Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukuma lēnā virzība izraisījusi ukraiņu vilšanos un aizēno viņu noskaņojumu, raksta The Washington Post (WP).
Pirms pretuzbrukuma sākuma Ukrainas un Rietumu amatpersonas paziņoja, ka tas mainīs kara gaitu ar jauniem ieroču sūtījumiem un karavīru apmācību.
Tomēr divus mēnešus pēc ofensīvas sākuma Ukrainas bruņotajiem spēkiem neizdevās panākt redzamu progresu, un “stāsts par Ukrainas vienotību un bezgalīgo neatlaidību sāka brukt”, raksta WP.
Piemēram, ukraiņu bojāgājušo skaits, jau tūkstošos, katru dienu pieaug, miljoniem Ukrainas pilsoņu ir pārvietoti un neredz iespēju atgriezties mājās, un visās valsts daļās iedzīvotāji ir noguruši no Krievijas raķešu uzbrukumiem. Tajā pašā laikā ukraiņi, kuriem vajadzīgas labas ziņas, tās nav saņēmuši jau ilgu laiku.
Alla Blizņuka, 42 gadus vecā maizniece, kura dzīvo Smelas pilsētā Ukrainas vidienē, WP pastāstīja, ka viņa katru dienu pārdod saldumus kritušo Ukrainas karavīru piemiņas pasākumā. Pēc viņas teiktā, kad sākās karš , “cilvēki bija vienoti” un brīvprātīgi, gatavoja viens otram ēdienu un nogādāja to karavīriem.
Tomēr tagad, kā atzīmē Blizņuka, ir kolektīva vilšanās sajūta, un viņa pati dzīvo bailēs, ka viņas vīrs vai divi militārā vecuma dēli tiks mobilizēti. Turklāt sieviete pauž neapmierinātību, ka Ukrainu tagad aizsargā neprofesionāli militāristi.
“Es esmu ļoti bēdīga. Mēs, ukraiņi, neesam pelnījuši šādu likteni,” sacīja Bļizņuka.
“Tā ir tik smaga cena, kas jāmaksā par brīvību,” saka Igaunijas karavīrs ar izsaukuma signālu “Sjūzi”, kurš strādā centrā, kur ārstē Ukrainas militārpersonas. Pēc viņa teiktā, mirušo karavīru līķi dažkārt tiek tik ļoti sadragāti gabalos, ka tiek atdoti tikai ”ar 15% ķermeņa”: “Tik daudz asiņu vēl nebiju redzējis.”
Anna Oleinika, 52 gadus vecā karavīra Ruslana sieva, kurš šovasar frontē zaudēja kāju, savukārt sacīja, ka vēlas aktīvāku ofensīvu.
“Mums visi šie puiši atgriežas no frontes līnijas bez ekstremitātēm. Es vēlos, lai viņu maksātā cena būtu saprātīga. Pretējā gadījumā tas, ko viņi piedzīvoja, ir vienkārši bezjēdzīgi,” saka Oleinika.
Tajā pašā laikā pats Ruslans saka, ka vairs nevēlas karot. “Visus paņem un aizsūta uz fronti bez pienācīgas sagatavošanās. Es nevēlos atrasties nemotivētu cilvēku sabiedrībā,” viņš teica.
“Mūsu cerības par pretuzbrukumu bija lielākas. Ja tas notiek, tad lēnām,” saka 36 gadus vecā kijjiviete Jūlija Palceva. Viņa ir arī neapmierināta, ka Kijivas iedzīvotāji izklaidējas, kamēr viņas vīrietis atrodas frontē un drīz tiks pārvests uz cīņu netālu no Bahmutas.
“Visiem šiem dejojošajiem un smaidīgajiem cilvēkiem vajadzētu atcerēties, ka ierakumos bez rotācijas un apšaudes katru dienu ir tādi karavīri kā mans puisis,” saka Palceva.
Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums
Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu Ukrainas dienvidos un austrumos 2023. gada jūnija sākumā. Plašās operācijas laikā ukraiņi visās frontēs saskārās ar smagi izbūvētām Krievijas aizsardzības līnijām, kas ietver arī mīnu laukus, kas bremzēja viņu virzību.
Tajā pašā laikā Ukrainas bruņotie spēki jau ir sākuši, faktiski, pretuzbrukuma trešo fāzi un metuši cīņā 10. armijas korpusu, norāda WP. Tagad Ukraina cenšas izlauzties cauri pirmajai Krievijas aizsardzības līnijai Rabotino apgabalā Zaporižjas apgabalā.
Tomēr, kā 8.augustā ziņoja CNN, arī Rietumu amatpersonas jūtas neapmierinātas par Ukrainas pretuzbrukuma gaitu: tagad viņi šaubās, vai Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdosies gūt ievērojamus panākumus kaujas laukā. Pēc viņu domām, ja ukraiņiem tagad neizdevās izlauzties cauri Krievijas aizsardzībai, tad diez vai vēlāk ar izsmeltiem spēkiem to izdosies.
Tajā pašā laikā The Wall Street Journal (WSJ) raksta, ka kasešu munīcijas piegāde Ukrainai devusi “jaunu impulsu” Ukrainas pretuzbrukumam un ļauj Ukrainas bruņotajiem spēkiem apdraudēt vissarežģītākās Krievijas pozīcijas.
