Ukraina ir lūgusi Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) izmeklēt Krievijas aizliegtās toksiskās munīcijas izmantošanu kaujas laukā. Pagājušajā nedēļā Nīderlandes un Vācijas izlūkdienesti paziņoja, ka trīs Ukrainas karavīri ir gājuši bojā un tūkstošiem cilvēku ir saindēti.
“Ar šo Ukraina lūdz OPCW ģenerāldirektoram veikt pasākumus, lai izveidotu neatkarīgu un objektīvu mehānismu, lai izmeklētu iespējamos ķīmisko ieroču lietošanas gadījumus Ukrainā,” teikts pieprasījumā, ar kuru Kijiva tika iepazīstināta arī ar Reuters. Ukrainas varas iestādes uzskata, ka ir nepieciešams apkopot “papildu pierādījumus un identificēt šādas izmantošanas vainīgos, organizatorus un klientus”.
Pieprasījums tika iesniegts OPCW Izpildpadomes slēgtā sanāksmē Hāgā, kurā pārstāv 41 no 193 dalībvalstīm. Piektdien Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans un Aizsardzības izlūkošanas direktorāta direktors Pēters Resinks paziņoja, ka Krievija pastiprina ķīmisko ieroču izmantošanu, arvien vairāk normalizējot un standartizējot aizliegto darbību.
Nīderlandes izlūkdienesti šādus secinājumus izdarīja pēc savas izmeklēšanas, kurā atklājās, ka Krievijas armija paštaisītā munīcijā izmanto OPCW aizliegto žņaugšanas līdzekli hlorpikrīnu, lai “izdūmotu” ienaidnieka karavīrus no ierakumiem, kā arī asaru gāzi, kas tiek piegādāta modificētā munīcijā.
Nīderlandes izlūkdienestu secinājumus apstiprināja Vācijas Federālais izlūkdienests (BND), kas paziņoja, ka ir ieguvis pierādījumus kopā ar Nīderlandes kolēģiem.
Izmeklēšanā tika atklāts, ka Krievijas ķīmisko ieroču pielietošanā gāja bojā vismaz trīs Ukrainas karavīri un vairāk nekā 2500 cilvēku ar simptomiem meklēja medicīnisko palīdzību.
ASV bija pirmās, kas 2024. gada maijā apsūdzēja Krieviju hlorpikrīna izmantošanā, savukārt apsūdzēja Ukrainu ķīmisko ieroču izmantošanā. ESAO pagājušajā gadā abu karojošo valstu apgalvojumus nosauca par “nepietiekami pamatotiem”.
