Ukrainā krievu karagūstekņi atrodas īpašās nometnēs. Krievijas militārpersonas iziet “pāraudzināšanas” un “pārprogrammēšanas” programmu. Taču paši “audzinātāji” atzīst, ka ieslodzīto vidū ir daudz tādu, kas Krieviju un Ukrainu uzskata par vienu valsti.
Kā raksta The Times, Ukrainas varas iestādes nav norādījušas, cik krievu karagūstekņu šobrīd atrodas nometnēs. Taču kopš vasaras ir spēkā moratorijs ieslodzīto apmaiņai. Tas nozīmē, ka ukraiņi ir spiesti būvēt jaunas nometnes.
Žurnālisti apmeklēja lielāko karagūstekņu nometni Ļvivas apgabalā. Nav zināms, cik daudz krievu šeit tiek turēti. Saskaņā ar Ženēvas karagūstekņu konvenciju karavīri strādā 6 dienas nedēļā, komplektē mēbeles, un viņiem maksā aptuveni 9 eiro mēnesī. Par šo naudu ieslodzītie kioskā var iegādāties saldumus un dzērienus. Populārākais produkts ir Coca-Cola.
Aptuveni trešā daļa ieslodzīto, pēc Ukrainas administrācijas ziņām, ir bijušie ieslodzītie, kuri devušies karā par apžēlošanu. Ieslodzītie nekavējoties mēģināja ieviest savu kārtību nometnē, tāpat kā zonā, taču administrācija šos mēģinājumus apturēja. “Mēs viņiem sakām, ka, ja viņi neuzvedīsies labi, mēs viņus atbrīvosim un ļausim ukraiņiem tikt ar viņiem galā. Tas parasti nostrādā,” saka Petro Jacenko, Karagūstekņu koordinācijas štāba preses dienesta vadītājs.
Diena nometnē sākas pulksten 6 no rīta ar Ukrainas himnu. Pēc brokastīm iestājas klusuma minūte kritušo ukraiņu piemiņa.
Galvenais uzdevums, ko nometnes administrācija sev izvirza, ir pārliecināt krievus, ka Ukraina ir neatkarīga valsts. Tomēr rezultāti ir dažādi. Ukraiņi atzīst, ka krievus ir grūti pārliecināt par pretējo. Viņi šo procesu salīdzina ar to cilvēku rehabilitāciju, kuri atstāj sektas.
Britu žurnālisti runāja ar Nikolaju no Primorjas. Jūlijā viņš brīvprātīgi devās frontē. “Es uzaugu Padomju Savienībā, un tāpēc man šķiet, ka mēs esam viena valsts,” viņš skaidroja savu viedokli. Viņaprāt, krievi un ukraiņi ir viena tauta, kuru izšķīrusi “viltīgā NATO”.
