Krievijas armijas ofensīva Harkivas apgabalā šķita neizbēgama un absolūti gaidīta. Taču pēc robežas šķērsošanas 10.maija naktī Krievija nepilnas nedēļas laikā ieņēma vairāk teritorijas nekā iepriekšējā kara pusotra gadā. Ukrainas karaspēks tikai trešdien spēja apturēt tās virzību; toties krievu vienības atrodas 35-65 km no Harkivas. Ja viņi sasniegs 25 km atzīmi, viņi varēs atsākt artilērijas apšaudes dažos Ukrainas otrās lielākās pilsētas apgabalos pirmo reizi kopš 2022. gada rudens.
AFP lēš, ka, pamatojoties uz kartēm, ko katru dienu sniedz Kara izpētes institūts (ISW), Krievijas karaspēks ir ieņēmis 278 kvadrātkilometrus – galvenokārt Harkivas reģionā, kā arī nedaudz dienvidos. Līdz ar to kopš gada sākuma ieņemti aptuveni 800 kvadrātkilometri, kamēr uz visu 2023. gadu Putina armija spēja ieņemt tikai aptuveni 600 kv. km.
Tikmēr bija redzamas visas nenovēršamas operācijas pazīmes. Pavasara sākumā Krievijas neatkarīgie izdevumi “Verstka” un “Meduza” ziņoja par gaidāmo uzbrukumu Harkivai. Vladimirs Putins marta vidū paziņoja, ka Ukrainas teritorijā nepieciešams izveidot “sanitāro zonu”, lai aizsargātu Krievijas reģionus no apšaudēm (no tām visvairāk cieš Belgorodas apgabals, kas robežojas ar Harkivu). Mēnesi vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka Harkivai ir bijusi nozīmīga loma šādas stratēģijas īstenošanā.
Tajā pašā laikā Belgorodas apgabalā tika izveidota militārā grupa, kurā, pēc ISW datiem, bija aptuveni 30 000 cilvēku. Britu militārie izlūkdienesti arī brīdināja Kijivu par gaidāmo ofensīvu, laikrakstam The Guardian pastāstīja kāds par to zinošs cilvēks . Krievijas propaganda sāka sēt paniku, it kā ziņoja, ka Harkiva ir ielenkta, un aicinot iedzīvotājus evakuēties.
Bet, kad no 5000 līdz 10 000 Krievijas karavīru otro reizi vairāk nekā divu gadu laikā šķērsoja valsts robežu Harkivas apgabalā, Ukrainas bruņoto spēku vienības nebija gatavas apturēt to virzību.
“Pirmā nocietinājumu un mīnu līnija vienkārši nepastāvēja. Ienaidnieks brīvi iegāja pelēkajā zonā pa visu kordona līniju, kurai principā nevajadzēja būt pelēkai! – svētdien rakstīja ukraiņu komandieris Deniss Jaroslavskis, kurš aizstāvēja teritoriju Volčanskas tuvumā (viņa vārdi tika plaši izplatīti plašsaziņas līdzekļos). – 2 gadu laikā uz Ukrainas robežas mīnus 3 stāvos vajadzēja būt betona nocietinājumiem! Bet nebija pat mīnu. Mēs secinām, ka tā ir vai nu ārprātīga zādzība, vai apzināta sabotāža!
Ukrainas bruņoto spēku vienības “vienkārši nebija gatavas cīnīties”, “pavēlniecība nebija sagatavota labi zināmajai Krievijas ofensīvai”, un aizsardzības struktūras nebija pareizi novietotas, The Guardian citē Ukrainas armijas veterānu ar kontaktiem kauju reģionā.
Taisnības labad jāsaka, ka “pelēko zonu” sagatavot aizsardzībai bija gandrīz neiespējami, saka militārie analītiķi. Gar robežu ir mazapdzīvota, atklāta teritorija. “Būtu pašnāvnieciski no Ukrainas puses novietot savu galveno aizsardzības līniju uz robežas, kur krievi var tos notriekt ar artilēriju un slīdbumbām, bet ukraiņi ASV noteikto ierobežojumu dēļ nevar atbildēt ar tādām raķetēm kā HIMARS,” saka Džordžs Barross, ISW analītiķis.
ASV piegādāja raķetes Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar nosacījumu, ka tās nevarēs izmantot uzbrukumiem pašai Krievijas teritorijai. Lai gan Ukrainas līderi turpina pārliecināt amerikāņus ļaut viņiem to darīt, Vašingtona turpina atteikt. Citos reģionos Krievijas armijas apgādes līnijas iet cauri okupētajām teritorijām, tāpēc Ukrainas bruņotie spēki spēj tām dot triecienu, neļaujot ienaidniekam pārņemt iniciatīvu frontes līnijā. Taču ziemeļaustrumos to nevar izdarīt, tāpēc Krievijas armija no Belgorodas apgabala teritorijas uz priekšu braucošo karaspēku brīvi nodrošina gan ar pastiprinājumu, gan ekipējumu ar munīciju.
Spēcīgākas aizsardzības būves atrodas otrajā līnijā, 15-17 km no frontes līnijas, un visvairāk sagatavota ir trešā līnija – 17-35 km no robežas, pastāstīja Valsts speciālā transporta dienesta administrācijas vadītājs, brigādes ģenerālis Oleksandrs Jakovecs: “Tas ir tas, kurš ir “Inženiertehniskajā ziņā visvairāk aprīkots – ar dzelzsbetona konstrukciju uzstādīšanu gan ugunsdzēsības, gan personāla patversmei un izmitināšanai”
Arī Ukrainas bruņoto spēku pozīcijas vājina ne tikai munīcijas trūkums (amerikāņu tehnikas piegādes kavēšanās dēļ), bet arī personāla trūkums, atzīmē Baross. Tikmēr Krievijas grupā Belgorodā ir 30 000 cilvēku, un kopā ar karaspēku apkārtējās teritorijās tas var sasniegt 50 000.
Uzbrūkot ziemeļaustrumos, Krievijas armija cenšas izstiept Ukrainas spēkus un “izdarīt spiedienu uz otru frontes līnijas galu”, lai atgūtu teritoriju, ko tā ieņēma pagājušā gada ofensīvā, raksta militārais virsnieks Džeks Votlings no Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta. Šķiet, ka šobrīd notiek tieši tā: Krievijas karaspēks uzsāka uzbrukumu Zaporižjas apgabala Rabotino ciemam, kuru 2023. gadā pēc sīvām cīņām atbrīvoja Ukrainas bruņotie spēki.
