Visi masīvākie Ukrainas karaspēka triecieni pret mērķiem Krimā un Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem kļuva iespējami, cita starpā pateicoties Rietumu un Ukrainas pašas tāla darbības rādiusa raķešu esamībai. Pagaidām šis rādiuss ir simtiem kilometru, bet, iespējams, Kijivā būs raķetes, kas spēj nolidot tūkstošiem kilometru.
Jaunās raķetes, piemēram, Lielbritānijas Storm Shadow un Francijas SCALP, kā arī tās pašmāju ”Neptun” raķetes zeme-zeme versija kopā ar jaunu izlūkdatu pieejamības, ir novedušas pie “lielām izmaiņām”, avots Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābā pastāstīja The Economist. “Tiklīdz ir kāds mērķis, kuru varam sasniegt, mēs to darām,” viņš teica.
Taču Ukrainas bruņotie spēki var iegūt arī citas spārnotās raķetes, raksta The Economist. “Mēs vēlamies iegūt Krievijas ”Kalibr” un Kh-101 analogus,” sacīja avots, norādot, ka to ātruma, manevrēšanas spēju un neievērojamības dēļ, šādas raķetes būs grūti pārtvert.
Spārnoto raķešu ”Kalibr” šaušanas attālums ir līdz 2000 km. Tās ir uz jūras bāzētas raķetes, un tās var izmantot pret kuģiem un zemes mērķiem. 2022. gadā Krievija sāka tās aktīvi izmantot, lai iznīcinātu civilos objektus Ukrainā. Šādi triecieni ir nemērķtiecīgi un nesistemātiski, jo “Kalibri” ir paredzēti, lai trāpītu lielam metāla gabalam, un civiliedzīvotāji ļoti cieš, atzīmēja eksperti no Karaliskā Apvienotā Aizsardzības pētījumu institūta . Viņi nosauca šo raķešu izmantošanu par neefektīvu no militārā viedokļa, bet ļoti efektīvu, lai sasniegtu enerģētikas infrastruktūru.
Kh-101 – stratēģiskās spārnotās raķetes gaiss-zeme ar maksimālo šaušanas attālumu 5500 km. Ukrainā tās bieži izmanto pilsētu apšaudīšanai un tās tiek palaistas no bumbvedējiem no Krievijas teritorijas.
Ukraina drīzumā varētu saņemt no ASV nelielu skaitu ATACMS raķešu (šaušanas attālums līdz 300 km). Taču tās tiks izmantotas tikai Ukrainas aizsardzībai, solīja Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs.
Tajā pašā laikā Ukrainas karaspēka uzdevums, pēc viņa teiktā, ir “sist ar saviem ieročiem Krievijas Federācijas militārajiem mērķiem”, lai militārās operācijas pārceltu uz ienaidnieka teritoriju.
Pēc uzbrukuma Pleskavas Kresti lidlaukam naktī uz 30. augustu, kad tika iznīcinātas vismaz četras militārās transporta lidmašīnas Il-76, Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka ar tāla darbības rādiusa ieročiem veiksmīgi trāpīts mērķī 700 km attālumā. Un Nacionālās drošības un aizsardzības padome rādīja kadrus no Ukrainas raķetes izmēģinājuma.
Ukrainas rūpniecība raķešu izstrādē specializējās jau padomju laikos, un līdz 2014.gadam valstī bija “traki pasaules līmeņa projekti”, laikrakstam The Economist sacīja Odesā bāzētā drošības eksperte Anna Šelesta. Pēc viņas teiktā, tie tika slēgti finansējuma trūkuma vai sabotāžas dēļ, “daudzos gadījumos dokumenti pazuda vai netika parakstīti”. Tomēr kara laikā daži no šiem projektiem tika atdzīvināti, stāsta Šelesta, jo jaunas raķetes izstrāde parasti aizņem apmēram 10 gadus, bet veco prototipus var daudz ātrāk nogādāt ražošanas stadijā.
Ukrainas raķetes ”Neptun” izmēģinājumi bija jāpabeidz tieši tad, kad sākās karš, nesen laikrakstam The Wall Street Journal sacīja Ukrainas flotes komandieris viceadmirālis Oleksijs Neižpapa. “Tā vietā mēs tos pārbaudījām uz reāliem mērķiem,” viņš teica. Sākumā, pēc Neižpapa teiktā, Ukrainas bruņotie spēki mēģināja trāpīt Melnās jūras flotes fregatei ”Admiral Essen”, taču tas spēja nomākt raķetes, izmantojot elektronisko karu un guva nelielus bojājumus, vairāki jūrnieki tika ievainoti. “Neskatoties uz to, krievi nopietni neticēja, ka mums ir īsti raķešu ieroči, un turpināja mēģināt nodibināt kontroli mūsu ūdeņos,” nogādājot flagmani “Moskva” pietiekamā attālumā uzbrukumam. Raķete ”Neptun” to nogremdēja 2022. gada aprīlī.
