tirdzniecības kameras viceprezidents Darjušs Šimčiča. “Taču tagad mēs ar poļu egoismu raidām negatīvus signālus, un tas var kaut ko iznīcināt.”
Pēc vēlēšanām asā vēlēšanu ažiotāža var atdzist, taču būs nepieciešama lielāka diplomātija, lai izlīdzinātu tāda lauksaimniecības smagsvara kā Ukrainas ienākšanu Eiropas tirgū, norāda eksperti.
Pēc Plevas teiktā, Polijas interesēs ir, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk tiktu integrēta ES. Viņš sacīja, ka Ukraina pašlaik var pārdot beztarifu produkciju lielākajā daļā Eiropas tirgus, taču uz to neattiecas tādi paši ierobežojumi attiecībā uz pesticīdiem, antibiotikām, mēslojumu un dzīvnieku labturību, kas nozīmē, ka Ukrainas lauksaimnieku izmaksas ir zemākas nekā Polijas lauksaimniekiem. Citu nozaru lauksaimnieki jau sūdzas arī par to.
Graudu fermā netālu no Ukrainas robežas Eva Belina-Vavika, kura kandidē uz parlamentu no Pilsoniskās platformas saraksta, sacīja, ka simpātijas pret Ukrainu mainās. Belina-Vavika ir arī lauksaimnieks, un viņa vēlas redzēt tūlītējas sarunas starp Poliju, Ukrainu un ES par lauksaimniecību.
Ja vien tas nenotiks, viņa sacīja: “Polija dodas uz sadursmi ar aisbergu.”
