Ukraina ir ierosinājusi Krievijas importam piemērot īpašu nodevu, no kuras ieņēmumus Kijiva saņemtu kā kompensācijas. Par to savos sociālajos tīklos raksta Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals.
“Ierosinām ieviest īpašu nodevu Krievijas preču importam, no kuras ieņēmumi tiktu novirzīti Ukrainas atjaunošanas fondam. Tas ir ekonomisks reparāciju mehānisms, kas ļauj rīkoties, negaidot politiskās pārmaiņas Krievijā,” teikts paziņojumā.
Šmihals arī sacīja, ka Kijiva centīsies panākt Rietumos iesaldēto Krievijas aktīvu “pilnīgu konfiskāciju” par labu Ukrainai. Viņš arī atgādināja, ka Ukraina iepriekš no G7 valstīm saņēmusi 50 miljardu dolāru aizdevumu, kas tiks atmaksāts, izmantojot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem Eiropā.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī, rietumvalstis ir iesaldējušas Krievijas Centrālajai bankai piederošos aktīvus kopumā aptuveni 300 miljardu dolāru apmērā. Lielākā daļa no tiem atrodas Eiropā.
Krievijas varasiestādes vairākkārt paziņojušas, ka uzskatīs par zādzību mēģinājumus konfiscēt iesaldētos līdzekļus, un sola vērsties tiesā, ja tas notiks. Tā aprīlī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova diskusijas par iesaldēto Krievijas aktīvu likteni salīdzināja ar nozieguma plānošanu un attīstību.
Tajā pašā laikā ASV, Krievijas un Ukrainas sarunās par miermīlīgu izlīgumu reparāciju jautājums netika apspriests, un Ukrainas pēckara rekonstrukciju paredzēts finansēt no rekonstrukcijas investīciju fonda, kas veidojams Kijivas un Vašingtonas līguma par derīgo izrakteņu resursiem ietvaros.
