Ukrainas ofensīva Krievijas Kurskas apgabalā turpinās jau vairāk nekā divas nedēļas. Par krievu vājo aizsardzību varētu būt atbildīgs kāds ģenerālis. Par to raksta Wall Street Journal (WSJ)
Kad Ukrainas bruņotie spēki 6. augustā iebruka Krievijā, viņi neticēja savām acīm: sākotnēji viņi nesastapās ar Krievijas puses pretestību Kurskas apgabalā. Karavīri neatrada ne sarežģītas aizsardzības pozīcijas, ne mīnu laukus, un šķita, ka neviens nevēlējās apturēt viņu virzību. Dažu stundu laikā karavīri virzījās jūdzēm Krievijas teritorijā.
Krievu ģenerālis Aleksandrs Lapins acīmredzot ir atbildīgs par aizsardzības trūkumu Kurskā. Tikai dažus mēnešus pirms iebrukuma – šā gada pavasarī – Lapins atlaida Kurskas apgabala drošības padomi, ziņo “Wall Street Journal.
Komitejā armijas pārstāvji regulāri tikās ar reģionālajām un vietējām drošības iestādēm, lai organizētu Kurskas aizsardzību. Bet tad Lapins nolēma, ka ar militāro spēku vien pietiek, lai aizstāvētu pierobežas reģionu – acīmredzot, nopietna kļūda.
Krievijā turpina izcelties kritika par centralizēto valsts un militāro vadību. Tā kā visa vara ir koncentrēta Kremlī, atbildīgajiem bieži vien ir grūti ātri reaģēt uz jauniem notikumiem reģionos. Krievijas karaspēka lēnā reakcija uz Ukrainas iebrukumu vēlreiz uzsver šo problēmu.
ASV Aizsardzības ministrija apstiprina šo lēmumu. Ir pazīmes, ka Maskava pārvieto nelielu skaitu vienību uz šo apgabalu, sacīja Pentagona pārstāvis Pats Raiders . “Kopumā es teiktu, ka Krievijai patiešām ir grūti reaģēt.” Raiders uzsvēra, ka Ukraina ir “skaidri nostādījusi savu pretinieku nepatikšanās”. Ukrainas bruņotie spēki turpina virzīties uz šo apgabalu.
Patlaban nav iespējams sniegt galīgo vērtējumu, vai Lapiņa lēmums par Drošības padomes atlaišanu patiešām pavēra durvis ukraiņiem. Par iekšējo drošību faktiski ir atbildīga Iekšlietu ministrija un iekšzemes izlūkdienests FSB.
Galu galā ģenerāļa trauksmes zvani esot noskanējuši dažas dienas pirms iebrukuma, vēsta “Wall Street Journal” ar atsauci uz Krievijas militārajiem blogeriem. Ņemot vērā Ukrainas karaspēka pārvietošanos kaimiņos esošajā Sumi reģionā, viņš brīdināja Maskavu par iespējamu bīstamu situāciju. Bet viņa brīdinājumi, iespējams, Kremlī palika nesadzirdēti – un arī viņš pats droši vien nekādus piesardzības pasākumus neveica.
Aleksandram Lapinam ir bijusi notikumiem bagāta karjera Krievijas armijā. 2014. gadā viņš tika iecelts par ģenerāli. Trīs gadus vēlāk Aizsardzības ministrija viņam piešķīra Krievijas karaspēka ģenerālštāba priekšnieka amatu Sīrijā, un vēlāk viņš kļuva par to virspavēlnieku. Lapins vadīja arī Krievijas Centrālo militāro apgabalu no 2017. līdz 2022. gadam. Taču karš Ukrainā atnesa nopietnu triecienu ģenerāļa karjerā.
Kā Armijas grupas ”Centrs” vadītājs, kas Krievijas iebrukuma sākumā iebruka Ukrainas Sumi un Čerņihivas reģionos, viņš, iespējams, bija atbildīgs par savu karavīru pastrādātajiem kara noziegumiem. Tikai dažus mēnešus pēc iebrukuma sākuma Krievijas karaspēkam bija jāatkāpjas no Ukrainas ziemeļiem. Tāds pats liktenis vēlāk piemeklēja Lapina karaspēku, kad tie 2022. gada rudenī dislocēja Limanā Doņeckā.
Tas izraisīja vispārēju asu kritiku Krievijas militārajās aprindās: Lapina plānošana bija slikta, viņa karaspēka ekipējums bija nepietiekams, un gandrīz nebija aizsardzības pozīciju. Jo īpaši savu nepatiku publiski un skaļi pauda čečenu līderis Ramzans Kadirovs un nu jau mirušais ”Vāgnera” algotņu grupas vadītājs Jevgeņijs Prigožins. 2022. gada oktobrī Lapins tika atlaists no Centrālā militārā apgabala priekšnieka amata.
Taču tikai trīs mēnešus vēlāk, 2023. gada janvārī, ģenerālim tika piešķirts nākamais amats: viņš tika iecelts par Krievijas Sauszemes spēku ģenerālštāba priekšnieku. Tiek ziņots, ka viņš ir Ļeņingradas militārā apgabala komandieris kopš pagājušā gada maija. Viņš arī vada ”Sever” brigādi, kas cita starpā no maija vidus veica Krievijas ofensīvu Ukrainas ziemeļaustrumu reģionā Harkivā. Ofensīvu plaši uzskata par Krievijas karaspēka neveiksmi.