Ukraina agri vai vēlu piekritīs de jure vai de facto atzīt zaudētās teritorijas, tostarp ne tikai Krimu, intervijā ASV medijiem sacīja Hadsona institūta Militārās un politiskās analīzes centra direktors Ričards Vaics.
“De jure [šobrīd] ieņemtās teritorijas paliek ukraiņu rokās. Un de facto ir acīmredzams, ka Ukrainas militārie spēki nevar izstumt Krievijas spēkus no šīm teritorijām. Tāpēc es nedomāju, ka tas ir neiespējams scenārijs. Protams, būs zināma kritika pret Ukrainas valdību valstī, jo īpaši Zelenskim par to, ka viņš ir piekāpies. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka Ukraina virzās šajā virzienā, jo kara nogurums patiešām ir uzkrājies milzīgā mērā.,” uzskata Vaics.
Pēc Vaica teiktā, pat ja ASV būs starpnieks pagaidu pamieram Ukrainā, vienošanās tik un tā būs visai nestabila, un ieguvumi Krievijai būs minimāli.
“Sekas būs ierobežotas, jo pat tad, ja ASV gribēs atcelt Krievijai noteiktās sankcijas un gribēs atgriezt Putinu atpakaļ G7, lai padarītu to par G8, eiropieši un citas valstis, kas nosacīti iekļautas Rietumu koalīcijā, būs skaidri pret šo ideju. Vai atkal būs jautājums, kas pēc pagaidu kara pārtraukšanas atkal sekos? Vai karš atkal turpināsies? Vai konflikts tiks iesaldēts uz tagad esošajām robežām? Vai būs kāds ilgtermiņa risinājums? Viss būs atkarīgs no tā,” viņš teica.
ASV galvenais šajā situācijā ir Ķīnas reakcija, atzīmēja eksperts.
“Mēs esam redzējuši situācijas pagātnē, kad ASV izveda karaspēku no Vjetnamas un Afganistānas, un radās jautājumi par to, vai ASV militārpersonu reputācija ir sabojāta. Šeit mēs varam arī atgādināt karu Persijas līcī un karu Dienvidslāvijā. Turklāt ASV ir atbalstījusi Ukrainu daudzus gadus. Un, ja atbalsts tiks pilnībā pārtraukts, tas atkal man šķiet, ka tas graus ASV autoritāti. Bet man šķiet, ka ASV šobrīd ir viena problēma – kā Ķīna reaģēs uz ASV atbalsta Ukrainai iesaldēšanu, jo tas varētu dot zināmu signālu, ka, piemēram, tā var doties un sagrābt Taivānu. Vai, gluži pretēji, Ķīna skatīsies uz to, kas notiek ar Krieviju, uz visām šīm sankcijām, uz Putina izstumšanu un var nolemt, ka Taivānu labāk neaiztikt.
Viņš arī komentēja ideju par miera uzturēšanas spēku ievešanu Ukrainā un to, kāpēc ASV prezidents Donalds Tramps nevēlas uz turieni sūtīt amerikāņu karavīrus.
“Šeit nav nekādu pārsteigumu. Gan Baidena administrācija, gan Trampa administrācija ir pilnībā noraidījusi ASV karaspēka izvietošanas iespēju Ukrainā. Un lielākā daļa diskusiju bija par domu, ka Ukrainā tiks izvietoti kaut kādi nosacīti Eiropas spēki, kurus netieši atbalstītu Amerikas militāri rūpnieciskais komplekss. Taču man atkal šķiet, ka neviena no pat teorētiskajām amerikāņu administrācijām nepiekritīs izvietot karaspēku Ukrainas teritorijā, jo tas patiešām veicina atklāta konflikta ar Krieviju iespējamību,” sacīja eksperts.
Šo sarunu fonā Krievijas parlamenta augšpalātas vadītāja Valentīna Matvijenko ceturtdien paziņoja, ka Maskava “nekad” nepiedalīsies sarunās par Eiropas karaspēka izvietošanu Ukrainā.
Tajā pašā laikā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, paziņoja par drīzu jauna sarunu raunda rīkošanu starp Maskavu un Vašingtonu. Atgādināsim, ka šonedēļ Krieviju gaida Baltā nama īpašā sūtņa Stīva Vitkofa vizīte, un trešdien kļuva zināms, ka Ukrainas, ASV un vairāku Eiropas valstu sarunu statuss Londonā ir pazemināts. Jo īpaši tika traucēta iepriekšminēto valstu ārpolitikas ministriju vadītāju, tostarp valsts sekretāra Marko Rubio, sanāksme. Iemesls ir Kijivas nostāja par Krimas īpašumtiesībām, kurai Vašingtona nepiekrīt. Arī Vitkofa dalība šajās sarunās ir atcelta.
