Nesaskaņu sēkla ir nonākusi Ukrainas un Polijas attiecību augsnē. Pat negribas domāt par to, par ko tā izaugs. Brisele un Vašingtona izdara spiedienu uz Varšavu, bet Polijas prezidents Andžejs Duda paliek nelokāms un ir pat gatavs Ukrainas bēgļu miljoniem atņemt sociālos pabalstus.
Tikmēr Ukraina paziņoja, ka ir vērsusies pie Pasaules Tirdzniecības organizācijas ar aicinājumu aizsargāt savas lauksaimniecības intereses. Ir tikai divas iespējas: vai nu kaimiņi un sabiedrotie galu galā vienosies, un tad situācija atgriezīsies pie poļu bezierunu atbalsta Ukrainai; vai arī uzliesmos konflikts, kas nospēlēs Putina režīma labā.
Esam apkopojuši Ukrainas analītiķu viedokļus par šo tēmu.
Anna Kovaļčuka, lauksaimniecības nozares eksperte: “Nevienu neapvainoja aicinājums PTO”
Lūdzu, nenovelsim atbildību par poļu saukļiem, piemēram, “mēs varam darīt visu, ko vēlamies, un esiet pateicīgi” uz mūsu lauksaimniecības nozari. Apelācija PTO vēl nevienu nav aizskārusi un nevar aizskart nevienu.
Organizācija tika izveidota, lai darbotos kā šķīrējtiesnesis, ja divas vai vairākas valstis nevar vienoties savā starpā. ES dalībvalstis no turienes nemaz neiznāk ārā – tām pieder rekords tiesas prāvu iesniegšanā uzreiz pēc ASV. Ukraina ir izvēlējusies civilizētāko ceļu, kas vainas?
Tiesības piegādāt graudus no Ukrainas uz ES nav labvēlība. Tā rakstīts Ukrainas un ES asociācijas līgumā. Tieši šī pirmskara vienošanās tiek pārkāpta.
Saskaņā ar šo līgumu kvotas ir vai var būt – tāpēc apspriedīsim tās, bet kopumā tirgus nekad nepatērē vairāk, nekā nepieciešams. Četru mēnešu laikā, kad tirgū nebija Ukrainas preču, nevarētu teikt, ka graudu cenas būtu būtiski pieaugušas laimīgajās nožogotajās valstīs.
Tirgus vienpusēja slēgšana ir pretrunā ar ES principiem. Ja katra valsts ir gatava nelikumībām, tad kāda tā ir “savienība”?
Tātad, kādas iespējas mums bija? Klusējot apvainoties? Paziņojums par pabalstu izbeigšanu Ukrainas bēgļiem no 2024.gada ir 99% politisks: 15.oktobrī ir Seima vēlēšanas.
Igars Tiškevičs, Nākotnes institūta eksperts: ”Lauksaimnieki ir galvenie Polijas valdošās partijas vēlētāji”
Atcerēsimies, ka pastāv kvotu mehānisms noteikta veida produktu piegādei Eiropas tirgiem. Parastās eksporta loģistikas (un tas nav tikai par graudiem) traucējumi, protams, palielināja plūsmas pāri Ukrainas rietumu robežai. Pirmkārt, mēs runājām par tranzītu – tas ir viegli redzams no pagājušā gada publikācijām plašsaziņas līdzekļos.
Bet pārtika nonāca kaimiņu vietējā tirgū. Loģiski. Tas ir vienkāršāk un izdevīgāk. Ukrainas produkti dažviet sāka izspiest vietējos. Trauksmes zvans, bet Kijivā viņi nesadzirdēja, gluži otrādi, priecājās par zemnieku spēku un potenciālu.
Un te der atcerēties mūsu motivāciju 2022. gadam. Eksporta trūkums lika apšaubīt iespēju sēt 2023. gadā – nebūtu kur uzglabāt, un vietējais tirgus ir pārpildīts. Eksports bija kritisks.
Kas tagad Polijā? Apmēram tas pats, kas Ukrainā pirms gada. Visi elevatori ir piepildīti ar Ukrainas tranzīta graudiem. Arī iekšējais tirgus ir pārpildīts – daži tirgotāji papildus tranzītam (vai tā vietā) klusiņām piegādāja produkciju kaimiņiem. Ukrainas tirgotāji atklāti dempingoja. Kas arī ir loģiski – vai nu tu pārdod graudus, vai arī tie sapūst.
