Pirms dažām dienām Ukrainas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka par pretuzbrukuma sākšanu, par ko pēdējā laikā bieži tiek runāts medijos, nepaziņos, taču frontē jau notiek noteiktas darbības.
Lielākajā daļā apgabalu ienaidnieks, baidoties no Ukrainas bruņoto spēku darbībām, pārcēlies uz aizsardzības pozīcijām. Kā raksta The Washington Post, Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukums bija plānots 12.aprīlī, taču laikapstākļu, ekipējuma un munīcijas trūkuma dēļ tas tika atlikts. Saskaņā ar nopludinātajiem Pentagona dokumentiem, ofensīva bija plānota 30.aprīlī, taču datumu varētu pārcelt. Aizsardzības spēkiem ir potenciāls veikt nevis vienu, bet divas uzbrukuma operācijas, bet kad tieši viss notiks, to uzzināsim tikai pēc tam.
Divi pretuzbrukumi
Visās galvenajās jomās, kā ziņo Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecība, ienaidnieks ir pārgājis uz aktīvo aizsardzību. Tostarp, baidoties no iespējamās Ukrainas aizsardzības spēku ofensīvas. Kā uzstāj valsts vadība, Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukumam vajadzētu būt nepatīkamam pārsteigumam ienaidniekam, kā arī pārsteigumam Ukrainas sabiedrībai.
“Un, kad notiks pretuzbrukums, kā un kādos virzienos – tas viss būs tikai pārsteigums, ko mūsu ienaidnieki vismazāk gaida. Es domāju, ka tas būs pārsteigums ne tikai Krievijas militārpersonām un Krievijas sabiedrībai, bet arī daudziem ukraiņiem,” sacīja Augstākās Radas Nacionālās drošības komitejas vadītājs Fjodors Venislavskis .
Pēc viņa teiktā, šobrīd Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecība ”Hortica” operatīvi taktiskās grupas komandieris ģenerālis Aleksandrs Sirskis dara visu, lai nodarītu maksimālu kaitējumu iebrucējiem Bahmutas, Marijinkas un Avdijivkas rajonos.
Ierēdņi, deputāti, militārpersonas un eksperti saprotamu iemeslu dēļ neapspriež, kur un kā visērtāk uzbrukt ienaidniekam, lai nepalīdzētu krievu okupantiem, taču ir vairāki vispārīgi apsvērumi, kas ļauj novērtēt pretuzbrukuma operācijas izredzes.
Šogad iespējama ne viens, bet pat divi Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukumi, kuru detaļas ir zināmas tikai pavēlniecībai, taču arī šobrīd, ņemot vērā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga nesenos izteikumus, ir izpratne, ka karš nebeigsies līdz nākamā gada sākumam, komentāros atzīmē ”Informatīvās pretošanās grupas” militāri-politiskais apskatnieks Oleksandrs Kovaļenko.
“Trīs ofensīvas operācijas 2022. gadā (Kijivas apgabals, Harkivas apgabals un okupantu bēgšana no Hersonas) parādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki var uzbrukt bez aviācijas. Arī nākamā ofensīva, visticamāk, būs bez Rietumu iznīcinātājiem. Bet turpmākā operācija, kas, visticamāk, notiks šā gada otrajā pusē, visticamāk, jau būs ar gaisa atbalstu. Iespējams, ka līdz rudenim-ziemai no partneriem saņemsim modernu aviāciju, kas vēl vairāk stiprinās mūsu uzbrukuma spējas. Tad būs iespēja, ka karš beigsies 2024. gadā,” saka Oleksandrs Kovaļenko.
Sitieni Krievijas teritorijā
Nākamais svarīgais aspekts ir Ukrainas bruņoto spēku iespēja ofensīvas sagatavošanas ietvaros vai paralēli tai ar Rietumu ieročiem trāpīt okupantu militārajai infrastruktūrai Krievijas teritorijā. Spriežot pēc Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa nesenajiem izteikumiem, šo iespēju var uzskatīt par reālu.
“Kamēr netiks uzbrukts pilsētām, civiliedzīvotājiem, civilajiem objektiem, ar to nāksies samierināties. Tam vajadzētu notikt, piemēram, lai nogrieztu piegādes ceļus,” sacīja Boriss Pistoriuss.
Turklāt viņš komentēja turpmākās ieroču piegādes izredzes Ukrainas bruņotajiem spēkiem, norādot, ka šajā jautājumā partneriem būtu jāņem vērā, “kā notiek šis karš”.
