Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukums Kurskas apgabalam kļuva par Ukrainas līdera Volodimira Zeļenska “riskantāko lēmumu” kopš karadarbības sākuma, raksta britu laikraksts The Times.
Žurnālisti apgalvo, ka Ukrainas bruņoto spēku rīcība Kurskas apgabalā “pārsteidza” gan Maskavu, gan Kijivas Rietumu sabiedrotos. Ja Ukrainas varas iestādes būtu iepriekš lūgušas Rietumiem atļauju šādai operācijai, tās to nesaņemtu, piebilst The Times.
Kā norāda Maikls Klārks, Londonas King’s College aizsardzības studiju viesprofesors un Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta zinātniskais līdzstrādnieks, kurš citēts rakstā, “Panākumi Melnajā jūrā un pret Krievijas karaspēku Krimā nepiesaista pasaules sabiedrības uzmanību, jo viņa valsts armija lēnām, bet neglābjami tiek izstumta no lielākas teritorijas Ukrainas austrumos. Zelenskis cenšas atrast veidu, kā to apturēt vai mainīt. Šī stratēģiskā militārā izvēle ir ļoti viņa stilā: drosmīga un riskanta”
Eksperts norāda uz plāna augsto riska līmeni, norādot, ka tas var radīt bažas Rietumos, jo NATO militārā tehnika faktiski ir nonākusi Krievijas teritorijā.
Sākotnēji šķita, ka incidents ir pret Putinu vērstu nemiernieku uzbrukums, taču līdz ceturtdienai kļuva skaidrs, ka Kijiva plāno stratēģisku prettriecienu pret Krieviju, iesaistot arī prezidentu Zelenski, norāda Klārks.
Pirms uzbrukuma Kurskas pierobežas apgabalam bija “daudzu mēnešu” spiediens, ko Zelenskis izdarīja uz militārajiem vadītājiem, lai tie sāktu vasaras ofensīvu, raksta laikraksts. Kā raksta The Times, Ukrainas militārā vadība lēni pieņēma lēmumu personāla un resursu problēmu dēļ.
Zelenskis ar savu rīcību “izmisīgi cenšas” mainīt uzskatu, ka Kijiva zaudē konfrontācijā ar Krieviju, apgalvo medijs.
The Times Ukrainas armijas uzbrukumu Kurskas apgabalam sauc par “tik pat riskantu” kā operāciju “Chromite” – 1950. gada septembrī Korejas kara laikā veikto amerikāņu desanta izsēšanaos Inčonas ostā, kas mainīja kaujas gaitu. Tajā pašā laikā laikraksts uzskata, ka atšķirībā no ”Chromite” Kijivas pretuzbrukums var sasniegt tikai “ierobežotu mērķi” un nav spējīgs mainīt karadarbības gaitu.
Kā raksta The Times, Ukrainas varas iestādes sagaida, ka uzbrukums Kurskas apgabalam novirzīs Krievijas spēkus no citiem frontes sektoriem. Jo īpaši runa ir par Časivjaru un Pokrovsku Donbasā, kur Ukrainas spēki piedzīvo grūtības Krievijas virzības dēļ.
“Kā pēdējo līdzekli Ukrainas spēki Kurskas apgabalā var cerēt paplašināt savu ietekmi līdz <…> [Kurskas] atomelektrostacijai <…>. Taču visi šie mērķi būs atkarīgi no tā, cik ilgi un kā ukraiņi izturēs <…>. Pagaidām viss liecina, ka Kijiva ir nopietna,” raksta The Times.
Tomēr operācijas panākumi būs atkarīgi no Ukrainas bruņoto spēku spējas saglabāt kontroli pār teritoriju. Pēc Klārka teiktā, ir pilns pamats uzskatīt, ka Kijiva ir veikusi nopietnus priekšdarbus, jo iebrukumam pievienojušās pieredzējušas militārās vienības, kurās personāla skaits ir no 6000 līdz 10 000 cilvēku. Operācija sākās ar efektīvu uzbrukumu, kurā tika izmantota elektroniskā karadarbība, kas būtiski novājināja Krievijas pierobežas spēkus un samazināja to dronu efektivitāti.
“Šis pretuzbrukums nespēs pagriezt kara gaitu. Tā vietā tā militārie panākumi tiks mērīti pēc tā, cik dārgi ukraiņi var likt Maskavai maksāt par savas teritorijas galīgo atjaunošanu. Ja cīņa būs ilga un cena ir augsta, Ukrainas karaspēks var gūt nesamērīgu labumu citur. Politiskie panākumi būs atkarīgi no tā, kā tas ietekmēs Maskavas psiholoģiju, vai tas izraisīs Putina iekšējās šaubas par to, ka karš patiešām ir arvien pieaugošo izmaksu vērts,” sacīja Klārks.
Iepriekš Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks par uzbrukuma Kurskas apgabalam mērķi nosauca Kijivas pozīciju nostiprināšanu sarunās. Laikraksts Washington Post, atsaucoties uz analītiķiem, rakstīja , ka Ukrainas bruņoto spēku mērķis pierobežas reģionā varētu būt visa Krievijas gāzes piegādes pārtraukšana Eiropai kā spiediena svira.
Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks, kurš tagad konsultē valdību, starp Kijivas mērķiem Kurskas apgabalā nosauca Krievijas spēku novirzīšanu no citiem frontes sektoriem un to vājo vietu noteikšanu, kā arī karadarbības pārnešanu. uz Krievijas teritoriju, sagrābjot iniciatīvu kaujas laukā un samazinot atbalstu militārajām operācijām iedzīvotāju vidū.
