Ukrainas kampaņa pret tās valsts enerģētikas infrastruktūru, kas tai uzbruka, nes ievērojamus rezultātus: saskaņā ar Reuters aplēsēm ir atslēgtas jaudas, kas nodrošina līdz pat 14% naftas pārstrādes Krievijā.
Bezpilota lidaparāti uzbrūk arī naftas pārstrādes rūpnīcām, kas atrodas vairāk nekā 1000 km attālumā no robežas. Tas kļuva iespējams, pateicoties biznesa, militārpersonu un Ukrainas valdības mērķtiecīgajiem centieniem, kas spēja nodrošināt strauju bezpilota tehnoloģiju attīstību.
Dronus pat ir sākuši aprīkot ar mākslīgā intelekta (AI) pamata funkcijām, kas palīdz ierīcēm orientēties reljefā un cīnīties pret elektronisko karu (EW), CNN pastāstīja Ukrainas bezpilota lidaparātu izstrādes programmai tuvs avots:
”Precizitāte elektronisko traucējumu apstākļos tiek nodrošināta, izmantojot mākslīgo intelektu. Katra ierīce ir aprīkota ar datoru ar satelīta datiem un reljefa datiem. Maršruts tiek noteikts iepriekš ar mūsu sabiedroto palīdzību, un drons tam seko, ļaujot trāpīt mērķī ar vairāku metru precizitāti”.
Droniem ir automātiska video analīzes sistēma, ko sauc par “mašīnredzi”, kas ir mākslīgā intelekta veids, Karaliskā Apvienoto Nāciju Organizācijas Aizsardzības pētījumu institūta analītiķis Noa Silvija skaidroja CNN: “Būtībā jūs ņemat modeli un uzliekat to uz mikroshēmas un apmācat to noteikt ģeogrāfisko atrašanās vietu un mērķi, uz kuru tas virzās. Līdz ar to drons vienmēr var noteikt, kur tas atrodas, tam nav nepieciešama saziņa ar satelītiem, tas ir pilnībā autonoms, skaidro Silvija.
Ukraina uzlabo dronus, lielākā daļa no tiem, kas uzbruka Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ir no 700 līdz 1000 km, taču ir arī modeļi, kas spēj nolidot vairāk nekā 1000 km, intervijā laikrakstam Die Welt sacīja Ukrainas digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs.
Runājot par mākslīgā intelekta izmantošanu, pēc Fjodorova teiktā, varas iestādes tagad atbalsta uzņēmumus, kas izstrādā sistēmas, kas spēj noteikt mērķi un vērst pret to dronus. Šis ir pirmais solis, tad būs jāiemāca droniem autonomi sazināties vienam ar otru, lai uzbruktu militāriem mērķiem. Pirmie šādu bezpilota lidaparātu prototipi, kas darbojas tandēmā, kaujas laukā var parādīties līdz gada beigām, uzskata Fjodorovs.
Bezpilota lidaparātu “inteliģences” līmenis, kas uzbrūk naftas pārstrādes rūpnīcām, joprojām ir zems, saka atvaļinātais britu militārais virsnieks Kriss Linkolns-Džonss, kurš tagad specializējas bezpilota lidaparātu un mākslīgā intelekta izmantošanā kaujās. “Līdz šim droniem nav bijusi šāda autonomijas pakāpe,” viņš atzīst, “taču mēs joprojām esam šīs tehnoloģijas potenciāla izmantošanas sākuma stadijā.”
Runājot par mērķu izvēli, Ukraina, kas sākotnēji uzbruka vairākām naftas krātuvēm (piemēram, pagājušajā vasarā bezpilota lidaparāti trāpīja objektiem Belgorodā un Voroņežā), tagad sāk apzināti mērķēt uz naftas pārstrādes rūpnīcām. Naftas pārstrādes rūpnīcā ir uzstādītas Rietumu iekārtas, kuras Krievijai šobrīd būs grūti iegādāties, stāsta Silvija. “Mēs redzam, ka Ukraina ir mainījusi taktiku un tagad mēģina izsist Krievijas kara ieņēmumu mašīnu,” telekanālam CNN sacīja Helima Krofta, RBC Capital Markets globālās preču stratēģijas direktore.
Aprīlī Krievija plāno eksportēt 2,29 miljonus tonnu dīzeļdegvielas no trim ostām Baltijas un Melnajā jūrā, raksta Bloomberg, atsaucoties uz dokumentu par gaidāmajām piegādēm šīm ostām pa cauruļvadiem. Saskaņā ar ”Kpler” teikto, tas ir aptuveni par 569 000 b/d jeb par 21% mazāk nekā eksportēts martā.