“Ja Ukraina pieprasa noteikta veida bumbas, kas ir aizliegtas visā pasaulē, tad jums vajadzētu teikt nē,” uzskata Boriss Pistoriuss.
Ukrainas pavēlniecība nekad nav apgalvojusi, ka NATO valstis piegādājušas aizliegtus ieroču veidus (piemēram, kājnieku mīnas), taču Vācijas ministra paziņojumā lielāka nozīme ir militāri politiskajai sastāvdaļai.
”Pistoriuss ar to domāja nevis konkrēti Krievijas teritorijas sagrābšanu, bet gan uzbrukumus noliktavām, loģistikas ķēdēm, lai mazinātu krievu uzbrukuma vai aizsardzības potenciālu. No pirmā acu uzmetiena tas ir pilnīgi loģisks apgalvojums, taču Eiropas politiķiem šī ir būtiska ”Overtona loga” (Overtona logs ir politikas virzienu klāsts, kas konkrētajā laikā ir politiski pieņemams lielākajai daļai iedzīvotāju) pārvirze uz stingrāku pusi. Pirms dažiem mēnešiem tādas publiskas nostājas nebija, dzirdējām bažas par Rietumu ieroču pielietošanu tieši Krievijas teritorijā, taču tālāk “baidīties” jau ir bezjēdzīgi. Berlīne saprot, ka Putins ar savu agresiju un demonstratīvajiem kara noziegumiem viņiem vienkārši neatstāja nekādu izvēli,” saka ”Razumkova centra” militāro programmu vadītājs Nikolajs Sungurovskis.
Lidmašīnas būs, bet pēc tam
Kā minēts iepriekš, Ukrainas Aizsardzības spēki ir pierādījuši, ka var uzbrukt bez gaisa atbalsta, kamēr krievi aktīvi izmantoja savas lidmašīnas. Pretgaisa aizsardzības sistēmas ”Patriot”, kas nesen nonākušas Ukrainā, vēl vairāk apgrūtina ienaidnieka rīcību gaisā, bet jautājums par iznīcinātāju F-16 piegādi joprojām ir megaaktuāls.
Kā iepriekš atzinusi NATO vadība un ASV spēku pavēlniecība Eiropā, Kremļa mērķis ir izvērst iznīcināšanas karu, kas Ukrainai un alianses valstīm izmaksā ekonomiski dārgi. Attiecīgi tikai vairākas militāras sakāves var piespiest krievus atkāpties. Lai to paveiktu, kā atzīst Jenss Stoltenbergs, Ukrainai un tās Rietumu sabiedrotajiem ir jāuzvar “loģistikas karā”.
“Lai cik svarīgi ir apspriest konkrētus ieroču veidus, tik pat svarīgi ir apspriest to, ka visi piegādātie ieroči darbojas pareizi, tiem ir nepieciešamā munīcija, rezerves daļas, degviela utt.… Šī nodiluma cīņa pārvēršas par loģistikas karu,” pirms sanāksmes Ramšteinas aviobāzē sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Attiecībā uz F-16 Jenss Stoltenbergs sacīja, ka diskusijas par šo jautājumu turpinās, taču šis jautājums tiks apspriests arī ar partneriem Ramšteinas formātā.
“Pamatojoties uz NATO ģenerālsekretāra izteikumiem un vispārējo sarunu procesa dinamiku, Ukraina ir tuvāk F-16 saņemšanai. Jau ir fundamentāla izpratne, ka bez tiem Ukrainas bruņotie spēki nevar iztikt, tagad jautājums ir politisks lēmums un finanses. Viena šāda lidmašīna ir dārga, kā arī ieroči, raķetes un apkopes personāls. Viss prasa laiku un naudu. Katrai lidmašīnai papildus pilotam ir nepieciešami vismaz trīs speciālisti – tehniķis, mehāniķis un inženieris. Viņi, tāpat kā piloti, tiek apmācīti 3–6 mēnešus, taču, es atkārtoju, pastāv fundamentāla izpratne, ka Ukrainai jāsaņem kaujas lidmašīnas,” skaidro militārais eksperts Romāns Svitans.
Tikmēr, kas ir diezgan loģiski, pretuzbrukuma izredzes ir tītas “kara miglā”, tāpat kā iznīcinātāju un tāla darbības rādiusa raķešu piegāde Ukrainai. Pastāv liela varbūtība, ka par F-16 un raķešu klātbūtni Ukrainas bruņotajos spēkos, kuras “aizsniedz dziļi Krievijas teritorijā”, uzzināsim jau tad, kad tas tiks izmantotas kaujā.
