Pēc Eurostat datiem, septembra beigās gandrīz 4,2 miljoniem ukraiņu, kas bēga no kara, bija pagaidu aizsardzības statuss Eiropas Savienībā. Kā redzams kartē, Latvijā septembra beigās bija reģistrēti 43 035 no tiem.
Jau sesto mēnesi pēc kārtas nedaudz pieaudzis Ukrainas bēgļu skaits, kuri ieradās Eiropas Savienībā pēc Krievijas militārā iebrukuma sākuma. Kā piektdien, 10.novembrī, ziņoja Eiropas statistikas aģentūra Eurostat, septembra beigās ES valstīs atradās gandrīz 4,2 miljoni Ukrainas pilsoņu, kuriem piešķirts pagaidu aizsardzības statuss. Tas ir par 31 920 cilvēkiem jeb 0,8% vairāk nekā augusta beigās.
Lielākais bēgļu pieaugums no Ukrainas mēneša laikā reģistrēts Vācijā (+19 205 cilvēki jeb 1,6%), Nīderlande (+3 685 cilvēki jeb 2,8%) un Īrija (+2 875 cilvēki jeb 3,2%). Piecās ES valstīs – Čehijā, Francijā, Polijā, Slovēnijā un Luksemburgā bēgļu plūsma ir nedaudz samazinājusies, teikts ziņojumā.
Saskaņā ar Eurostat datiem galvenās ES valstis pēc pagaidu aizsardzību saņēmušo bēgļu skaita no Ukrainas joprojām ir Vācija (1 miljons 194 900 cilvēku jeb 28,3% no kopējā skaita), Polija (958 655 cilvēki jeb 23,1%) un Čehija (357 960 cilvēki jeb 8,8%).
Pagaidu ES aizsardzība bēgļiem no Ukrainas
Direktīva par pagaidu aizsardzību bēgļiem no Ukrainas tika aktivizēta ES dienās pēc Krievijas iebrukuma valstī. Sistēma tika izstrādāta pēc Balkānu kariem 90. gados un 2000. gadu sākumā. Tās mērķis ir novērst patvēruma sistēmu pārslogošanu masveida bēgļu pieplūduma laikā ES. Patiesībā cilvēki, kas bēg no kara, uzturēšanās atļaujas saņem ātri un bez birokrātiskām procedūrām.
Septembra beigās ES iekšlietu ministri pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma pagarināja direktīvas darbības laiku līdz 2025.gada martam.