Loģiski, ka poļi atcerējās kvotas. Ziemā varēja meklēt izeju no situācijas, spēlēt uz apsteigšanu. Piemēram, runāt par investīcijām jaunās noliktavās, veidojot mehānismus eksporta ierobežošanai uz vietējo tirgu (tās pašas kvotas). Šāda Kijivas balss tiktu uztverta kā politiskā brieduma pazīme un vēlme saskatīt partneru intereses.
Ukraina ir zaudējusi laiku. Arī aizmirsusi, ka 2023. gadā Polijā ir vēlēšanas un zemnieki ir galvenie valdošās partijas ”Likums un taisnīgums” vēlētāji. Kaimiņi ķersies pie ārkārtējiem pasākumiem.
Arī Ukraina cenšas pēc iespējas paaugstināt likmes: situācija ir kritiska.
Pastāv risks, ka konflikts saasināsies, un līdz ar to pastāv risks, ka kaimiņi mazāk atbalstīs Ukrainu. Ne militārajā jomā, tas ir maz ticams. Humanitārajās nozarēs – diezgan iespējams. Un poļu loģika būs ļoti vienkārša un saprotama: atbalsta finansiālo daļu nodrošina vietējo zemnieku nodokļi. Nav zemnieku peļņas – nav nodokļu – nav atbalsta.
Protams, Polija centīsies saglabāt to ukraiņu daļu, kas integrējas Polijas sabiedrībā, jau strādā, maksā nodokļus, nodrošina viņiem labus apstākļus, pat padara viņus par valsts pilsoņiem. Bet daļu, kuri neizdevās integrēt, var zaudēt atbalstu. Polijā plosās skandāls ar Šengenas vīzu “pārdošanu”, to izdarījuši Polijas konsulātu darbinieki galvenokārt Āfrikā un Āzijā, opozīcija vaino ”Likumu un taisnīgumu”. Skaidrs, ka stingrāka migrācijas politika pret ukraiņiem palīdzēs skandālam norimt.
Šajā kontekstā nevajadzētu aizmirst par Krievijas izstāšanos no “graudu darījuma”: Ukraina ir zaudējusi plašu eksporta kanālu, un atkal ir daudz graudu. Bet Kremlim, kā zināms, patīk badīties ar kaimiņiem un priecāties. “Arī pašai Krievijai ir vajadzīgs darījums, taču jo asāks būs konflikts starp Ukrainu un tās kaimiņvalstīm, jo labprātāk Krievija panes neērtības, ko rada Melnās jūras eksporta trūkums.
Vai ir iespējams izkļūt no pikējuma? Ir iespējas. Bet ne ar šantāžu.
Pirmkārt, paņemiet pārtraukumu. Vēlreiz: Polijā ir vēlēšanas. ”Likums un taisnīgums” vēlēšanu priekšvakarā nepiekāpsies. Līdz 15. oktobrim nav nemaz tik daudz laika.
Otrkārt, apskatiet iemeslus. Jo īpaši attiecībā uz “tranzīta vai pārdošanas tirgū” problēmu. Mēģinājums iekarot “visu kaimiņu tirgu” novedīs pie tā pilnīgas zaudēšanas aizliedzošu pasākumu dēļ. Vieglāk ir pastiprināt konsultācijas (nepubliskas) par ierobežojumiem. Meklējiet līdzsvaru.
Treškārt, jādomā par investīcijām termināļu un elevatoru celtniecībā Polijas pusē. Poļiem tas ir apšaubāms ieguldījums – pēc kara nav garantijas par nepieciešamo graudu daudzumu saņemšanu. Ukraina cer atsākt eksportu pa jūru. Bet tagad ir jautājums: vai nu nekas, eksporta zudums, vai papildu izmaksas, izdevumi graudu noliktavu celtniecībai. Maza peļņa ir labāka par zaudējumiem.
Ceturtkārt, asimetriski manevri. Runa ir par investīciju piesaisti. Poļi ir gatavi investēt Rietumukrainā, ja vien ir drošība un normāli biznesa apstākļi. Mums tie jāsauc tieši tagad, kara laikā. Un publiski apspriest idejas. Nākamie likumi un to strauja ieviešana, ne vēlāk kā līdz 2024. gada ziemai-pavasarim.
Savstarpējas apsūdzības ar tuvāko partneri, eskalācija bez risinājumu meklēšanas ir tieši tas, ko vēlas Krievija.
